dienasgramata:

Ragana Petrovna no prieka pat palēcās.
Iesāka virpuļot pa istabu, apskāva savu monstru-kaimiņu, un nolēma viņi uzreiz doties uz zagsu. Lieciniekus paņēma no pagalma. Zagsā valdīja tik atsvešināta atmosfēra, ka iesniegumu pieņēma, turklāt, no birokrātijas viedokļa nemaz nevarēja nepieņemt. Visai izskatīga meitene teica:
- Nu, ko - pēc nedēļasnāciet ar ziediem, apsveiksim jūs, jaunu dzīvi sākot.
Nozīmēja dienu.
Ragana Petrovna saspringti gaidīja, visu laiku lēkāja no vienas puses uz otru, gluži kā gribēdama pamodināt sevī jaunu ņiprumu. Kaimiņš Ņikitičs jau iesāka vairāk viņas baidīties nekā Andrjušas. Taču skatiens Raganai Petrovnai tapa gaišāks un vecišķajā veidolā parādījās sievišķība. Te galviņu sānis piešķiebj un nosarkst, te dziesmiņu (virtuvē pie kastroļiem) kādu uzdzied, taču ne par velniem. Agrāk Ragana Petrovna vairāk par velniem dziedāja dziesmas - garas, aizkustinošas, asarainas, bet te pēkšņi pārgāja uz cilvēkiem.