Cilvēki pienāca pie Natašas.
- Kas tu esi? Tu esi viņa meita? - viņi kliedza kā pusnemaņā.
- Neesmu es viņam nekāda ne meita, - mierīgi atbildēja Nataša, un viņas gaišzilās acis iemirdzējās. - Es viņu vienkārši mīlu.
- Kā mīli?
- Es jūs visus mīlu, visus, visus, un arī Ņikitiču no mūsu dzīvokļa un Raganu Petrovnu.
Tad viņa paskatījās skumji uz cilvēkiem un piebilda:
- Un arī velnus mīlu mazdrusciņ. Viņi taču arī Dieva radības...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm
paudies

(Reply to this) (Parent)

Jurijs Mamļejevs, no cikla Pasaules gals

(Reply to this) (Parent) (Thread)

rīta transā man pat tāds kā aizkustinājums uzradās. paskat tik ko.

(Reply to this) (Parent)

jā, nobeigums ir laps, aš asara iespiedās.

(Reply to this) (Parent)