4/4/09 06:13 pmvisu dienu kaut ko kārtoju, beržu un pulēju, beidzot ķēros klāt istabas tumšajiem kaktiem - vietām, kur visu parasti vienkārši sagrūžu, lai nav ilgi jāķēpājas. un še tev, izrādās, šo padsmit gadu laikā esmu ap sevi savākusi nenormālu krāmu kaudzi. sprādzes, kuras es vairs nevaru ielikt matos vienkārši tāpēc, ka matu nav, lērums nagu laku stulbās krāsās, tostarp kliedzoši rozā, ģitāras skaņotājs no tā laika, kad es vēl ticēju Kurmja pareģojumam, ka no manis sanāks mūziķis (dārgā frendliste, par šokolādes tāfeli šo lietu labprāt kādam no jums atdotu, man nepatīk, ja pie manis bezjēdzīgi dirn lietas, kas citu rokās var būt noderīgas), plāksteru rullītis, ko viņš man iedeva toreiz, vasarā, kad man bija noberztas kājas un tik bezjēdzīgi lija, mīkstās mantiņas, ko man sadāvināja brālis, Ieva un vēlreiz brālis, papīra rozes, kas bija dāvana no līgas kaut kādā dzimšanas dienā, brāļa sievas dāvinātās somas, kuras es nenēsāju, jo es vienkārši nenēsāju tāda veida somas (nu tiešām, kā gan pie plandošiem svārkiem var pievilkt tādas rokassomiņas?), lērums milzīgu vārdnīcu and so on.sasodīts, ko lai es daru ar šo krāmu kaudzi? un kā es vispār nonācu tik tālu, ka dzīvoju starp lietām, kuras ap sevi nes tik daudz mirušu atmiņu? |
running to stand still
there must be a light that never goes out
4/2/09 06:00 pmpaskatījos uz sevi spogulī un sapratu, ka hell yeah, kārtīga atpūta tagad ir tieši tas, ko man vajag. esmu slimīgi dzelteni bālā krāsā (vai arī mājas gaisma pie vainas), acis aizpampušas, milzīgi zili riņķi zem acīm un mati pagalam kā salmi - sausi un pelēkā krāsā. tagad tik gulēt, ēst daudz augļu un iet uz solāriju, lol. vēl varētu apņemties sākt skriet, bet es sevi pazīstu pietiekami labi, lai zinātu, ka tas viss beigsies pēc pirmā skrējiena.un vēl man ir tapetes ar zilonīšiem un pelītēm, man ļoti patīk mana istaba. |
4/1/09 12:24 ames tikko gandrīz sirdstrieku dabūju, sēžu te savā nodabā un rakstu n-to prezentāciju par vienu un to pašu darbu, bet ne par to stāsts, un pēkšņi jocīgas skaņas ne ta uz jumta, ne ta tieši logā, paskatos aiz aizkara, protams, kaķis izklaidējas - karājas no jumta pārkares (?) un tirinās, bet nu izbīlis pamatīgs. pff, suņi tiešām ir labāki par kaķiem, suņi vismaz nestaigā pa jumtiem, biedējot cilvēkus. |
8/15/08 09:11 pmgribu nokrāsot sarkanus nagus un gribu kafiju ar pienu,gribu beidzot pavadīt mājās mazliet ilgāku laiku par pusotru nedēļu. klausos Devendra Banhart un pārvietojos pa māju līganos ritmos. pēc nedēļas es braucu uz Berlīni, bet mana mīļā austrijas anna jau rīt brauc prom. |
7/17/08 11:26 ampamodos ap astoņiem, jo lejā kāds bija sācis darboties ar urbi; uz kādu laiku jau biju paspējusi aizmirst, ka mums šeit tāds būvlaukums |
6/21/08 05:05 pm - i'm not there, i'm gonelūk, lūk, kārtējais pierādījums, ka nevajag visu atlikt uz pēdējo brīdi, ja. sāku pamazām krāmēties, jo tuvākās dienas ir saplānotas teju pa minūtēm, bet izrādās, ka man ir lērums foršu drēbīšu, kurām ir, ahem, kaut kas saplēsts. tā kā es ar šujmašīnu un citiem smalkiem rokdarbiem nedraudzējos, laikam jāmeklē kaut kāda labotuve, bet še tev, šuvējas Jāņos tak arī grib iedzert, nevis labot drēbītes. jā, un vispār, ko lai dara dzimšanas dienā? māja ir pilnīgā bardakā, mans tētis ir cilvēks - viss, tāpēc viņam ir viss jādara vienlaikus, tā nu mums šobrīd pagalmā tiek celta māja, mājā iekšā tiek labots ūdens sūknis, turklāt dārzā top baseins, un vietas ciemiņiem, protams, nav. tāpēc, draudziņ, dod padomu, kā lai pavada tās 24 stundas, kad beidzot likumīgi varēšu darīt visu to, ko daru jau no 13 gadu vecuma. |
6/14/08 12:45 pmlietus ir mana vasaras sajūta. atceros, liekas, tā bija vasara pēc 5. klases, tikko sācies brīvlaiks, mēs ar mammu bijām atgriezušās no iepirkšanās, un bija pamatīgs lietus. tāds lietus, kas visam liek izskatīties zaļākam. toreiz mums apkārt vēl nebija visas tās daudzās privātmājas, šis bija rajons, kas pilns ar visādām vecām, ar efejām apaugušām mājelēm, katra ar savu stāstu. protams, sen jau vairs tā nav, vecās mājas lielākoties ir nojauktas, to vietā uzceltas pārdabiski lielas privātmājas, kuras šeit iederas tikai tad, kad spīd saule. lietus piestāv vecām, ar efejām apaugušām mājām, kurās var sēdēt pie loga, kāju pār kāju pārlikusi, un skatīties, skatīties, skatīties. starp citu, visu šo laiku, kopš es šeit dzīvoju, tieši pretī dzīvojamās istabas logam ir bijusi bērzu birzs. tagad tie pid****i daļu bērzu ir izcirtuši, un tas izskatās tā, it kā mutei trūktu dažu priekšzobu. |
4/25/08 11:22 pmman šodien uzdāvināja kladi ar Degā dejotājām uz vāka, jau ierakstīju savus pirmos saltos melus uz tā papīra. apsolīju sev, ka kādreiz dzīvošu kārtīgāk, man būs liels miteklis, kas ieturēts minimālisma labākajās tradīcijās, pie sienas gan būs kāda kultūrista bilde, mājā būs daudz, daudz logi un mājai būs divi stāvi, kurus savienos vītņkāpnes, uz galdiem stāvēs puķes, un virtuve būs atsevišķa telpa. jā, un vēl man būs daudz suņu, kuri dzīvos ārā. katru pēcpusdienu es rāmi dzeršu kafiju ar pienu no lielas, lielas krūzes, jo tās mazās tasītes man riebjas, un sēdēšu uz balkona, rāmi vērojot pēcpusdienas ēnas. bet šodien mans trakais tētis pasūtināja eskavatoru, kurš izraka mūsu dārzā bedri, kurā varbūt šovasar uztaps baseins, jā, jā, draudziņ, tu tiešām varēsi nākt pie manis peldēties, tiesa, tagad mūsu dārzs ir viena vienīga smilškaste, varu iet un spēlēties. un man tiešām patika Kusturicas koncerts, bet šis ir kārtējais piektdienas vakars, kad manī nogurums līst pāri malām. |
Powered by Sviesta Ciba