Tu mani aicini te spredīķot un rit man piekomentes visadas riebeklībiņas, asprātībiņas. Bet doma ir tāda. Grēkot, eto ņe zaicem katatsa, vai rēķinu parādu krāt, tas ir kā sevi kropļot, slimot, asiņot, grimt bezcerībā. Un to visu no tevis paņem, pretī dodot iespēju tapt labākam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es saprotu ideju, ka garīga soļa rezultātā grēcinieks var pieņemt šādu līgumu un saņemt pretī iespēju kļūt labākam, sākt no sākuma utt. bet kāda šajā visā ir Kristus vēsturiskā loma?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav tādas vēsturiskās lomas, jo šie notikumi nav pagātne, laiks ir relatīvs, tie notiek, kā lai pasaka- visu laiku, katram

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā ir ļoti skaista retorika, taču kristīgā baznīca radās konkrēt ā vēsturiskā brīdī un vienmēr ir aizstāvējusi uzskatu, ka Kristus atnākšana bija svarīgākais kosmiskais notikums, kas lauza visu vēstures gaitu, sadalot laiku periodos pirms Kristus un pēc Kristus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aa shitais ir interesanti. Mees nesen ar draudzinju runaajaam par 'compassion' - un taas saistiibu ar empaatiju, cilshu izdziivoshanu un attiistiibu, miimiem. Vaardsakot taa gudri paspriedeleejaam - un tad es taa iedomaaju, ka Kristus 'Jaunaas Deriibas' moraale, kas ietver tik daudz liidzjuutiibas un empaatijas jau iisteniibaa tajaa laikaa tajaa sabiedriibaa bija kaut kas pilniigi veesturiski nepopulaars. Un tad man atminjaa uzplaavoja atminjas par tekstu JD, kur bija teikts aptuveni, ka peec/deelj Kristus visi cilveeki naaks pasaulee ar 'built in' sirdspraatu (kaut kaa taa), taatad ar iespeejaam empatizeet ne tikai savas cilts ietvaros. Bet to vietu es veel joprojaam mekleeju.. Varbuut taas esamiiba ir tikai manas fantaazijas.

(Reply to this) (Parent)