Nepabeigtā dienasgrāmata
 
Jaunākais | Arhivētais | Draugi | Par sevi | Previous Entry | Next Entry

12. Jūlijs 2005

(bez virsraksta) @ 00:52

Andrejs Pavlovičs Kurenkovs bija monstrs. Viena kāja viņam īsāka par otru (trešā vēl nebija izaugusi), uz rokām tikai septiņi pirksti, nevis desmit, kā pienāktos Dieva radībai, apakšlūpas vispār nebija, ausis tik lielas, ka bail, acis baisas. Nebija šajās acīs cilvēkmīlestības un vispār nekā nebija, atskaitot bezgalīgas prombūtnes izteiksmi.
Viņš dzīvoja viens, Maskavā, komunālajā dzīvoklī. Un nekādu radinieku - ne mātes, ne tēva, ne sievas, ne māsas. Tā ap četrdesmit gadu vecs. Komunālā dzīvokļa kaimiņi viņu piecieta jau septiņus gadus un iesākumā ļoti baidījās.
Vecenīte Ragana Petrovna (tā viņu iesauca dvēseles siltuma dēļ) reizēm kliedza uz Andrjušu virtuvē, sitot kastroli pret roku mazgātuvi:
- Briesmīgs tu esi, kaimiņ, ai, ku briesmīgs... Nu, paskaties uz mani, - un viņa atlēca ar visu kastroli virtuves stūrī. - Ja nebūtu tās ausis kā zilonim zvērudārzā, būtu tīri ciešami... Varētu kaut par līgavaini, - viņa parasti piebilda.
Reiz, pusotru gadu pēc viņa ievākšanās dzīvoklī, Ragana Petrovna iesauca Andrjušu pie sevis istabā - viņa dzīvoja viena. Uz galda bija tēja ar cukuru.
- Apsēdies, kaimiņ, dārgumiņ, - ar maigumu balsī izgrūda Ragana Petrovna.
Te jāpiebilst, ka vēl viena Andreja īpatnība bija tas, ka viņš praktiski neko nerunāja, reizēm īdēja, bet citreiz, ja arī ko pateica, tad tikai kaut tādu pavisam nesaprotamu.
Taču pie galda viņš apsēdās un sāka dzert tēju, lūkodamies savām dīvainajām acīm uz Raganu Petrovnu.
- Andrejuška, - iesāka Ragana Petrovna, nez kamdēļ uzlikusi brilles. - Lūk, ko es tev pateikšu. Ausis tās tev jau vairs nenogriezt, un es jau arī neesmu nekāda ausu griezēja. Dievs ar tevi, dzīvo tāpat. Es esmu ar mieru. Mans priekšlikums: ņem mani par sievu, es ar tevi precēties gribu.
Un Ragana Petrovna nosarka.
Andrjuša savukārt nekādi nereaģēja, tikai klusēja un klusēja.
Beidzot vecenīte pat iespiedzās:
- Precēties ar tevi gribu!
Andrjuša pakustināja ausis un viņa acīs pazibēja doma.
- Es mammukam solījos neprecēties, - viņš izdvesa.
- Tavs mammuks jau sen kapā! - iekliedzās Ragana Petrovna. - Viņai tagad viss pie vienas vietas. Mēs ar tevi vizināsimies ar laivām, uz kino kopā iesim, uz teātri... Kas vainas?
- Kaut nosit mani, neprecēšos, - spītīgi nomurmināja Andrjuša.
 
 |  | Add to Memories  | Tell A Friend

Comments

 
(Var draudzīgi iebilst)
[User Picture Icon]
From:[info]le_minga
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:28
(Link)
ak dies' :)
/turpinaajums buus?/
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:29
(Link)
- Eh, kāds tu esi aizspriedumains, - Ragana Petrovna palika nikna. - Tev, dumiķim, tiek piedāvāta izcila partija, pa vecai modei runājot. Nu, vai tad mums divatā būs slikti? Es vecenīte jaunavīga, ja neskaita to, ka pa miegam ar velniem gulējuse... Bet tas jau visām meitām gadās.
- Ar velniem gribu, bet ar tevi - nē, - skaļi pateica Andrjuša, kā ar nazi nogrieza.
Ragana Petrovna satraucās. Piecēlās, iesāka skraidīt ap galdu kā driģenes saēdusies.
- Nu, ko tu tā, nu, ko tu tā, Andrjuša, - viņa smilkstēja. - Vai ta nu es sliktāka par velniem?! Paskaties uz mani uzmanīgi. Man tikai septiņdesmit pieci gadi, krūtis vēl saglabājušās, - un viņa lepni izriezās sēdošā monstra priekšā.
Monstrs šoreiz truli paraudzījās.
- Pie mammuka gribu, - viņš teica, tramīgi atskatoties. - Kur ir mammuks?
- Kapā taču, kapā - mitrā un dziļā. Tu, ko - uz turieni gribi?!
- Uz turieni, - piekrita Andrjuša.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:36
(Link)
- Oi, dumiķīt tu mans, dumiķīt! Vai ta kaps tev gardāks par gultiņu, kaut ar veceni... Padomā. Izspried. Kas labāks? Un tagad škic, ej pie sevis, bet manu priekšlikumu apdomā.
Andrjuša piecēlās.
- Mammukam tikai viena roka bija. Otras nebija. Tāpoēc es kapiņā gribu pie viņas. Žēl viņu...
Ragana Petrovna ieķiķinājās:
- Edz, kād tu žēlīgs! Bet visus biedā. Būtu kaut lūpu tev dakteri piešuvuši un ausis saīsinājuši, bet ar kājām rokām, velns ar viņām, citiem prātiņa nav, tās tev nav vis rokas. Ej.
Andrjuša paklausīgi izgāja.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:38
(Link)
Nākamajā dienā Ragana Petrovna patie ieskrēja pie viņa istabelē.
- Nu, kā?
Bet Andrjuša bija aizmirsis par piedāvājumu, tikai runāja par kaut kādiem velniem un kapiem, un par mammuku vienrokaino, un neko citu no viņa Ragana Petrovna izspiest nevarēja.
Bet kad pēc divām dienām viņa atkal ienāca, Andrjuša pēkšņi pats piecēlās viņai pretim un pateica:
- Esmu ar mieru!
[User Picture Icon]
From:[info]le_minga
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:41
(Link)
tik peeshnji?
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:48
(Link)
Ragana Petrovna no prieka pat palēcās.
Iesāka virpuļot pa istabu, apskāva savu monstru-kaimiņu, un nolēma viņi uzreiz doties uz zagsu. Lieciniekus paņēma no pagalma. Zagsā valdīja tik atsvešināta atmosfēra, ka iesniegumu pieņēma, turklāt, no birokrātijas viedokļa nemaz nevarēja nepieņemt. Visai izskatīga meitene teica:
- Nu, ko - pēc nedēļasnāciet ar ziediem, apsveiksim jūs, jaunu dzīvi sākot.
Nozīmēja dienu.
Ragana Petrovna saspringti gaidīja, visu laiku lēkāja no vienas puses uz otru, gluži kā gribēdama pamodināt sevī jaunu ņiprumu. Kaimiņš Ņikitičs jau iesāka vairāk viņas baidīties nekā Andrjušas. Taču skatiens Raganai Petrovnai tapa gaišāks un vecišķajā veidolā parādījās sievišķība. Te galviņu sānis piešķiebj un nosarkst, te dziesmiņu (virtuvē pie kastroļiem) kādu uzdzied, taču ne par velniem. Agrāk Ragana Petrovna vairāk par velniem dziedāja dziesmas - garas, aizkustinošas, asarainas, bet te pēkšņi pārgāja uz cilvēkiem.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:56
(Link)
Sajuta sevī meiteni.
Andrjuša pat piekrita uz svētkiem viņas vecišķās apakšbikses izmazgāt, ko arī izdarīja, tiesa gan, ne līdz galam. Gādīgs kļuvis - atzīmēja kaimiņi. Pats jau viņš bija kā iepriekš, taču kaut kāds visam piekrītošs. Ēna, kas krita no ausīm, gan palika tikpat drūma.
No rīta, kurā bija nozīmēts fināla gājiens uz zagsu, Ragana Petrovna un vecais Ņikitičs, kurš aiz bailēm palicis iejūtīgs, pieklauvēja pie monstra durvīm - sak, laiks puķes pirkt un tā tālāk. Pieklauvēja - atbildes nav. Klauvē, klauvē - klusums. Kaut durvis jālauž ārā. Domāja, varbūt, nomiris Andrjuša. Kam negadās! Un beigu beigās durvis izlauza.
Ienāk - iekšā tukšs. Izmeklēja visur, ieskatījās tualetē - nekur monstra nav. Vecenīte raud, tā teikt, varbūt viņš ir nosists un viņai savu sievietes laimi tagad neizbaudīt. Bet laiks jau bija iet uz zagsu. Skandāls, citiem vārdiem sakot.
[User Picture Icon]
From:[info]le_minga
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:04
(Link)
ziimiigi - kas dara citus jaunus un dziiviigus?
un kaapeec?

pie mammas puisis aizgaajis
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:07
(Link)
Zvanīja uz miliciju.
- Kas, - prasīja milicijā, - monstrs? Uzvārds?... Nav mums tādu tekošajos.
Vecenīte aiz bēdām saslima.
Bet pret vakaru uzradās pats varonis, Andrjuša. Izrādījās, tajā naktī pirms kāzām viņš ilgi staigāja pa ielām, bet tad aiz prieka uzrāpās uz pamestas mājas jumta - un aizmiga tur.
Un nogulēja visu dienu, un arī kāzas tajā skaitā. Neizvēlīgs viņš bija, ja runājam par gulēšanu.
Vecenīte Ragana Petrovna aiz niknuma visus traukus saplēsa un bāc - ar pannu pa galvu, taču tam kroplim viss viens.
- Bet es, Ragana Petrovna, vai tad esmu atteicies> Es gribu! Citreiz aiziesim, - viņš noplātīja rokas.
Bet vecenīte saniknojās.
- Neesi tu man tagad vairs vajadzīgs, kretīn, iztikšu arī bez tevis. Ar velniem.
Un tā aizcirta durvis, ka iemītnieki visu saprata: kāzu nebūs.
Monstrs saskuma. Un dzīve komunālajā dzīvoklī kopš tā laika kļuva pavisam savādāka, it kā visi būtu samierinājušies.
Ragana Petrovna noņēmās ar stāvēšanu rindās, kaimiņi vairs Andrjušas nebijās, bet vecais Ņikitičs reizēm pat ienāca pie viņa dzert tēju.
Bet kaimiņienei Verai izauga meita Nataša, skolā gāja, viņai bija jau trīspadsmit gadi. Laiks gāja. Šī meitene visus izbrīnīja: mati zeltaini kā salmi, nu taisni kā no krievu pasakas, pati tieviņa, bet acis lielas, zilas - taču ne jau ar to viņa visus izbrīnīja, bet ar savu acu izteiksmi, tiesa, reizēm arī ar rīcību.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:17
(Link)
Bet tā viņa vairāk klusēja. Dzīve ritēja uz priekšu. Laiks gāja. Reizēm gadījās kāda izkaušanās: te, piemēram, kaimiņienei Marijai šķitis, ka Ņikitičs viņas desu nodzēris, te kāds augu eļļu izlējis. Monstrs Andrjuša pa vecam meta ēnu koridorā vai arī īdēja kaut ko, bet nu tādu ļoti vienpusēju.
Bet vienreiz viņš nomira. Izgāja ārā pastaigāt vasarā. Bet tur pie mājas tramvaja sliedes. Vai nu Andrjuša par kaut ko aizdomājās, varbūt, par likteni, bet varbūt, ka vienkārši nepamanīja, un notireca viņu tramvajs un nogrieza galvu. Visi, kas tur bija klāt, sastinga no šausmām, bet vecenes iesāka spiegt. Starp aculieciniekiem bija arī meitene Nataša. Viņa pēkšņi pārskrēja pāri ielai, pieliecās pie monstra galvas un pacēla to. Galva bija visa asinīs un putekļos, puse auss arī kā nebijusi, bet acis atvērtas. Nataša pieliecās un maigi noskūpstīja šo galvu reizes trīs, kā atvadoties.
- Ardievu, ardievu, Andrjuša, - neredzami viņa pateica. Piecēlās - visa bērna sejiņa asinīm notraipīta, bet acīs asaras.
Tāds lūk, izrādījās Andrjušas liktenis.
[User Picture Icon]
From:[info]le_minga
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:20
(Link)
a vuij...
bet labs :) paldies
mjaa - nu ko... buus ko padomaat...
Saldus tev sapnjus!
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:21
(Link)
Cilvēki pienāca pie Natašas.
- Kas tu esi? Tu esi viņa meita? - viņi kliedza kā pusnemaņā.
- Neesmu es viņam nekāda ne meita, - mierīgi atbildēja Nataša, un viņas gaišzilās acis iemirdzējās. - Es viņu vienkārši mīlu.
- Kā mīli?
- Es jūs visus mīlu, visus, visus, un arī Ņikitiču no mūsu dzīvokļa un Raganu Petrovnu.
Tad viņa paskatījās skumji uz cilvēkiem un piebilda:
- Un arī velnus mīlu mazdrusciņ. Viņi taču arī Dieva radības...
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:22
(Link)
viss
[User Picture Icon]
From:[info]le_minga
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:23
(Link)
mhm
paudies
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:23
(Link)
Jurijs Mamļejevs, no cikla Pasaules gals
[User Picture Icon]
From:[info]bez4pieci
Date: 12. Jūlijs 2005 - 10:02
(Link)
rīta transā man pat tāds kā aizkustinājums uzradās. paskat tik ko.
From:[info]dormeo
Date: 12. Jūlijs 2005 - 12:02
(Link)
jā, nobeigums ir laps, aš asara iespiedās.
[User Picture Icon]
From:[info]employed
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:22
(Link)
beidz rakstīt,paskaties uz citu žurnāļiem arī!cik var sublimēt,a ko?
[User Picture Icon]
From:[info]le_minga
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:37
(Link)
brrr... diivains vinsh, diivaina vinja...
http://www.biron.de/hare/orig/psych.jpg

Kas tev naktii uznaacis?
[User Picture Icon]
From:[info]justs
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:45
(Link)
jums ar mayu lomu spēles, kurš spēlē raganu?
[User Picture Icon]
From:[info]le_minga
Date: 12. Jūlijs 2005 - 01:45
(Link)
aptieka
[User Picture Icon]
From:[info]employed
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:03

rp

 (Link)
kur ta šis palika.sprāgoņa?
[User Picture Icon]
From:[info]employed
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:39
(Link)
es biju tavas debesis. debesis bija manas acis. acis bija nogurušas. nogurušas redzēja tevi skatāmies debesīs. debesīs, kuras biju es. es biju tavas debesis. debesis bija manas acis. acis bija nogurušas. nogurušas redzēja tevi skatāmies debesīs. debesīs, kuras biju es. es biju tavas debesis. debesis bija manas acis. acis bija nogurušas. nogurušas redzēja tevi skatāmies debesīs. debesīs, kuras biju es. es biju tavas debesis. debesis bija manas acis. acis bija nogurušas. nogurušas redzēja tevi skatāmies debesīs. debesīs, kuras biju es. es biju tavas debesis. debesis bija manas acis. acis bija nogurušas. nogurušas redzēja tevi skatāmies debesīs. debesīs, kuras biju es. es biju tavas debesis. debesis bija manas acis. acis bija nogurušas. nogurušas redzēja tevi skatāmies debesīs. debesīs, kuras biju es. es biju tavas debesis. debesis bija manas acis. acis bija nogurušas. nogurušas redzēja tevi skatāmies debesīs. debesīs, kuras biju es.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 02:42
(Link)
bestia
[User Picture Icon]
From:[info]employed
Date: 12. Jūlijs 2005 - 04:22
(Link)
tu esi viņš vai viņa?kaut man vienalga!
[User Picture Icon]
From:[info]bez4pieci
Date: 12. Jūlijs 2005 - 10:01
(Link)
atpestī!
From:[info]buks
Date: 12. Jūlijs 2005 - 09:43
(Link)
Tu iri traks!
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 12. Jūlijs 2005 - 09:49
(Link)
nē, otreiz es jau arī neprecētos!
(Var draudzīgi iebilst)
 

Nepabeigtā dienasgrāmata
 
Jaunākais | Arhivētais | Draugi | Par sevi | Previous Entry | Next Entry