H.Demakova: "Ainārs nav nekāds humanitāro zinātņu milzis, bet viņš ir ļoti labs cilvēks. Tikai tad, kad veidojās savstarpēja cieņa un es pieņēmu viņa palīdzību, mums izveidojās tādas attiecības, kuras Ainārs nosauca par „īpašām”. Nekad to publiski neesmu stāstījusi, bet vienreiz mēs kopā gājām pa ielu un es Aināram teicu – mums tomēr ir tik labas attiecības. Viņš paskatījās un atbildēja – Nē, mums ir īpašas attiecības. Sākumā viņam bija tīri bruņiniecisks atbalsts, bet vēlāk jau veidojās izpratne par to, kādā veidā es strādāju, kā virzu projektus. Un kad ir bijušas ļoti nopietnas lietas, tad viņš vienmēr ir bijis klāt un atbalstījis. Mums abiem ir kopīgs tas, ka mums vienā brīdī apnīk visa tā ņemšanās – mums ir svarīgs rezultāts. Un gadu gaitā ļoti nopietns nopelns kultūrā ir bijis tieši Aināram Šleseram. Pie tam viņš ir vienīgais cilvēks Latvijas politikā, kurā nekad neesmu manījusi ne mazāko ļaunuma dzirksti. Viņam var pārmest visu ko, bet nekādā gadījumā ļaunumu."