Sviesta Ciba |

extranjero (

extranjero) rakstīja,
@ 2022-01-02 10:34:00

Ok, jaunais gads jau ir sācies ar ļoti nopietnām bažām. Kreiso ekonomiste inflācijas dēļ pilnā nopietnībā iesaka atgriezties pie padomju laiku cenu kontroles.

Man vislabāk patika šāds skaidrojums – tirgus cena ir arī informācija, kas par kaut ko liecina (ražotāju iespējām ražot, patērētāju interesi patērēt utt.). Ja mums šī cena nepatīk un mēs esam gatavi ar likumu noteikt citu, tad tas ir kā nepatīkamas informācijas cenzēšana un aizstāšana ar propagandu. Totalitārās sistēmās vārda brīvības aizliegšana iet roku rokā ar cenu kontroli, kas noved tikai pie tukšiem veikalu plauktiem un neefektīvas ražošanas.

Ir ļoti dīvaina sajūta, ka tas ir jāskaidro cilvēkiem, kuri paši nav pieredzējuši padomju laiku lielās rindas, tukšos veikalu plauktus, absurdo sistēmu, kad pa lēto varēja nopirkt tikai maizi un tad nu visi to pirka un baroja lopiem, jo lopbarību nopirkt nevarēja.

Es ļoti labi saprotu, ka cilvēki ir dusmīgi par augsto inflāciju, it īpaši par elektrības rēķiniem. Tas ir pateicoties “zaļo” aktivitātēm. Vācija tikko aizvēra 3 atomelektrostacijas, un pēdējās 3 arī drīz aizvērs. Bet risinājums tam nav atgriešanās uz sociālisma cenu kontroli.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

extranjero
2022-01-02 23:50 (saite)

1) Cenu kontrole bija fundamentāla sociālisma iezīme, ka to nevar tik vienkārši noraidīt. Ķīnu varētu uzskatīt par sociālismu, bet ar brīvo tirgu.

2) Diemžēl nav iespējams to tā čaritabli interprēt. Arī brīvajam tirgum ir vajadzīga regulācija un monopoluzņēmumu kontrole, bet šī nav šāda situācija. Autore tieši un skaidri inflācijā vaino pieaugušo uzņēmumu peļņu – “alkatīgie buržuji”, kas ir tipiska sociālisma propaganda. Turklāt realitātē uzņēmumu peļņa nav neko īpaši pieaugusi. Inflācijas iemesls ir problēmas piegādes ķēdē.

Turklāt es izpētīju vairākus piemērus par cenu kontroli. ASV ieviesa pēc kara, un tagad ekonomisti uzskata, kas tas bija ļoti kļūdains solis. Šobrīd to praktizē Venecuēla un Kuba – abās tas ir izraisījis smagu ekonomisko krīzi un plašu melnā tirgus izaugsmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2022-01-03 00:44 (saite)

Federālās Rezerves Banka ir galvenais monopoluzņēmums ASV un ietekmīgs visā pasaulē. Tas ir arī tas, kurš apzināti veicina inflāciju. Otrs monopolzņēmums, kas nodarbojas ar to pašu ir visu Rietumu valstu valdības.
Tās ekonomistes, kura vaino uzņēmējus, roža neizskatās uzticama, bet tāda kas strādā augstāk minētajiem par propagandas kruķi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-01-03 00:57 (saite)

Grūti iedomāties, kā kāds šodien vēl varētu aizstāvēt cenu kontroli. Monopoluzņēmumi ir izņēmuma gadījums – ja tev atkritumus izved tikai viens uzņēmums, tad viņš var diktēt cenu, lai tu nenoslīktu savos sūdos, tāpēc to var valsts regulēt. Bet citādi visur, kur ir konkurence, ja uzņēmumam nebūs izdevīgi kaut ko pārdot par valsts noteikto cenu, tad viņi to vienkārši netirgos. Pat ja pieprasīs obligāti tirgot, tad ražos sliktā kvalitātē un minimālā daudzumā. Bet melnajā tirgū būs preces par tās patieso (augstāko) cenu, patiesībā vēl dārgāk, jo uzcenojums par risku nonākt policijas nagos.

Arī dzīvokļa cenu kontroles ir pierādījušas kā neveiksmīgas. Tās tikai samazina pieejamo īres dzīvokļu skaitu. Tādas ir ieviestas Stokholmā un dažās Vācijas pilsētās, un ir ļoti grūti tur atrast īrējamu dzīvokli. Jā, dažiem tas ir izdevīgi, kur tur jau dzīvo iepriekš, jo var maksāt zemu, tirgum neatbilstošu cenu. Bet tas arī bija padomju laikos, par dzīvokli bija jāmaksā kapeikas, bet reāli pat ģimenes dzīvoja kopmītnēs, jo nebija jau kur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

begemots
2022-01-03 12:44 (saite)

1) Nepareizi ir nevis cenu kontroli noraidīt vai nenoraidīt, bet izcelt kā būtisko iemeslu preču trūkumiem plauktos.

Cenu kontrole noteikti ietekmē tādu preču trūkumu, kuras ražo peļņai. Bet PSRS tā bija galvenokārt individuālo ražotāju lauksaimniecības produkcija un melnā tirgus ražojumi -- citiem vārdiem sakot, salīdzinoši nenozīmīga ekonomikas daļa.

Pamatproblēma bija pats privātās uzņēmējdarbības aizliegums un nenormālā ekonomikas centralizācija, kas mēģināja prognozēt patēriņu un ignorēja (vai kavēja koriģēt) prognožu nesakritību ar realitāti, kā arī ražotāju neieinteresētība kvalitātē un viņu produkcijas vajadzībā, jo viņi nestrādāja peļņai, bet plānam.

Piemēram, apavu veikalos plaukti bija pilni. Bet ar sliktas kvalitātes apaviem, kurus neviens nepirka, neskatoties uz to, ka tie bija (dēļ cenu kontroles) gana lēti.

Citiem vārdiem sakot, cenu kontrole ir sociālisma aspekts, taču vismaz PSRS ietvaros ne svarīgākais, jo pat, ja cenu kontroles nebūtu, tas neko daudz neietekmētu. No otras puses, cenu kontrole tiek piemērota diezgan daudz kur arī kapitālismā, vai nu tieši vai netieši (t.sk., piem. importa tarifi).

2) Autore tieši un skaidri inflācijā vaino pieaugušo uzņēmumu peļņu – “alkatīgie buržuji”, kas ir tipiska sociālisma propaganda.

Tā ir lieta, ko izmanto sociālisma propogandā, neapšaubāmi. Taču rekordlielas uzņēmumu peļņas tikpat neapšaubāmi rada jautājumu, vai kompānijas neizmanto faktisku monopolstāvokli vai līdzīgu situāciju, kas ļauj tām diktēt cenu visiem. Rekur, piemēram, Business Insider rakstā no novembra:

A key reason companies are able to succeed with these hikes is that so many of them are doing it. If only Unilever charged more, that could drive shoppers to choose an offering from Colgate-Palmolive or P&G.

When all of them do it, you don't have a choice.
// Business Insider

Citiem vārdiem sakot, brīvais tirgus funkcionē labi tur, kur ir reālā konkurence. Ja reālas konkurences nav valsts dēļ (kā sociālismā) vai šībrīža korporāciju struktūras dēļ (kā, iespējams, šobrīd dažās nozarēs), tad tiek izpakaļoti mazie individuālie spēlētāji -- gan ražotāji, gan patērētāji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-01-03 13:12 (saite)

1) Cenu kontrole ir fundamentāla plānveida ekonomikas iezīme. Tieši tāpēc jau bija vajadzīgi šie piecgades plāni ar mēģinājumu uzminēt kādus zābakus vajadzēs cilvēkiem, jo nebija atgriezeniskās saites no pircējiem.

Arī valsts uzņēmums var darboties kā peļņas uzņēmums – atšķirība ir tikai tā, ka tās īpašnieks ir valsts. Šobrīd vairums uzņēmumu ir publiskas akciju sabiedrības – būtībā pieder tautai.

Ja PSRS nebūtu cenu kontroles, tad preces pārdotu brīvajā tirgū – tās, kuras pirktu vairāk, tām pieaugtu cena, savukārt nepieprasītās mēģinātu iztirgot pa lēto. Jau pieminēju, ka tā būtu kā Ķīna. Arī nav ideāli, bet vismaz ekonomika viņiem aug ļoti strauji.

Vēl jau arī ir tāda lieta, ka sociālismā kā Kuba vai Venecuēla liela daļa preču tāpat tiek importētas. Valdība tās tirgo speciālos veikalos par cenu, kas pat ir augstāka nekā rietumus. Un pat šajos veikalos tās ir deficīts, jo spekulanti ātri izpērk, un tās pārdod melnajā tirgū par vēl augstāku cenu.

2) Lasu šo Business Insider rakstu un nekur neredzu “rekordlielas uzņēmumu peļņas”.

a) "What we are very good at is pricing," Colgate-Palmolive CEO Noel Wallace said. "Whether it's foreign exchange inflation or raw and packing material inflation, we have found ways over time to recover that in our margin line."

Tātad tas ir tikai par esošās peļņas līmeņa saglabāšanu.

"Consumer-facing price is the last lever we normally use to manage inflation,"

Tieši tas pats – ražotāja izmaksas ir pieaugušas, un viņi mēģina veidus, kā pacelt cenas. Šķiet, ka patiesībā tās nemaz nav tik viegli pacelt, jo ir risks, ka pircēji varētu nepirkt (jo varbūt šīs preces ir aizstājamas ar citām vai ir konkurenti, kas vēl nav pacēluši cenas).

b)
By contrast, Keurig Dr. Pepper acknowledged raising prices, but said the company had no real choice.
"We're trying to keep prices down," CEO Robert J. Gamgort said. "We're only passing on the coffee costs because they are excessively high."

Pieaug ražotāju cenas -> pieaug preču cenas.

Atgriežoties pie tava pēdējā citāta – ir skaidrs, ka piegādes ķēdes vai izejmateriālu cenu pieaugums ir ietekmējis pilnīgi visus uzņēmumus, tāpēc tie visi ir spiesti pacelt cenas. Izskatās, ka šobrīd tie ir labi pārvaldīti un tajos strādā labi ekonomisti un mārketinga speciālisti, kas adekvāti paceļ cenas, nevis nodarbojas ar dempingu vai citām cenu manipulācijām, kas tikai varētu kaitēt šiem uzņēmumiem.

3) Šādā situācijā pret inflāciju var palīdzēt vienīgi piegādes ķēžu problēmu atrisināšana. Šķiet, ka tās ir enerģijas tirgus svārstības (lūk, šeit gan valdības varētu sākt kaut ko kontrolēt), samazināt kovida ierobežojumus (ceļojumus, karantīnas laikus utt.), varbūt vēl kaut ko citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

gnidrologs
2022-01-03 14:20 (saite)

Kā izskatīsies šī cenu kontrole, ja tā pagi elite, kura izraisa krīzes ar manipulatīviem biržu darījumiem, aiz savas negausības taisa sprāgstošos burbuļus, savukārt tagad grauj ekonomiku ar kovidfašismu un bezatbildīgas naudas drukāšanu? Tieši šie paši tipi pa virsu visam ieviesīs sovoka tipa ekonomiku un tas kaut ko labos? Viņus pašus taču šīs krīzes tikai bagātinājušas un devuša bezpecedenta diktatoriālu varu pēckara Rietumos. Neaimirsīsim arī par klimatčeindžiem uc sabotējošām politikām, ar kuras ved uz to pašu nabadzināšanu un aizliegumiem, kas ved uz kolhozu un poļitruku režīmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2022-01-03 16:27 (saite)
	Jau joko, ka pēdējais kovida variants sauksies “komunisms”. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: