tu esi pareizticīgs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tāpat nedzeru

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, daudzveidība - vieni dzer, citi nedzer!

(Reply to this) (Parent)

nu labi, ne jau par dzeršanu bija mana ironija, bet par to, ka nebūtiska divu kristīgu konfesiju atšķirība kalendārajā nobīdē, kas ir radusies pat ne reliģisku, bet gan birokrātisku domstarpību rezultātā, iedvesmo valsts prezidentu uz daudzveidības slavināšanu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai vēl trakāk - uz aicināšanu būt vienotiem: "Valsts pirmā persona norādīja: lai arī rietumu kristīgā baznīca un pareizticīgo un vecticībnieku baznīca Ziemassvētkus svin dažādos datumos, tomēr svētkiem ir kopīga vēsts."

(Reply to this) (Parent)

daudzveidība: latvieši un krievi vairāk gan skan pēc divveidības

(Reply to this) (Parent)

vairāk tādas nobīdes! varētu 18. novembra valsts svētkus daļa svinēt 21. septembrī

(Reply to this) (Parent)

kalendārā nobīde ir nebūtiska, bet atšķirības starp konfesijām ir būtiskas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

caur "daudzveidību" un "visu varavīksni" vienot — tā jau klišeja. iedarbīga toties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paga, paga, par varavīksni viņš vēl pagaidām nekā neteica! būtu jautri sagaidīt Zatlera uzruna praida dalībniekiem: "Daudzveidība ir mūsu valsts lielākā bagātība."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

berlīnes mēru par latvijas prezidentu!

(Reply to this) (Parent)

ļoti interesants temats! gribētu dzirdēt no kāda pareizticīgā, kas viņam traucē katoļu reliģiskajos uzskatos, un otrādi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nesagaidīsi. grieķu katoļu baznīca vispār ir pa pusei pareizticīgie, prasti runājot. abi apvienosies un sāks knabāt luterāņus.

(Reply to this) (Parent)

no mana (ne katoļa, ne pareizticīgā) skatupunkta būtiskākā atšķirība ir, ka katoļi daudz lielāku uzsvaru liek uz intelektuālu spriešanu, kamēr pareizticīgie — uz misticismu, tā pieredzi un rituālu.

taču teoloģiski galvenā atšķirība ir tajā, ka katoļi uzskata, ka galvenais ir dievs tēvs, taču pareizticīgie visu trīsvienību uzskata par vienas būtības trīs manifestācijām, tās nehierarhizējot.

institucionālā atšķirība ir tajā, ka katoļiem priesteru augšgalā ir pāvests, bet pareizticīgajiem sinode.

bet detaļās tas viss noteikti ir daudz sarežģītāk.

(Reply to this) (Parent)

Es esmu. Nepiedzeros.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu tici tam, ka Jēzus Kristus, Dieva dēls, ir nācis un izpircis mūsu grēkus mūsu vietā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izpircis no kā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) pat kristīgā pasaulē viss tikai "kupi - prodaj"

(Reply to this) (Parent)

No mums pašiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viltīga atbilde

bet kā tas sanāk (lai cik liela metafora nebūtu tā "pirkšana") - tie ir mūsu grēki, par kuriem mums būtu jāmaksā, taču viņš ne tikai samaksā mūsu vietā, bet arī vēl samaksā mums? līdzībās runājot - ja mēs esam braukuši tramvajā bez biļetes, no mums pienākas pieci lati par šo grēku (neviens nezina, kam tie pieci lati aiziet - valsts kasē, pilsētas budžetā, tramvaju parkam vai kontrolierim), bet tad atkāk kāds, kurš pasaka, ka izpērk mūsu pārkāpumu mūsu vietā. tu gribi teikt, ka viņš tos piecus latus samaksā mums? un ja vēl jāsaprot tā, ka ciešanas pie krusta bija šī "pirkuma" cena, tad es tomēr gribētu iebilst, sakot, ka es šādu samaksu pieņemt negribu, nu vismaz ne tādā "valūtā"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, viņš nesamaksā mums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet kam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev Dievs ir uzdāvinājis "valūtu", labās dāvanas, bet tu tās esi samaitājis un slikti izmantojis ar saviem grēkiem, tāpēc tu esi parādā; tu to parādu nevari atdot, lai jūs ar Dievu būtu izlīdzinājušies, tāpēc Kristus to izpērk ar savām ciešanām un nāvi tavā vietā, lai jūs atkal būtu izlīdzinājušies un varētu "atjaunot attiecības"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tātad, vienkārši noraksta parādu? lai varētu "sākt no sākuma"? bet Kristus priekš kam bija jāsit krustā? kādā veidā trešās puses ciešanas izlīdzina grēcinieku un Dievu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņš, Jēzus tak nav trešā persona, Viņš ir Dievs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dievs, kurš, piesists krustā, sauc "Eli, eli, lama zabahtani!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas tevi pārsteidz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar ko Dievs runā vājuma brīdī?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai arī tas viss bija tikai teātra iestudējums, realitātes šovs ar nolūku atstāt labāku iespaidu uz publiku?

(Reply to this) (Parent)

Trīsvienība taču

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es zinu, vienlaicīgi viens vesels un trīs atsevišķi, tāds neizskaidrojams un formālai loģikai nepakļauts brīnums, tikai ko tas paskaidro? ka šajā vietā jābeidz uzdot jautājumi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jābeidz uzdot jautājumus kam? Man? Jā, varētu. Man takš rīt svētki jāsvin. :-) jāizguļās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi, piedod, ka es tā, es ne aiz ļauna prāta

Gaišus Ziemassvētkus!

te - http://video.mail.ru/mail/lora567/_vblogs/364.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pāldies. Labunakti!

(Reply to this) (Parent)

daudz neko nezinu par kristietības konteplatīvās meditācijas tehniku, taču meditējot kā reizi tieši uz trīsvienību ir iespējams gūt dievišķu pieredzi, according to theory. jautājumu uzdošana, man liekas, iet pa citām sliedēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lielisku pieredzi var iegūt arī, koncentrējot uzmanību uz sveces liesmu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kādius jautājumus tu uzdod sveces liesmai?

(Reply to this) (Parent)

jā, parādu noraksta, "atlaiž". Kristus nav kaut kāda jebkāda trešā persona - viņš kā dievcilvēks ir vienīgais īstais starpnieks starp Dievu un cilvēku. Dievs viņu sūtīja uz zemes, lai cilvēki zinātu, ko Dievs no viņiem sagaida, viņam ticētu un novērstos no grēkiem. un Kristus nevis "bija jāsit krustā", bet cilvēki paši viņu piesita.

vajadzētu skaidrāk formulēt jautājumus (formulējot tieši to, kas nav saprotams) un pa vienam, lūdzu. es pati dzirdu, cik formāli es Tev atbildu :)

(Reply to this) (Parent)

Tu mani aicini te spredīķot un rit man piekomentes visadas riebeklībiņas, asprātībiņas. Bet doma ir tāda. Grēkot, eto ņe zaicem katatsa, vai rēķinu parādu krāt, tas ir kā sevi kropļot, slimot, asiņot, grimt bezcerībā. Un to visu no tevis paņem, pretī dodot iespēju tapt labākam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es saprotu ideju, ka garīga soļa rezultātā grēcinieks var pieņemt šādu līgumu un saņemt pretī iespēju kļūt labākam, sākt no sākuma utt. bet kāda šajā visā ir Kristus vēsturiskā loma?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav tādas vēsturiskās lomas, jo šie notikumi nav pagātne, laiks ir relatīvs, tie notiek, kā lai pasaka- visu laiku, katram

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā ir ļoti skaista retorika, taču kristīgā baznīca radās konkrēt ā vēsturiskā brīdī un vienmēr ir aizstāvējusi uzskatu, ka Kristus atnākšana bija svarīgākais kosmiskais notikums, kas lauza visu vēstures gaitu, sadalot laiku periodos pirms Kristus un pēc Kristus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aa shitais ir interesanti. Mees nesen ar draudzinju runaajaam par 'compassion' - un taas saistiibu ar empaatiju, cilshu izdziivoshanu un attiistiibu, miimiem. Vaardsakot taa gudri paspriedeleejaam - un tad es taa iedomaaju, ka Kristus 'Jaunaas Deriibas' moraale, kas ietver tik daudz liidzjuutiibas un empaatijas jau iisteniibaa tajaa laikaa tajaa sabiedriibaa bija kaut kas pilniigi veesturiski nepopulaars. Un tad man atminjaa uzplaavoja atminjas par tekstu JD, kur bija teikts aptuveni, ka peec/deelj Kristus visi cilveeki naaks pasaulee ar 'built in' sirdspraatu (kaut kaa taa), taatad ar iespeejaam empatizeet ne tikai savas cilts ietvaros. Bet to vietu es veel joprojaam mekleeju.. Varbuut taas esamiiba ir tikai manas fantaazijas.

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent)