7/8/11 06:43 pmkaut kāda mazliet sērīga oma, bet šodien ar līgu izdomājām, ka nākamās ballītes dreskōds būs vecās maukas atvaļinājumā, kas ir kaut kas starp vecvecāku atvaļinājumu (zeķes sandalēs, puķaini svārki tā līdz puslielam, ādas vestes un t-krekli, kas krietni par lielu) un palaistuvju atvaļinājumu (sarkanas lūpas pat pludmalē un, nu nezinu, spīguļi, bet tas vēl ir jānospriež tā kārtīgi), kaut kā man nenormāli patīk theme parties. varbūt pat labi, ka man nav nekāda boifrenda, citādāk visa dzīve būtu tāds viena liela role play aina. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
4/17/10 01:06 amkā izrādās, šis bija mans 2000. ieraksts cibā.ja pareizi atceros, kad sāku klabēt, man bija 15. pēc piecarpus (četrarpus? es nemāku skaitīt, man matemātikas eksāmenā bija smieklīgi maz procentu) gadiem man joprojām ir 15, bet vismaz ir detalizēts manu panākumu, neveiksmīšu, sabrukumu, histēriju, garlaicīgas un interesantas ikdienas, stulbu joku un iedvesmojošu lietu pieraksts. paldies par uzmanību, es beidzot izlasīju Nelabumu, pirms gada man būtu ļoti paticis, bet šoreiz kaut kā ne tik ļoti. brīžiem gan, protams, sašvīkāju grāmatu krustu šķērsu, es vienmēr visu ko pasvītroju grāmatās, tā ir privilēģija, ko vari atļauties, ja pats pērc grāmatas, un es tagad beidzot likšos uz auss, lai gan tik ļoti vēl gribētos izlasīt visu savu grāmatplauktu. Hēgs un Palanjuks ir nākamie sarakstā, es mīlu Palanjuku, par Hēgu neesmu droša. vispār gribētos drošvien sākt jaunu, skaistu dzīvi cibā. veco, protams, dzēst ārā nedrīkst, te tomēr ir pārāk daudz kā, un ir tik vērtīgi salīdzināt šī brīža sevi ar to, kas es biju tieši pirms gada. un diemžēl rakstiskās liecības ir vienīgais, kam es pati uzticos, jo bilžu no tā laika diez ko daudz nav, un domas, idejas, darbi ir kaut kur aizmirsušies. es šodien vienkārši pārāk daudz runāju. tieši tāpat kā visas citas sava mūža dienas, heh. es nesaprotu, kāpēc ar tādu pļāpu kā es vispār kāds vēl spēj draudzēties, bet tas tā. |
1/14/10 02:05 pmes jau pēc dabas esmu diezgan apātiska, un šeit, šajā pilsētā, tas vēl vairāk nāk ārā. Ieva2 mēģināja mani pierunāt, lai es palieku līdz nākamnedēļai, bet es laikam labāk mazgātu trīs rindas ziloņu nekā darītu kaut ko tādu. no otras puses, mājās jau ir tas pats, bet kaut kā tur tāda nekā īsti nedarīšana neliekas tik nedabiski sastindzinoša kā šeit. un drošvien tad, kad būšu beidzot mājās, būs jau tumšs un pabildēt neko nevarēs, bet nekas traks, vienmēr jau var atrast kaut ko citu darāmu, hehe. tie cilvēki šeit arī arvien vairāk jūdzas nost, visu laiku kāds gaitenī skrien, arī ap diviem naktī, kaut kādi kliedzieni un nenormāli trokšņi, un virs mūsu istabas pilnīgi noteikti ir kaut kāda underground deju studija, jo citādāk tos trokšņus nevar izskaidrot.bet vispār man tagad ir lielie un dižie plāni par nākotni, tikko zvanīja no spokpilsētas autoskolas, kur pirms kādas mūžības pieteicos, nākamtrešdien sākšu arī es mācīties. |
11/25/09 01:08 amlīdz studiju beigām es apņemos uzveikt miegu un badu.p.s. šovakar sanāca mazliet izgāzties, jo pēc īsas apspriešanās ar Līvu par to, ar cik ballēs mēs katra novērtējam savu izsalkumu (manējais bija 8,5 no 10), es metos taisīt apliet knorr zupufigņu. bet rītdiena būs labāka, nudien. p.s.1. saproti, draudziņ, es te mēģinu uzlabot savu dzīvi. melš, ka neēšana vai vismaz sevis apzināta koriģēšana reizēm palīdzot. p.s.2. b**, kā gribas ēst. p.s.3. es taču esmu bezcerīga. |
11/7/09 02:03 pmnopirku biļetes uz Piezīmēm no pagrīdes, pierakstījos pie visiem saviem speciālistiem, ieskaitot kosmetoloģi un runas pedagogu (jā, mani vecāki izdomāja, ka es nemāku runāt, tāpēc man ir jāiet pie tēva paziņas mācīties skaidri izrunāt vārdus. es nesūdzos, tiesa, tikai nezinu, vai problēma ir manī vai vienkārši faktā, ka teju lielāko daļu gada es pavadu ar iesnām, līdz ar to es vienkārši nevaru runāt pilnīgi skaidri), vēl tikai jāsarunā friziere, un manas novembra vidus brīvdienas mājās būs pilnīgi un absolūti foršiņas.man ir iepaticies plānot laiku, un jā, mani pašu tas mazliet frīko ārā. |
8/1/09 12:16 amman vienmēr ir licies, ka kaut kas manā dzīvē nav īsti kārtībā ar to laika līniju. 8 gadu vecumā es lasīju Nožēlojamos, 12 gados man bija pirmais boifrends (hmm, mani vienmēr visvairāk šajā faktā ir smīdinājis tas, ka viņam tobrīd bija 18), un apmēram 15 gadu vecumā man sākās apnikums un tāda eksistenciāla apātija. un nu jau mani pašu īsti nepārsteidz tas, ka piektdienu vakarus labāk aizpildu ar kinoteātra apmeklējumu, nevis baļļuku līdz rīta gaismai. es jūtos veca un ierūsējusi, un es pati saprotu, cik tas izklausās absurdi. un tāpēc es vispār priecājos, ka jau pēc nepilna mēneša pārceļos, vides maiņa ir rekomendējama, lai gan Amsterdama, protams, man būtu patikusi labāk. es tikai ceru, ka tā spoku pilsēta mani mudinās tiešām šoreiz visus dokumentus un iestājesejas iesūtīt laikā.jā, vienvārdsakot, es no šodienas laikam skaitos studente un jums būs jābrauc pie manis ciemos uz Ventspili. tajā pilsētā tiešām nekā nav, bet šodien mēs atradām brīnišķīgu bistro Pūpēdis, kur gandrīz visiem ēdieniem ir doti filmu vai seriālu nosaukumi, tas taču ir tā vērts, lai aizbrauktu tik tālu un apēstu kādu Limuzīnu Jāņu nakts krāsā |
1/10/09 12:00 pmizrādās, nākamajā dienā pēc Shearwater Amsterdamā, turklāt tajā paša koncertzālē, ir Beirut koncerts. jēziņ, nospļauties par skolu un citām tādām lietām, diezin vai Beirut drīzumā parādīsies pie mums, jāķer, kamēr vēl ir iespēja |
8/15/08 09:11 pmgribu nokrāsot sarkanus nagus un gribu kafiju ar pienu,gribu beidzot pavadīt mājās mazliet ilgāku laiku par pusotru nedēļu. klausos Devendra Banhart un pārvietojos pa māju līganos ritmos. pēc nedēļas es braucu uz Berlīni, bet mana mīļā austrijas anna jau rīt brauc prom. |
12/27/07 08:09 pmes mazliet sāku uztraukties.labi, meloju. es sāku uztraukties. varbūt, ja būšu sakrāmējusi čumodānu, pārrakstījusi telefonu numurus un izpētījusi Parīzes kartes, uzrakstīšu, kas tieši mani rīt gaida, kad piezemēšos Charles de Gaulle, liekas, 2. terminālā. |
Powered by Sviesta Ciba