skuka commented on dienasgramata's post:

Nē, tas nav gluži antiklerikāls patoss.
Par budismu es neizteikšos.
Vārdus, ka pareizi nomirt ir daudz svarīgāk kā pareizi dzīvot nekādi nevaru nosaukt citādi kā par tukšu frāzi. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens no mums vēl nav nomiris, un neviens arī nezina, kā ir pareizi nomirt. Tas pareizums nu atkal ir tikai tāds pieņēmums. Es arī nedomāju, ka būtu ļoti svarīgi pareizi dzīvot. Tomēr savu dzīvi, atšķirībā no nāves, ietekmēt iespējams mazliet vairāk. Vai nesanāk tāda pārāk ērta pozīcija - štrunts par to, kā dzīvoju, ka tik pareizi nomirstu?...
Par moderno medicīnu un katoļiem - es arī nedomāju, ka mākslīgi uzturēja pie dzīvības, lai gan... tā taču ir politika, man atkal gribas atkārtot. Visu šo gadu aizkulisēs notikusi cīņa par pāvesta vietu, lomu pārdalījums... varbūt kādam ir svarīgi, lai Pāvests dzīvo ilgāk, varbūt otrādi. Bet, jebkurā gadījumā, kad tik tālu ir noznācis, tad - es domāju - arī katoļi neatsakās no ciešanu atvieglošanas, es jau runāju tikai par to, nevis par dzīvības mākslīgu uzturēšanu.
Par tiesībā un vārdu "gribētos" - jā, es izteicos neprecīzi, jo es pārāk emocionāli to visu vakar uztvēru. Nevajag piesieties vārdiem, ja Tu saprati manu domu:)
Un par tā brīža izkontrolēšanu... nu, zini, neesi tik drošs. Es vienu mazu reizīti esmu nomirusi, kad mani nepareizi ielaida narkozē pie sirds operācijas. Proti, - tā bija tikai dažu sekunžu kļūda - bet mani nevis papriekšu iemidzināja un tad atslēdza visas ķermeņa funkcijas (plaušu un sirds darbību), bet otrādi. Vienu brīdi man vairs nestrādāja plaušas, nezinu - varbūt arī sirds, bet strādāja apziņa, un es zināju, ka mirstu. Pēc dažām sekundēm nostrādāj iemidzināšana, droši vien pieslēdzās mākslīgā plauša, bet tās dažas sekundes bija ļoti garas. Un tur nebija, tici man, nevienas domas par to, kā man tagad vajadzētu izturēties, lai nomirtu pareizi. Ja man nebūtu atņemtas kustību spējas, droši, ka es būtu spirinājusies, kampusi pēc gaisa, varbūt grābusies apkārtējiem rokās... nezinu. Ai, vienalga, pusdienas tūliņ būs gatavas.
Es atkal rakstīju, nedomājot par to, kā Tu piesiesies katram vārdam, atkal būs virkne nepareizu formulējumu, pārpratumu. Atvaino.