Diapozitīvs

Stalti stāvošais biedri!
Kinofestivāls Baltijas pērle šogad uz lielā ekrāna rādīs kontroversiālo 1976. gada filmu Kaligula - pilnā tās krāšņumā, bez cenzūras un kā tas oriģināli tika iecerēts! Latviskotais nosaukums ir "Kaligula. Unikālā atjaunotā versija" (Caligula: The Ultimate Cut).
Angļu valodas nepratēji un zinātkārie varēs klausīties manu tulkojumu (sprediķi latviešu valodā) savās austiņās. Cenzūru neciešu, tāpēc lietotās valodas un filmas satura dēļ konservatīvākiem cilvēkiem iespējama kāpināta sarkšana un/vai neapturama vēlme puritāniski pamest zāli.

Seanss plānots 2025. gada 27. septembrī Splendid Palace Lielajā zālē plkst. 20:00.
Aicināti!

Vidēji gadā es izfočēju un par diapozitīviem attīstu ~40 filmiņas jeb ~3 mēnesī. Šobrīd manā kamerā ir šī gada 7. filmiņa un neceļas rokas neko darīt. Nav motivācija, nav fotobiedra, dzīvei garša un mana Mūza kaut kur papisusies.

Šķiršanās, dzīvesvietas maiņa ( ... tālāk ... )

Diena.
Atvaļinājums. Iepērkos pārtikas veikalā un nonāku pie aliņu plaukta. Domāju - davai, šoreiz nē! Turklāt akciju arī nav, garlaicīgi! Lai gan alus garšo diezgan ļoti... Nu, tā, ka garšo un reibums ir sekundārs efekts, pret kuru galīgi nav iebildumu mazās devās. Protams, kā normālam "dzerošam latvietim" dažreiz samērīgi pielieties ir pašmērķis. Viens no tvaika nolaišanas vārstiem patīkamā sabiedrībā un interesantās vietās. Vecās skolas iepazīšanās aktivitāte introvertiem :D ( ... tālāk ... )

Interesanta nianse pamanīta diskusijās par narkotisko vielu apriti: daļa tautas lieto tādus terminus kā "radīt" un "pievienot" - bez maza joka ar domu, ka cilvēcīgāka pieeja narkotiku lietošanai tiešā veidā ievieš narkotiku problēmu. Ideja aptuvenā: nevajag alkohola problēmai pievienot narkotiku problēmu.

Ķipa piekrītu, bet atgādināšu dažas patiesības:( ... tālāk ... )

Tā nebeidzamā sevis apšaubīšana nozīmē to, ka, veicot gadiem neaiztiktu filmiņu attīstīšanu par diapozitīviem, ir lieliska iespēja neticēt saviem vecajiem pierakstiem un veikt pamatīgu, visu dienu ilgstošu dubultdarbu.

Lai beigās iegūtu brāķi un secinātu, ka tomēr bija jàtic. Vismaz pārāk blīvu rezultātu (kā šodien, jo biju pārāk konservatīvs ar sudraba šķīdinātāju) var balināt, iegūstot māksliņas efektus. Arī labi!

P.S.
Te rodas jautājums: vai ticētu, ja būtu rakstīts ar roku? Visticamāk, ka jā! Jo tur nevar tā netīšām pārlabot pāri vai iežopēt nevietā un nepamanīt... Bet ir zils uz balta - skaidri un gaiši. Hmmm.

DPD ziņo - šodien piegādās paciņu.
"Šodien", protams, ir izcili definēts laika logs! Šodien ieplānots arī dabūt citu lietiņu dvēselei, kas ir 15km attālumā no mana spota. Visu dienu tak negaidīšu random kurjera svētību - aizlaidīšu pakaļ lietiņai un tad jau sagaidīšu piegādi. Lecu uz velo un minos pakaļ - lieliska iespēja padzīt nost vēdera tauciņu 27 grādu saulītē, super kardio!
Minos un jūtu, ka pēc nesenā brauciena Ulbrokas virzienā un atpakaļ, un iepriekš veiktā Ķemeru brauciena 60km vērtībā, kājiņas kust liegi, aug muskulīši un ričuks ripo ātri.

Esmu kaut kur trešdaļā turp un zvana kurjers: vedīs paciņu no Grieķijas pēc tik un tik minūtēm. ( ... tālāk ... )

Diezgan daudz labas stundas pavadītas, klausoties turku gotus She Past Away.
Visi albumi vairākas reizes un favorīts ir pirmais - uz solo + vokāla + sintiņa + basģitāras būvētais Belirdi Gece (2012). Otrā vietā - uz sintiņa + ģitāras + vokāla taisītais Narin Yalnızlık (2015) - basģitāras ņaudienu vairs nav, tātad. To aizstāj sintiņš.

Šobrīd vinila platē iespiestie celiņi skandina otro albumu - Narin Yalnızlık. Šo esmu klausījies vismazāk, šķiet, un ai, kā tā plate šobrīd dzied, cik daudz iepriekš nedzirdētu skaņu, cik daudz vietas ir ikkatram instrumentam, katrai notij, katram sintiņa slānītim, prieks klausīties! Un, tā kā pirktai mantai ir pavisam cita vērtība, sēžu, klausos un sadzirdu arī vismazāk klausītās dziesmas, sāku tās jau pat baudīt. Laba manta!

Jāsecina, ka pagaidām Disko Anksiyete (2019) albums iet iekšā vismazāk - tas jau ir diezgan patālu no oriģinālās noskaņas un tumsiņas, nostājies jau vairāk pret rītu. Arī vāciņš neierasti krāsains, kas atspoguļo skaņu īstenībā...

Redzēt viņus dzīvajā Rīgā - bija krietni!

Rimeiki un remāsteri - bezmugurkaulnieki tik priecājas, ka top kārtējais izstrādājums no šī plaukta.
"Ak, jums nav talantiņa? Ai, ai ai. Še, atgremojiet šo leģendāro frančīzi, gan jau tautai derēs!"

Ažiotāža neslikta, ļaudis brēc, ka vajagot algot atkal oriģinālās balsis, citādi būšot ziepes. Vai arī, vajagot vecās balsis un tad varot blakus jaunās. Kas, protams, sareizina cenu dabā.
Tikmēr es skatos kā aklas vistas priecājas par totālu radošuma vakuumu nozarē, kas man apliecina - ir pienācis laiks otram geiminga krešam. Es to kāri gaidu, jo pastāvošās ievirzes ir vienkārši kaitīgas videi. Runāju par izstrādē esošo Silent Hill pirmo daļu.( ... tālāk ... )