- Eh, kāds tu esi aizspriedumains, - Ragana Petrovna palika nikna. - Tev, dumiķim, tiek piedāvāta izcila partija, pa vecai modei runājot. Nu, vai tad mums divatā būs slikti? Es vecenīte jaunavīga, ja neskaita to, ka pa miegam ar velniem gulējuse... Bet tas jau visām meitām gadās.
- Ar velniem gribu, bet ar tevi - nē, - skaļi pateica Andrjuša, kā ar nazi nogrieza.
Ragana Petrovna satraucās. Piecēlās, iesāka skraidīt ap galdu kā driģenes saēdusies.
- Nu, ko tu tā, nu, ko tu tā, Andrjuša, - viņa smilkstēja. - Vai ta nu es sliktāka par velniem?! Paskaties uz mani uzmanīgi. Man tikai septiņdesmit pieci gadi, krūtis vēl saglabājušās, - un viņa lepni izriezās sēdošā monstra priekšā.
Monstrs šoreiz truli paraudzījās.
- Pie mammuka gribu, - viņš teica, tramīgi atskatoties. - Kur ir mammuks?
- Kapā taču, kapā - mitrā un dziļā. Tu, ko - uz turieni gribi?!
- Uz turieni, - piekrita Andrjuša.