dienasgramata:

viltīga atbilde

bet kā tas sanāk (lai cik liela metafora nebūtu tā "pirkšana") - tie ir mūsu grēki, par kuriem mums būtu jāmaksā, taču viņš ne tikai samaksā mūsu vietā, bet arī vēl samaksā mums? līdzībās runājot - ja mēs esam braukuši tramvajā bez biļetes, no mums pienākas pieci lati par šo grēku (neviens nezina, kam tie pieci lati aiziet - valsts kasē, pilsētas budžetā, tramvaju parkam vai kontrolierim), bet tad atkāk kāds, kurš pasaka, ka izpērk mūsu pārkāpumu mūsu vietā. tu gribi teikt, ka viņš tos piecus latus samaksā mums? un ja vēl jāsaprot tā, ka ciešanas pie krusta bija šī "pirkuma" cena, tad es tomēr gribētu iebilst, sakot, ka es šādu samaksu pieņemt negribu, nu vismaz ne tādā "valūtā"