vakar noskatījos vēl arī to franču filmu par Rīgu kā sekstūrisma galvaspilsētu, teikšu jums tā - filma ir draņķīga, kadriem galīgi nav asuma, it īpaši uz cilvēku sejām, pusi filmas operators staigājis pa Kaļķu ielu 40 grādu leņķī, bet runājot par problēmu - jā, tā ir seksuālā izmantošana, tie nabaga īru puisīši, tādi pavisam zēniņi, kā viņi sākumā centās būt bravurīgi, sasapņojušies, ka nu beidzot dabūs pārgulēt ar meiteni, citādi, to taču var redzēt, viņiem dzīvē tikai darbs, alus, futbols pa televizoru un svētdienās uz baznīcu, un apprecēšanās kā nenovēršams melns mākonis pie pamales, un te viņiem pamet romantisko sapni par meitenēm Rīgā, turklāt romantika sevī iekļauj to, ka lēti, to, ka gandrīz vispār par velti, bet par velti - tas nozīmē, ka aiz mīlestības, kur viņi vēl var dabūt meiteni aiz mīlestības, taču ne savā rurālajā, tukšajā, bezjēdzīgajā Īrijā ar gadsimtiem ilgu pazemojumu, epidēmiju un bada pieredzi, nu ja - tādi gadsimtiem izbadējušies zēniņi, kas ieraudzījuši ābolus kaimiņu dārzā pāri upei, bet te viņus sagaida, aizved mikriņos uz viesnīcu, ieslēdz un sāk drāzt pa čornamu, ierodas bezkaislīgas, aukstas Latvijas krievu (nothing personal!) meitenes ar metālisku spīdumu acīs, izmasētas, solarizētas un noskūtas polimēru līmenī, atnāk un ciniski noslauc tiešā un pārnestā nozīmē, par 100 vai 200 eiro stundā, atkarībā no tā, vai klients vēl rubī vai jau ir atrubījies, lūk, tā ir seksuālā izmantošana, lūk - fašizm po-baltijski