(bez virsraksta) @ 21:58
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
8. Maijs 2010Commentsnay, viņas bija jau vārītas vai tvaicētas veikalā pirktas vakuuma iepakojumā, kurš tad mūsdienās jēlas bietes pērk
Kurš? Mēs pērkam jēlas bietes. Un tikai. Jāvāra nemaz nav ilgi (vai jācep). Toties, ja tu novāri pats svaigu bieti, viņa var ledusskapī stāvēt kaut mēnesi, bet tā mizotā vakuumotā saskābs jau pēc dažām dienām.
Tieši tādā svaigas un labas pārtikas rezervju nozīmē. Jo tā pašvārōtā biete ir svaiga ļoti ilgi. Pie tam tāda, kādu tu gribi - ne pārāk mīksta (vai ne pārāk cieta). Pavisam drusciņu etiķa pielej, vai, labāk, citrona sulas.
(Reply to this)
(Parent)
tas tiesa. man liekas, es pie Kristas vai skukas vai kaut kur izlasījos par "svaigbiešu cepšanu krāsnī".
Pamēģini. Nekas nav vienkāršāk - ieliec veselu bieti krāsnī uz grādime 180 un aizmirsti. To pašu vari darīt ar veselu baklažānu.
Zini, man ar baklažāniem krāsnī (un vispār) baigi neiet- vai nu sanāk sausi un stiegraini kā vītinātas baravikas, vai arī, tie sasūcas citu dārzeņu šķidrumu un ir ūdeņaini kā švammes. Neesmu uzķērusi pareizo metodi. Par bitēm paldies, noteikti pamēģināšu.
Nē, klausies, tas baklažān jāieliek krāsnī vesels, nesagriezts, tāds kā ir, apaļš. Uz 180 grādiem. Un jācep, kamēr no ārpuses sāk apdegt. Paiet vairāk kā stunda. Pēc tam viņu drusku atdzesē, pārgriež un ar karoti izkasa ārā mīkstumu. Tam mikstuma nevajag ne eļļu (lai gan var jau pielikt), ne ko. Sāls, citrona sula, ķiploks pēc garšas. Un jekas, ko vari iedomāties pati. Piemēram, smalcināti rieksti. Un tad pasniedz kā aukstu piedevu pie gaļas - tādu putriņu.
ar riekstiem jau izklausās pēc fanijas gruzīnu baklažāniem, pārpasaulīgi garšīgi (četrās sezonās ir recepts)
Nu tur tā lieta, ka šai gatavošanas veidā eļļa vispār nav jāliek klāt. Nav ne tuvumā. Viņi paši jau no dabas ir tādi kā eļļaini. Bet - nulle kaloriju un nekā šķebinoša.
(Reply to this)
(Parent)
vai arī - pārgriež uz pusēm divās laiviņās un liek ar plakano virsu uz augšu, to vēl iegriež trīs vietās gareniski ar nazi, iesprauž šķirbiņās ķiploka daiviņas, uzpilina biškucīti olīveļļas un pie vajadzības uzber sāli un piparus, cep, kamēr griezuma vieta ir knapi apdegusi (nevis pavisam), velk ārā, liek uz šķīvja un ēd ar visu mizu (tas ir, ar nazi un dakšiņu kā piedevu gaļai vai gluži otrādi - ar kartupeļiem vai makaroniem. šajā versijā uz šķīvja ir glīta makrobiotiska kompozīcija kuģa formā, nevis pelēka putriņa
izklausās labi tā kompizīcija KUŅĢA formā, bet tur jau tikpat viss kļūst par putriņu. Bet - noteikti ir garšīgi, jūs jau vispār labi gatavojat, pamēģināsim:)
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|