Paldies

(Reply to this)

Gatavojies cik gribi, tikpat neviens nav pasargāts no sapīšanās biksēs vai kaut kā vēl nejaukāka. Un, protams, arī sapīšanās biksēs var citiem kaut ko iemācīt.
Nē, es nepieņemu domu, ka jāmirst kaut kā īpaši, ar cieņu, cēli un skaisti... protams, ir jauki, ja tā notiek, īpaši jau palicējiem tas ir jauki, bet es negribu, lai ar visādiem paraugiem un sprediķiem man mēģina atņemt tiesības nosprāgt kliedzot un bļaujot, un apčurājoties, ja tā man gribēsies. Un pēc tam saka - ak, viņa nemācēja skaisti nomirt!

(Reply to this) (Thread)

es pieņemu, ka tas, ko citi pēc tam saka varētu būt pofig.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā pat kā pofig ir tas, ko citi domā par tevi tai brīdī, kad tu mirsti. Reanimācijā (es esmu tur gulējusi) patiešām nav vēlēšanās, lai tuvs cilvēks sēž blakus un tura rociņu. Jo par grūtu ir pilnīgi viss.

(Reply to this) (Parent)

es visu nakti domāju un nevaru saprast - kam tev vajadzīgas tās tiesības nosprāgt kliedzot un bļaujot, un apčurājoties? tas ir kaut kas līdzīgs tiesībām spļaut uz ielas? tās tev kaut ko dod? tās pat nav tiesības būt vājam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atvaino, bet man liekas, Tu ļoti labi saproti, ko es domāju. Un tas, ko tagad raksti, ir drusku demagoģiski. Es nebūt nevēlos nomirt tik nesmuki. Vienkārši mēs nevaram izvēlēties savu nāvi, mēs nemirstam priekš citiem, bet tikai sev, un es pilnīgi noteikti atsakos piekrist, ka, piemēram, manai miršanai jābūt kaut kādam paraugaktam.
Ja mēs sāktu runāt par miršanas fizioloģiskajām norisēm, Tev nāktos piekrist, ka apčurāšanās ir ļoti parasta lieta pie miršanas. Mūsdienās, ja cilvēks nemirst mājās, viņš gan dažkārt ir smuki pievienots katetram, nāve slimnīcā, labos apstākļos jau vispār ārēji vairs nav īstā nāves seja, bet mierinoša maska. Maska, kas mierina palicējus.
Kā Tu vari salīdzināt to ar spļaušanu uz ielas, es nezinu. Pēc tāda salīdzinājuma man gandrīz gribas raudāt - ja tas tiešām ir viss, ko Tu saprati no manis teiktā. Un tiesības būt vājam - arī tām nav nekāda sakara ar miršanu, nāvi. Tā ir atsevišķa tēma. Un, ja mēs par to runātu, es aizstāvētu arī tiesības būt vājam, jā. Man likās, ka arī Tu tās aizstāvi. Gan ar savu dzīvi, gan tekstiem.
Bet vispār - man vienkārši nepatīk sprediķi un pamācības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man jau likās, ka tas tev tāds antiklerikāls patoss. bet tā patiesībā ir vienīgā lieta, kurā es, iespējams, pieturos reliģiskiem uzskatiem - tas, ka pareizi nomirt ir daudz svarīgāk par pareizi dzīvot

un no tibetiešu viedokļa pāvesta nāve komā, protams, nebija pareiza nāve - pareizi ir saglabāt skaidru apziņu līdz pēdējam brīdim un mirt ceturtajā meditācijas līmenī, izejot secīgi no pirmā līdz astotajam un tad atgriežoties atpakaļ ceturtajā.

bet no katoļu sabiedrības viedokļa ir pareizi paļauties uz Dieva gribu, nedomāju, ka pāvesta dzīvības uzturēšanai izmantoja kādu no jaunākajiem medicīnas atklājumiem, kas apmāna nāvi.

p.s. un par tām tiesībām tu teici - "ja man tā gribētos nomirt", bet te saki, ka protams, nevienam negribas TĀ nomirt. un tik daudz jau nu cilvēks tomēr var papūlēties "izkontrolēt" - to vienu brīdi. nu nav tas viss tik ļoti neparedzamu un nenovēršami. nemaz nevajag slimnīcu sistēmas un katetrus, lai nomirtu, izrādot elementāru cieņu gan dzīvei, gan nāvei

p.s.p.s. bet uzvilcies gan tu kā Shelly, kad runa ir par neārstējamām slimībām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, tas nav gluži antiklerikāls patoss.
Par budismu es neizteikšos.
Vārdus, ka pareizi nomirt ir daudz svarīgāk kā pareizi dzīvot nekādi nevaru nosaukt citādi kā par tukšu frāzi. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens no mums vēl nav nomiris, un neviens arī nezina, kā ir pareizi nomirt. Tas pareizums nu atkal ir tikai tāds pieņēmums. Es arī nedomāju, ka būtu ļoti svarīgi pareizi dzīvot. Tomēr savu dzīvi, atšķirībā no nāves, ietekmēt iespējams mazliet vairāk. Vai nesanāk tāda pārāk ērta pozīcija - štrunts par to, kā dzīvoju, ka tik pareizi nomirstu?...
Par moderno medicīnu un katoļiem - es arī nedomāju, ka mākslīgi uzturēja pie dzīvības, lai gan... tā taču ir politika, man atkal gribas atkārtot. Visu šo gadu aizkulisēs notikusi cīņa par pāvesta vietu, lomu pārdalījums... varbūt kādam ir svarīgi, lai Pāvests dzīvo ilgāk, varbūt otrādi. Bet, jebkurā gadījumā, kad tik tālu ir noznācis, tad - es domāju - arī katoļi neatsakās no ciešanu atvieglošanas, es jau runāju tikai par to, nevis par dzīvības mākslīgu uzturēšanu.
Par tiesībā un vārdu "gribētos" - jā, es izteicos neprecīzi, jo es pārāk emocionāli to visu vakar uztvēru. Nevajag piesieties vārdiem, ja Tu saprati manu domu:)
Un par tā brīža izkontrolēšanu... nu, zini, neesi tik drošs. Es vienu mazu reizīti esmu nomirusi, kad mani nepareizi ielaida narkozē pie sirds operācijas. Proti, - tā bija tikai dažu sekunžu kļūda - bet mani nevis papriekšu iemidzināja un tad atslēdza visas ķermeņa funkcijas (plaušu un sirds darbību), bet otrādi. Vienu brīdi man vairs nestrādāja plaušas, nezinu - varbūt arī sirds, bet strādāja apziņa, un es zināju, ka mirstu. Pēc dažām sekundēm nostrādāj iemidzināšana, droši vien pieslēdzās mākslīgā plauša, bet tās dažas sekundes bija ļoti garas. Un tur nebija, tici man, nevienas domas par to, kā man tagad vajadzētu izturēties, lai nomirtu pareizi. Ja man nebūtu atņemtas kustību spējas, droši, ka es būtu spirinājusies, kampusi pēc gaisa, varbūt grābusies apkārtējiem rokās... nezinu. Ai, vienalga, pusdienas tūliņ būs gatavas.
Es atkal rakstīju, nedomājot par to, kā Tu piesiesies katram vārdam, atkal būs virkne nepareizu formulējumu, pārpratumu. Atvaino.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau pusdienas paēdu un varu turpināt:

tu saki: "Tāpēc, ka neviens no mums vēl nav nomiris, un neviens arī nezina, kā ir pareizi nomirt." - tāpēc jau es to saucu par reliģiskiem uzskatiem, jo tie nesakņojas pieredzē. ārpuspieredzes pārliecība ir reliģiska rakstura un es gribu sev paturēt tiesības us šādiem uzskatiem :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja, protams, ka Tev ir tiesības uz jebkādiem uzskatiem:) varu tikai apskaust Tevi, ka tev ir šāda reliģiska ārpuspieredzes pārliecība...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vismaz par kaut ko mani var apskaust :)

(Reply to this) (Parent)

ai, piedod, nu enivej, es esmu kašķīga šodien, ja netici - paprasi P. (ne jau pāvestam)

(Reply to this) (Thread)

Interesanti - kam? ;-)

(Reply to this) (Parent)

...un tie, kas nopietni tiecas pēc ietekmes, slavas un bagātības, tie nu gan, vismaz 99%, vismazāk domā pr to, ko pēdējā brīdī palicējiem pateikt. Ja vien tas neattiecas un testamentu.

(Reply to this)

Un vispār, viss, ko dzīvie var pateikt par nāvi, ir tikai literatūra, - tikko žāvādamies teica anomymous, mums turpinot diskutēt pat Tavu ierakstu. Un lūdza šito ierakstīt, jo viņam pašam ir slinkums.
Jāteic, mūsu pozīcija bija vienota, vienīgā atšķirība - es savu viedokli paudu emocionāli, anomymous bezkaislīgi (ar to atkal mani saniknodams!;)

(Reply to this) (Thread)

jā, tā ir ļoti laba literatūras definīcija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

literatūra ir viss, ko dzīvie var pateikt par nāvi

(Reply to this) (Parent)

piekrītu

(Reply to this)

jā, viņš aizgāja, nezaudējot savu autoritāti. bieži vien nāvi var interpretēt kā (neapzinātu) bēgšanu, izvairīšanos no atbildības vai bailes no nākotnes - nezināmā, neparedzamā. Jānis Pāvils II aizgāja pavisam mierīgi, bez steigas, savā ziņā tādējādi, manuprāt, pat informējot apkārtējos par to, sagatavojot (kā jau tu teici). lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, manuprāt, viņam piestāv šāda nāve. pāvesta cienīga.

(Reply to this) (Thread)

mhm. varu tikai piekrist ;)

(Reply to this) (Parent)

Jā, piemēram - ja tu nosmoc asinīs, atklepojot plaušas, tā ir pilnīgi neapzināta bēgšana un izvairīšanās no atbildības.
Visiem jau piestāv mirt kā Sniegbaltītēm, tikai ne visiem tam pietiek naudas (atsāpinātājiem u.t.t.)

(Reply to this) (Parent)

Un kurš no jums vispār redzēja, kā viņš mira? Pirms dažām dienām pamāja pa logu, tad ielikās slimnīcā, un viss, ko cilvēki zina, ir tikai viņa preses atašeju ziņojumi, ka "Pāvests līdz pēdējam brīdim bija pie pilnas apziņas".
Es negribu to apšaubīt, pilnīgi iespējams; bet es brīnītos arī, ja paziņojums būtu citāds.

(Reply to this) (Thread)

Un, lai kāds, kurš tankā, nepārprastu un nenoturētu mani par Pāvesta ienaidnieci, es noslēgumā gribu atkārtot, ka mana attieksme pret Pāvestu ir nemainīga, neatkarīgi no tā, kā viņš miris. Man viņš ar to nekļūst ne labāks, ne sliktāks. Lai viņam vieglas smiltis.

(Reply to this) (Parent)

pie pilnas apziņas viņš nekādi nevarēja būt. muļķīgi, ka mēdiji to visiem centās iebarot. ja plaušu muskuļi ir pārstājuši darboties, ir vajadzīga mākslīgā elpināšana (kas pāvestam bija) un tad cilvēks vairs nau pie pilnas apziņas. protams, ir arī alternatīvi elpināšanas veidi, taču tad attiecīgi ir jābūt kādai muskuļu darbībai.

(Reply to this) (Parent)

Labi teikts

(Reply to this)

Nu beidz! Ilgā miršana bija tikai un vienīgi tehnoloģiskās medicīnas kārtējais triumfs, kad ārsts nevar ļaut cilvēkam aiziet, jo viņa pienākums ir viņu "glābt". Tas jau vien, ka Pāvesta viena no pēdējām vēlēšnām bija - nevediet mani uz slimnīcu, par daudz ko liecina. Man ir liels atvieglojums, es jau paredzēju ka būs trakāk, nedēļām ilga veģetēšana. Bet katrs jau var uztvert jebko, kā vēlas.

(Reply to this) (Thread)

nu bet par to jau es arī runāju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...un kā tu vari zināt, ka viņš nebaidījās no nāves?
Zini, tas laikam ir tas, kas mani saniknoja tavā tekstā - tas ir pilns ar galīgi nepierādāmiem pieņēmumiem. Un vismazāk sakara tam ir ar reālo Pāvestu un viņa nāvi.

(Reply to this) (Parent)

Paldies, Aptieka.

(Reply to this)