7/22/10 11:46 pmpie mums te tagad mitinās mans brālēns, kurš šogad pabeidza 8. klasi, īsti nesaprotu, ko viņš šeit dara, bet tas tā. (nu, īsti attaisnojums atbrauca apskatīt Rīgu neder, jo uz centru viņš diez ko neraujas, un es laikam neticu, ka kāds varētu tāpat vien pie mums atbraukt ciemos - i mean, pat radu vidū mūsu ģimene ir visfrīkainākā) nu un tikko viņš tur tā dzīvojamā istabā sēdēja un blenza tukšumā, un mēs kaut kā sākām runāties. nav jau nekas pārsteidzošs, bet viņš, protams, vispār nelasa (un to paziņo ar tādu lepnumu), viņam tikai patīk skatīties filmas un spēlēt datorspēles. protams, kārtējo reizi es nespēju dot nevienu pietiekami lielu argumentu, kāpēc būtu jālasa, jo es nezinu, kāpēc ir jālasa, es tikai zinu, ka pati lasu kopš 5 gadu vecuma, kad vispār iemācījos atpazīt burtiņus. vienlaikus ar šo te savu atklāsmi, ka nemāku izskaidrot, kāpēc ir jālasa, sapratu, ka man nemaz nebūtu nekā, ko viņam iedot palasīt. es 8. klasē lasīju Vonnegūtu un Ziedoņa epifānijas, man šķiet, ka šoreiz tas īsti nedarbosies. varbūt uzreiz ķerties pie smagās artilērijas un dot viņam Remarku? es nekad neesmu fanojusi par Remarku, šķiet, es pat nevienu viņa grāmatu neesmu izlasījusi līdz galam, bet puikām taču it kā patīk. vai Hemingveju, vai arī Selindžeru, protams, Uz kraujas rudzu laukā. jā, iespējams, tas pēdējais viņam pat varētu patikt, bet nu nez. bail jau tā nošaut greizi, ja nu viņš vispār pēc tam nekad nesāk lasīt. bet šovakar ar vārdiem nākamgad eksāmenā noderēs iestūmu viņam rokās pēdējo Ilustrētās Pasaules Vēstures numuru, lai vismaz kaut ko palasa. un vēl es iedomājos, ka varbūt ir jātēlo labā un draudzīgā māsīca un jāved puika uz kino, bet fail, visus bojevikus es jau esmu noskatījusies vienatnē. (no tiem, kurus vēl neesmu redzējusi, pievilcīgākie šķiet A komanda un Persijas princis - rekomendācijas, ieteikumi, viedokļi?)nu bet vispār es par šo visu tagad tā aizpļāpājos, jo paskatījos kalendārā un mani pārņēma gigantiska panika. es braucu prom tieši pēc divām nedēļām. divas nedēļas ir daudz, ja tev ir jāravē katru dienu kilometriem garas kartupeļu vagas, un divas nedēļas ir sasodīti maz, ja gribi sabučot visus draugus vēl vismaz trīs reizes, izballēties uz pilnu klapi, pavadīt maksimāli daudz priecīga laika ar vecākiem, dabūt to nolādēto datoru atpakaļ no servisa (tiešām, draudziņ, NEKAD mūžā nenodod labot Elko Vecrīga, tas nav tā vērts), pabeigt visas pusiesāktās grāmatas (kādas piecas šajā istabas galā vien), notievēt (hahahah) un, protams, dabūt tiesības. un, starp citu, no visiem punktiem tas pēdējais šķiet visvienkāršākais. jā, laikam vissakārtotākā nozare šobrīd manā ikdienā ir braukšana - es braucu katru dienu un diezgan daudz, eksāmens ir tieši pēc nedēļas. brālēns gan teica, ka es braucot labāk par savu brāli, kurš savulaik arī ar viņu braukājās, jēēēēs, vismaz kaut ko šajā dzīvē es daru labāk nekā mans brālis. bet vispār.. man ir reāla panika. es taču tik mērķtiecīgi uz to gāju, kāpēc man tik ļoti šķiet, ka nav laika un es neko neesmu paspējusi izdarīt, lai arī tikko, piemēram, aizsūtīju vēstulīti savai topošajai istabas biedrenei Hannai Montanai, tfu, Marijai no Austrijas. divas nedēļas. es atkārtošos, bet tas ir panikā paralizējoši maz. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
7/9/10 06:57 pm - viņi, ne tues esmu atstājusies mājās šovakar, pirmo reizi mūžā cepu maizi un laiski mācos teoriju. visa māja smaržo pēc ķiplokiem, es šodien pirmo reizi pēc divu gadu pārtraukuma sāku braukāties ar to smago rozā riteni, ko māma bija nopirkusi, liekas, tirgū. nekur tālu jau nevar aizbraukt, rāmis ir pārāk smags, bet vismaz kaut kas. kādreiz, kad atkal gribēsies iet cilvēkos, varēšu aizripot līdz pat centram vai vismaz āgenskalnam, bet es vakar biju uz Eclipse pirmizrādi, tas bija traks pasākums, man tagad ir gigantisks filmas plakāts, ko nogrūdu istabas stūrī. kaut kad vēlāk mēs darīsim visādas lietas, piknikus un ekskursijas, bet tas būs vēlāk.Set your clock by your heart Work's overrated and it will kill you Finish nothing you start And start nothing you think you'll continue |
7/6/10 08:28 pmes gribētu visu ko pierakstīt, nu kaut vai atkal par cikliskumu un par to, kā iepriekšējā pasaules čempionāta laikā mēs ar k. staigājām ar suņiem, sākās tas milzīgais lietus un mēs salijām līdz miesai, pilnīgi un pavisam, un es joprojām nevaru īsti par to domāt bez viegla pagrimuma kaut kur pakrūtē, ir dažas lietas, kuras sāp ļoti un ilgtermiņā, bet vispār es šodien secināju, ka ko gan es mēģinu apmānīt, es nekad nebūšu labs braucējs. tiesa, es joprojām ļoti labi atceros to reizi, kad instruktors man lika izbraukt no ventspils un braukt uz 100 km/h, omg, man likās, es tur laimes apkritīšu - man tik nenormāli patīk ātrums, bet es taču ne par ko nespēju atbildēt. es esmu pārāk haotiska un izklaidīga, un man nav ne jausmas, kā es nokārtošu braukšanas eksāmenu, bet tas ir jāizdara. es gribu to izdarīt, es gribu dabūt tiesības. bet vispār.. es reizēm domāju, ka jā, tam idiotiskajam čalim, kurš piedzēries un pats par sevi pārākajā sajūsmā mēģināja mani pierunāt iet viņam līdzi uz viņa tukšo istabu, nu, ka viņam kaut kādā mērā bija taisnība. es esmu mierīga, es esmu pārlieku mierīga. ne tādā nozīmē, ka es nedejotu uz galda vai sešos no rīta negaudotu pie Space Oddity pa visu mikrorajonu, nē, to visu es daru, nu labi, es nedejoju uz galda, drīzāk zem, bet kāda starpība, doma tāda pati. es neatceros pēdējo reizi, kad būtu zaudējusi savaldību, nu labi, es kliedzu un strīdos, un cērtu durvis, bet tā vienmēr ir kaut kādā mērā pašizpausme, tas nav nekas uzspēlēts, un līdz ar to es tomēr saglabāju to sevi, to savu savaldību.bet vispār.. tikko sēdēju dārza mājā uz margas, dzēru kafiju un spēlējos ar suņiem, un tas viss bija tik ļoti ļoti.. apskaidrojoši, kāda gan starpība par visu pārējo, tikko bija lietus un bija tik skaisti. es braucu prom tieši pēc mēneša, joprojām mīkstas kājas. un man ir pavisam bērnišķīgi bail, ka neviens ar mani negribēs draudzēties. |
7/1/10 01:20 amkaķis atnāca pa jumtu pie manis, padīdījās uz palodzes un ielīda iekšā, jau iekārtojās manā gultā un izskatās, ka paliks. trakums. |
6/27/10 01:35 pmsaplīsa laptops,šodien lasu grāmatu kaut kā pēc visām šīm svētku un ballīšu dienām un pēdējiem mēnešiem Ventspilī satikt cilvēkus katru dienu nemaz negribas. pietiek ar skaipiem, vēstulītēm un zvaniem, un to, ka reizēm Ieva atbrauc ciemos. gribas mieru un klusumu |
6/22/10 01:00 pmes šonakt esmu gulējusi trīs stundas, tikko kādas divarpus stundas cepu pīrāgus māmiņai un pārējiem, kas paliek mājās, vēl jāizdara citas trīstūkstoš lietas un jābrauc prom. dabūju riteni, tagad tikai jāsakrāmē soma, jāsataisās un jātinas prom. bet jāsataisās sevī ietver tik daudz lietu, ka nez kāpēc esmu sākusi pārvietoties vieglā palēcienā, jo liekas - tā visu var paveikt ātrāk. un vēl nez kāpēc es pusbalsī komentēju katru lietu, ko daru, bet to varētu izskaidrot ar negulēšanu.mani pārņem neliela panika, iedomājoties par to, ka man jāminās uz staciju ar riteni. es to neesmu darījusi kopš 11. klases, es uz velosipēda centrā jūtos vēl vairāk apmulsusi nekā pie mašīnas stūres. |
6/13/10 07:31 pmpar ko ir ~50% manu ierakstu( mājsajūta. ) |
5/31/10 12:46 ammilzīgs nogurums no nekā, es laikam palieku veca un nevaru vairs gulēt piecas, sešas stundas, man vajag vairāk un es pie tā neesmu pieradusi. ļoti gribas mājās, gribas uz Rīgu un gribas suņukus, gribu iet uz kino un uz kinomuzeju, šeit mums ir viena filma šonedēļ kinoteātrī, un tas ir Persijas princis, un pat bez collider.com iznīcinošās recenzijas izlasīšanas es nebūtu nolēmusi nekādā ziņā neiet uz to filmu. mehāniķis šeit, liekas, ir mūžīgā dzērumā, jo parasti taču filmām nevar redzēt, kurās vietās notiek ruļļu pārlikšanas, bet šeit nez kāpēc tās vietas tiek iezīmētas ar pārtraukumiem un izrāvumiem no filmas apmēram 2 minūšu garumā. un tad vēl reizēm viss apklust, ekrāns nodziest, ir tikai tumsa un idiotiski bērneļi, kuri kaut ko kliedz apkārt, bet filma apstājas. bet ko nu par to, es gribu uz mājām ne tikai kino dēļ, lai gan tas, protams, ir svarīgi. es gribu iet fotopastaigās un dzert alu vasaras kafejnīcās ar seniem biedriem, varbūt pat aiziet uz teātri un izvazāties pa veikaliem, sakārtot savu mitekli un izmest visu lieko (es reizēm sapņoju, kā metu ārā visu nevajadzīgo. tie sapņi ir jocīgi un ļoti, ļoti patīkami), un, protams, iet vingrot. un tad es atceros, ka mājās būšu tikai dažas dienas, ka tur nekas daudz nesanāks, un man paliek mazliet bēdīgi. sentimentālas atmiņas par to laiku, kad bija vieglāk nosist laiku un nedarīt neko. un es zinu, ka žēlojos un ka būs grūtāk, ja reiz es pat ar 200 km netieku galā, bet es ceru, ka būs tomēr mazliet, mazliet vieglāk, jo vistrakākā ir šī sadalīšanās. ne šeit, ne tur, ne mājās, ne spokpilsētā.un vēl es secināju, ka naktīs man īsziņas sūta tikai puikas, ka vispār vakaros un naktīs visos internetos ir gandrīz tikai puikas, un vēl man ļoti, ļoti gribas ēst, bet es neko vairs nesaprotu. ja reiz es pat nevaru atšķirt īstu izsalkumu no zālīšu radīta iespaida, kā gan es varu cerēt tikt galā ar savu dzīvi |
3/20/10 07:49 pmmans pēdējā laika absolūti mīļākais apģērbs ir tunika kā minikleita, jā, man arī tas liekas wtf, since es esmu hipijgrūtniečkleitu meitene, bet nu laiki mainās, tērpiņi arī. tikko aizgāju līdz māmiņai pēc feedback'a (ja ir kāds cilvēks, kura viedoklim apģērbjautājumos es uzticos, tā ir mana māmiņa. viņa pati pēdējā laikā sākusi nēsāt ādas jakas (un ne tikai ādas mēteļus, bet jakas, žaketes un ko tik vēl ne), es mīlu savu māmiņu), viņa paskatījās uz mani un teica normaļuga.atkārtošos, bet man tiešām bieži liekas, ka es esmu vienīgā sakarīgā starp saviem ģim.locekļiem |
1/15/10 10:41 amziniet, mani joprojām fascinē dr.lv kviz's. es esmu ne tikai noskaidrojusi, ka nevienam nepatīku, nekavēju tikšanās un vienmēr ceļu telefonu, bet šodien viens pie jautājuma par to, kāda ir pirmā doma, mani ieraugot, ierakstīja she is a natural born killer, but that`s ok. īpatnēji. un vēl es šonakt briesmīgi pārsalu, lai arī bija trīs segas un māju kurināju jau no kādiem sešiem. vasarā mēģināšu pierunāt tēvu nosiltināt jumtu, lol - šausmīgi nāk aukstums no turienes. kaķis jau no agra rīta skraida pa visurieni, bet īmo suns kaut kā bija pamanījies izbēgt uz ielas - viņa māk pārlekt pāri žogam abos virzienos, vareni. bet vispār man jāaiznes iztulkot dokumenti un jāiet uz Dr. Parnasu.tie koki ir tik fantastiski. |
12/25/09 08:07 pmjau otro reizi šodien, ieejot virtuvē, redzēju kaķi, kurš steigā leca lejā no galda. žuļiks ir sapratis, ka nedrīkst tur atrasties, bet nevar sagaidīt, kamēr neviens nebūs mājās, lol |
12/11/09 12:03 ammūsu kaķis ir tiiik graujošs.pirmīt stāvēju pie durvīm ar sakrustotām rokām, kaķis palēcās uz dīvāna, pielidoja pie manis, piebikstīja pie elkoņa un aizskrēja prom. bāāāc, kā tādu mazu radību vispār ir iespējams nemīlēt. |
12/5/09 02:39 pmdiena jau no paša rīta ar visādām tehniskām nedienām. laptopā nojūdzās firefox, bet konquerer sūkā, un neviens cits interneta pārlūks īsti neiet. mēģināju novilkt kādu jaunu pārlūku, a figu, man paziņo, ka nav vietas datorā, bet tur tak vēl ir kādi 7 gb vismaz. nu jā, un galvenais rīta secinājums - dators noteikti pēc dzimuma ir vīrietis, kuram priekšā nosēdināta blondīne ar milzīgām krūtīm, līdz ar to viņa darbības ir mēreni nekonstruktīvas un neloģiskas.vecāki aizbrauca pirms pusstundas, un manas tehniskās nedienas nebūt nepārtrūka - protams, ka virtuves ūdenssūknis mazliet tā kā nojuka, un siltā grīda nav silta, un bāāc, es vienmēr esmu zinājusi, ka man ir slikta aura. teju viss manā klātbūtnē nojūk, saplīst, pārstāj darboties vai pat uzsprāgst. labāk braukšu uz centru iepirkties. vismaz tas man sanāk labāk. |
11/19/09 12:35 amvisādas pašatklāsmes un (tālai nākotnei) vērtīgi secinājumi/novērojumi. kaķis kā traks joņo pa manu istabu, un vispār viņam grāmatplaukti ir otra mīļākā vieta pēc ledusskapja. es zinu, es te tagad smieklīgi daudz par kaķi rakstu, bet saprotiet, man tak nekad tā īsti nav bijis kaķis - brāļa alerģijas dēļ viņi visi vienmēr ir dzīvojuši ārā. un vēl es vakar sāku lasīt Bonjour tristesse (angliski diemžēl) un mēģināju skatīties franču tv. sapratu apmēram katru ceturto vārdu, tāpēc tagad man ir iekāriens pārlasīt visu, kas man mājās ir franciski. man tik ļoti nepatīk aizmirst to, ko es kādreiz visnotaļ labi esmu zinājusi.un pietiek te ņemties, jāārstē savs sačakarētais miega ritms. |
11/18/09 01:58 amkaķis sēž pie manas istabas durvīm un iekšā nenāk, bet lai jau. esmu jau pieradusi, ka mājdzīvnieki pret mani sāk izturēties ar aizdomām. cita starpā ilgas pēc bizes sajūtas palika pārāk lielas, tāpēc mēģināšu hotj mazliet ataudzēt matus. tā, lai var sapīt bizi.un vispār, es jau biju aizmirsusi, cik ļoti man patīk rīga naktīs. man vispār patīk rīga, jo šī pilsēta ir ideāla izmēra - pietiekami liela, lai varētu pazust, un pietiekami maza, lai vienmēr arī atrastos. un man tikko bija visnotaļ interesanta saruna ar taksistu, tie cilvēki mani vienmēr ir fascinējuši, lai arī es tā arī joprojām neesmu redzējusi Taxi driver. |
10/30/09 01:54 pmnē, nu vispār jau tas mūsu jaunais kaķis ir baigi gudrais. saprot, kad uz viņu sabļauj par pārlieku lieku skrāpēšanos un ārdīšanos (nu tas tak vairs nav forši, labā roka visa asinīs), spēj pat notēlot aizvainotu un aiziet klusi stūrī grauzt čemodānu, bet pats galvenais - viņš jau savā +/- mēneša vecumā ir novērtējis ledusskapja lomu. vecāki saka, ka kaķim ir reāla atkarība no ledusskapja - katrreiz, kad kāds kaut ņem ārā vai liek iekšā, kaķis ir klāt un mēģina ielēkt kādā plauktā. gudra radība, gudra. |
8/18/09 12:13 pmun pēkšņi ir tik auksts, tik nemīlīgs laiks, un naktī ir jau auksti gulēt pie atvērta loga, un.. nu jā, nekad vairs nebraukšu uz dienvidiem augustā, tā atgriešanās mūžīgā rudens zemē tad ir daudz sāpīgāka.vecāki pa to laiku pabeiguši piebūvi, ielikuši tvaika duškabīni (tas vispār ir lol, ja), kurai tomēr nestrādā radio, un brālis ar Allu jau visādus podus šeit sataisījuši. nothing ever changes, un es esmu pietiekami sevi iepazinusi, lai saprastu, ka vēlreiz sev solīt, ka pēc pārcelšanās viss būs citādāk, nav vērts. it simply doesn't work on me. |
7/21/09 11:57 ampirms gulētiešanas man uznāca mazliet rakstāmvēlme, bet ļoti, ļoti nāca miegs, tāpēc skaistās domiņas un idejas palika kaut kur starp miegu un nomodu. pēdējās naktis es sagaidu saullēktu, pirms eju gulēt, man ļoti patīk klusā nakts dzīve. kaķis staigā aiz logiem, Paija sargā māju, reizēm pa ielu pastaigājas kādi cilvēki, dažreiz arī kāds naktsputns dod par sevi ziņu. un tumsā ēnas no kļavas zariem izskatās pēc lielām sēdošām figūrām.es vispār jūtos tik vainīga, ka sēžu mājās un neko jēdzīgu nedaru. būtu vismaz lasījusi, pff, bet nē, tā vietā... es pat nezinu, ko es daru. vienkārši nositu laiku, es esmu meistars laika nosišanā |
7/19/09 03:20 pm - home lifemāma visu laiku atgādina, ka jāēd zemenes, tēvs, kā parasti, īgņojas un pārmet, ka manis nekad nav mājās, un brālis atbrauks 5. augustā. tik stulbi, jau atkal es braucu prom, kad viņi atbrauc.un kaķis uz stalažām guļ tik skaisti. rāmā, rāmā māju dzīve |
5/6/09 07:08 pmmājas ar savām tīro drēbju kaudzēm un mammas nolikto ievu pušķi uz galda liekas tik sirreālas.vēl sirreālāks liekas pēdējais zvans pēc 2,5 nedēļām. omg, i'm not here, this isn't happening p.s. Beirut arī bija kruti, tāds koncerts, kurā gribējās tikai dejot un dejot, lai arī man kā jaunizceptajam elektronikas fanam mazliet prasījās arī kaut kas no Realpeople Holland. un pēc tam mēs aizgājām uz klubu, kur bija jam session's ar visnotaļ sirreālu blūzmeni un vēl visādiem frīkiem, un tas bija tik nenormāli iespaidīgi. mazmazītiņš klubs, pieci cilvēki uz skatuves, kuri spēlē Hey Joe, un pilnīgi jumtu noraujoša sajūsma. un pat es sāku izjust sirdsapziņas pārmetumus, ka tā arī nekāds mūziķis no manis neiznāca |
Powered by Sviesta Ciba