Ok, jaunais gads jau ir sācies ar ļoti nopietnām bažām. Kreiso ekonomiste inflācijas dēļ pilnā nopietnībā iesaka atgriezties pie padomju laiku cenu kontroles.

Man vislabāk patika šāds skaidrojums – tirgus cena ir arī informācija, kas par kaut ko liecina (ražotāju iespējām ražot, patērētāju interesi patērēt utt.). Ja mums šī cena nepatīk un mēs esam gatavi ar likumu noteikt citu, tad tas ir kā nepatīkamas informācijas cenzēšana un aizstāšana ar propagandu. Totalitārās sistēmās vārda brīvības aizliegšana iet roku rokā ar cenu kontroli, kas noved tikai pie tukšiem veikalu plauktiem un neefektīvas ražošanas.

Ir ļoti dīvaina sajūta, ka tas ir jāskaidro cilvēkiem, kuri paši nav pieredzējuši padomju laiku lielās rindas, tukšos veikalu plauktus, absurdo sistēmu, kad pa lēto varēja nopirkt tikai maizi un tad nu visi to pirka un baroja lopiem, jo lopbarību nopirkt nevarēja.

Es ļoti labi saprotu, ka cilvēki ir dusmīgi par augsto inflāciju, it īpaši par elektrības rēķiniem. Tas ir pateicoties “zaļo” aktivitātēm. Vācija tikko aizvēra 3 atomelektrostacijas, un pēdējās 3 arī drīz aizvērs. Bet risinājums tam nav atgriešanās uz sociālisma cenu kontroli.