Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, August 6th, 2022
| Time |
Event |
| 11:38a |
veselības aprūpe partiju programmās
Turpināsim izvērtēt, kas partiju programmās ierakstīts par veselības aprūpi.
Konservatīvie
- Vēža apkarošanas plāna īstenošana sadarbībā ar Eiropas institūcijām. Vēža slimnieku reģistra ieviešana.
Kaut kas no gaisa pagrābts. Vēža apkarošana ir neiespējamā misija. Ko tieši Eiropas institūcijas varētu šeit palīdzēt? Vairāk vajadzīga tieši vienlīdzīga attieksme pret visiem slimniekiem, laba terapeitiskā un paliatīvā aprūpe atbilstoši vadlīnijām.
Ir šāds prāta eksperiments – ja tagad atklātu lētas un efektīvas pretvēža zāles, kas gandrīz 100% izārstētu visus vēža veidus, tad UK vidējais dzīves ilgums pieaugtu tikai par pāris gadiem. Tas ir šokējoši ļoti maz, bet tas ir tāpēc, ka cilvēki ir mirstīgi, un vēzis visbiežāk parādās veciem cilvēkiem. Tiesa, vēzis ir neprognozējams, un var saslimt jebkurš, arī jauni cilvēki ar veselīgu dzīvesveidu. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc šī slimība ir tik emocionāli nomācoša. Diemžēl, pagaidām neko daudz ar to nevaram darīt.
- Ikgadējs valsts budžeta pieaugums medikamentu iegādei vismaz 10% apmērā.
Es nesaprotu šo teikumu. Vai tas ir domāts, ka budžetu katru gadu palielina par 10%? Ja tā, tad nav slikta doma.
- Medikamentu tirgotāju uzcenojuma ierobežošana
Tas ir populistisks solis, kam nav īsti jēgas. Daudz efektīvāk būtu, ja valsts vienojas, ka kompensējamās zāles būs par noteiktu cenu, kas nevar tikt pārsniegta. Faktiski tāda sistēma jau eksistē.
- Ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju pamatā – pacientu veselības un dzīvildzes rādītāji.
Balstīt kritērijus uz izmērāmiem rādītājiem ir laba ideja, bet šajā gadījumā tā nav piemērojama. Ģimenes ārsti pamatā darbojas ar lokālo populāciju, kas var atšķirties no vidējās valstī. Piemēram, ja kāds ir ģimenes ārsts kādā ciematā, kur cilvēkiem ir sliktāka veselība vides ietekmes dēļ, tad tas nebūt objektīvs kritērijs šī ģimenes ārsta darbības vērtēšanai.
Vispārīgi, nevar novērtēt, kurš ķirurgs ir labāks, skatoties pēc viņu pacientu mirstības. Varbūt ķirurgs, kuram pacienti biežāk nomirst, operē smagāk slimos pacientus un pacienti izvēlas viņu tieši tāpēc, ka viņam ir lielāka pieredze un prasmes.
Nacionālā Apvienība
- Stiprināsim veselības aprūpes sistēmu un tās spēju piemēroties ārkārtas situācijām.
Viņiem ir tikai viens teikums un tas pats ir tukša standartfrāze.
Saskaņa
- jāpalielina valsts finansējums medicīnai
Konkrēts, praktisks un vajadzīgs ierosinājums. Kurš gan var iebilst pret to? Latvijā budžets veselības aprūpei, salīdzinot ar vidējo Eiropā, krietni atpaliek. Ir neizbēgami, ka tas būs jāpalielina. Kāpēc gan citas partijas tik ļoti baidās pateikt šo acīmredzamo faktu?
Iespējams, ka tieši tāpēc, ka to ir pateikusi Saskaņa. Tas ir līdzīgi tam, ja Gobzems pasaka, ka vakcīnu mandāti nedarbojas un pārkāpj cilvēktiesības, tad cilvēkiem automātiski iestājas pretestība. Lai gan pati ideja ir pareiza un ļoti laba.
- jāuzlabo iedzīvotāju veselības profilakse, nodrošinot ģimenes ārstu prakses ar papildu personālu
Savukārt šis ir kaut kā ļoti nekonkrēti un nesaistīti. Kā tieši papildu personāls uzlabos veselības profilaksi?
- jāatjauno medicīniskā personāla sagatavošana specializētās medicīnas skolās, kā arī jāpalielina budžeta vietu skaits medicīnas augstskolās un jāpaplašina rezidentūras pieejamība
Nezinu, kas tiek domāts ar specializētām medicīnas skolām un kāpēc tās būtu jāatjauno. Latvijā ir ļoti laba Stradiņu universitāte, kurā mācīties brauc pat no Indijas. Tā ir pasaules līmenī, tajā top visdažādākie speciālisti un viņi publicējas starptautiskos žurnālos. Droši vien viņi domā par kaut kādām atsevišķu organizāciju klīnikām, kā dzelzceļniekiem vai armijai, kas bija raksturīgi padomju sistēmai. Nē, tādu mums noteikti nevajag.
Es nedomāju, ka trūkst ārstu un citu veselības aprūpes speciālistu vai ir par maz studentu. Drīzāk ir tā, ka zemo algu dēļ daudzi izvēlas pamest šo profesiju.
- jānodrošina stingrāka valsts kontrole pār zāļu cenām.
Ironiski, ka šis sakrīt ar Konservatīvo programmu. Šī nav lielākā problēma, kā arī veselības ministrija jau šobrīd cenšas regulēt kompensējamo zāļu maksimālās cenas. Būtu jāpaplašina šo kompensējamo zāļu saraksts. Es personīgi ieteiktu visas ārstu izrakstītās recepšu zāles izsniegt cilvēkiem bez maksas.
Kopsavilkums
Neko labāku par to, kas programmā bija ierakstīts “Attīstībai/Par”, es neesmu redzējis. Sanāk, ka lai gan Pavļuts ir visvairāk kritizētais, viņš vienlaikus ir arī vissakarīgākais, jo pārējie ir vēl sliktāki. | | 1:17p |
optimizācija
Es neapskatīju tās partijas, kuras ir nebūtiskas (bez cerībām iekļūt Saeimā), bet tajās nebija nekā interesanta. Daži pieminēja, ka vajag palielināt finansējumu medicīnai, bet citas rakstīja tikai par kovida apkarošanas pasākumu feiliem. Tā ir pamatota kritika, taču nevar visu veselības politiku balstīt tikai uz to vien. Manuprāt, šī lieta ir skaidra ikvienam saprātīgam cilvēkam, kur nu vēl politiķim, tāpēc ir ļoti lielas šaubas par šo partiju vispārīgo spriestspēju par lietām.
Vislielākā vilšanās bija, ka neviena, pilnīgi neviena partija neizteica ideju, ka veselības aprūpē ir svarīgi uzlabot efektivitāti. Pat ja konkrēti šis termins ir ieguvis sliktu slavu, to varētu moderni izteikt kā optimizācija, “pierādījumbalstītas medicīnas nodrošināšana” vai kā citādi izteikt ideju, kā dabūt vairāk rezultātu ar mazāku naudas daudzumu, kaut vai ar tādām lietām, kā labākas e-veselības izveidi.
Varbūt tas ir tāpēc, ka neviens no topošajiem politiķiem pat neapzinās, cik daudz lietas Latvijā tiek vienkārši izniekotas veltīgi. Ir pozitīvi momenti, šobrīd jau tiek īstenota patentēto zāļu aizstāšana ar patentbrīvajām (ģenēriskajām) zālēm. Tagad būtu laiks izvērtēt, kāpēc tik daudzi pacienti iet pie ārsta, viņiem paraksta zāles, bet tās nelieto. Tāpat, vai tiešām visas vizītes pie ārsta ir jēgpilnas un kā samazināt izšķērdību? Liela loma šeit būtu pacientu izglītošanai, un arī šo aspektu nepieminēja neviena partija. Bet reāli tā ir nozīmīga lieta, jo pat cibā daudziem ir neskaidrība, kā vispār Latvijā darbojas primārās aprūpes (ģimenes ārsta) modelis.
Nevienā programmā netika pieminēti farmaceiti, lai gan tieši farmācija ir sfēra, kur ir vajadzīga vislielākā optimizācija. Šobrīd UK viens kopienas farmaceits ir aptuveni 8 reizes efektīvāks nekā Latvijā. UK aptiekās ir recepšu sērijveida apstrāde, katram pacientam var būt nozīmētā aptieka, uz kuru tiek nosūtīta e-recepte. Aptieka reizi dienā lejupielādē visas šīs e-receptes, izdrukā tās, sagatavo uzlīmes, saliek izsniedzamās zāles maisiņā, un gaida pacientu, lai uzreiz izsniegtu maisiņu ar zālēm. Rezultātā Latvijā aptieka ar 4 kasēm un farmaceitu pie katras kases izsniedz divas reizes mazāk recepšu zāļu nekā UK aptieka ar vienu farmaceitu. Turklāt UK aptieka vēl sniedz virkni dažādu papildpakalpojumu, ieskaitot vakcinācijas. Nesaku, ka Latvijā ir jāseko tieši tādam pašam modelim, bet ir acīmredzami milzīgas iespējas uzlabot ražīgumu. Domāju, ka līdzīgas iespējas ir arī citur veselības aprūpē. Vispirms ir vajadzīga laba analīze, lai noteiktu, kur ir vislielākā izšķērdība un neefektivitāte. | | 4:48p |
Pamanīju atsauci uz šo: http://klab.lv/community/pajautaa/10539405.htmlJā, covidpass un brīvprātīgi obligātā karantīna bija viens pilnīgi bezjēdzīgajiem pasākumiem, kas neko neierobežoja kovida izplatībā. Tas bija arī pretrunā Greitbaringtonas deklarācijas principiem aizsargāt riska grupas un ļaut pārējiem brīvi darboties. Nav jau tā, ka es ieteiktu nepildīt valdības rīkojumus, jo tai ir visi varas izpildes rīki, bet pārsteidz šis naids un absolūtā “pareizības” apziņa, kas bija balstīta tikai uz sliktiem valdības lēmumiem. Manuprāt, šis labi raksturo vairākuma izpratni par pandēmiju – sitam tos, kas domā citādi, pat ja viņiem ir labāks zinātniskais pamatojums. Es ceru, ka šie bļāvēji šobrīd ir nokaunējušies par savu nepamatoti agresīvo rīcību šajā laikā. |
|