6/3/10 12:01 pmpalikuši vēl divi eksāmeni, bet tas ir vēlāk, tas būs tikai pēc nedēļas. šodien beidzot jābrauc mājās, un man ir uzpampis deguns, jo mēs vakar spēlējām kartupeļus un es divas reizes dabūju pa seju no mīļajiem biedriem (ja sit, tad mīl, ja?), turklāt sāp rociņas, izrādās, vakarā pirms eksāmena trīs stundas spēlēt bumbu ir diezgan forši.es nezinu, kā lai aizved visu šito mājās, ko pa gadu esmu savākusi. rotaļu pistole no Cento, līmlenta logiem un pīts puķu pods, kurā dalījām cepumus savā prezentācijā, ir tikai ziediņi. grāmatas ir pats trakākais. mazliet tāda beigu noskaņa, bet laikam jau jāsāk pierast. katru gad' no jauna jūnijā kaut kas beidzas. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
5/31/10 09:05 pmdzīve ar meitenēm ir jautra. viņām laikam ir pieriebies, kā es par visu nemitīgi čīkstu (nu tur no sērijas esmu resna, neglīta, pumpaina dura, kuru neviens nemīl), vismaz tā es gribētu iztulkot to, kā viņas šodien man ir sākušas atbildēt ar pašas frāzēm. jo diena nav piepildīta, ja vismaz vienreiz neesi nožēlojusies par to, cik esi neglīta un tā, bet, ja kāds to apstiprina, vairs negribas to skaļi atkārtot. jā, Dr. Cox vienreiz ļoti precīzi un sarkastiski par to izteicās, cik sieviešu loģika ir nevainojama.(es) - bet vispār es nezinu, kur izrāvu, ka neviens mani nemīl. jo mani taču mīl (t.i., mamma) (L.) - kas tevi mīl? vienvārdsakot, nav nekāda labuma no tik daudz vāvuļošanas. pietiek, es tagad sākšu runāt mazāk |
11/25/09 01:08 amlīdz studiju beigām es apņemos uzveikt miegu un badu.p.s. šovakar sanāca mazliet izgāzties, jo pēc īsas apspriešanās ar Līvu par to, ar cik ballēs mēs katra novērtējam savu izsalkumu (manējais bija 8,5 no 10), es metos taisīt apliet knorr zupufigņu. bet rītdiena būs labāka, nudien. p.s.1. saproti, draudziņ, es te mēģinu uzlabot savu dzīvi. melš, ka neēšana vai vismaz sevis apzināta koriģēšana reizēm palīdzot. p.s.2. b**, kā gribas ēst. p.s.3. es taču esmu bezcerīga. |
11/24/09 05:57 pmnu lūk, teju trīs mēneši jau pagājuši, mūs jau sāk biedināt ar eksāmeniem, jāmācās Šekspīrs no galvas un jāmeklē teksti, kurus lasot varētu demonstrēt savu nu-jau-perfekto izrunu, un tamlīdzīgi. beidzot notiek kustība arī mūsu korpusa virtuvēs, varbūt beidzot savas kūkas un putriņas varēsim gatavot jaukās un patīkamās vietās un plītīs. vispār jau šis ir bijis interesants laiks. pirmais mēnesis bija viens milzīgs tusiņš, katru dienu jauni paziņas un drinking buddies, tad jau nāca absolūta šīs vietas noliegšanas stadija, ka nē, mļe, šeit ir šausmīgi un ko es te vispār daru, un tagad pamazām jau ir nākamā fāze - es samierinos un mēģinu izmantot šo laiku savā labā. piemēram, es sāku gatavoties valodas eksāmenam, līdz ar to amst. pabīdot maķenīt, maķenīt tuvāk. vēl es esmu apguvusi makaronu vārīšanas un kartupeļu cepšanas laikizjūtu - tb, uz cik ilgu laiku es drīkstu aiziet no virtuves, lai atgriežoties viss jau būtu gatavs, un tamlīdzīgas praktiskas lietas. un, kopš mums ir ledusskapis, es novērtēju arī to, cik nenormāli forši ir vēss un svaigs piens, siers, kas nesakalst dažu dienu laikā, un tomāti, kurus tev nevajag aprīt vienā vakarā.no otras puses, mani joprojām diez ko nesaista mācības. tagad gan paliek interesantāk, jo ir vairāk darāmā un es redzu konkrētu lietu pielietojumu konkrēti savā nākotnē, bet vispār - tulkošana nav mana sirdslieta. interesanti - jā, aizraujoši - brīžiem, bet tas nav tas, ko es gribu darīt. turklāt Līva vislaik guļ, savukārt Ieva vislaik mācās, un tā nu es te sēžu, mēģinot ķerties klāt fonētikai, bet figu. domas katra savā virzienā, un sapņu pilis ceļas augšā par Ziemassvētku laiku, un tik ļoti gribas doties ceļā. es varētu izkrist sesijā un doties bekpakera gaitās pa EU, it evens sounds like a plan, lol. |
9/13/08 05:43 pmes izslaucīju visu māju, sagatavoju ēdienus, notīrīju plīti un novācu visu to, ko vecākiem nevajadzētu redzēt.bet lidmašīnas no Parīzes vienmēr kavējas |
9/6/08 07:34 pmkārtojot un krāmējot kurpju kasti, atradu savus trīs pārus augstpapēžu kurpju. nez, kur man bija prāts kādreiz kaut ko tādu vispār pirkt, ja es zinu, ka tādus apavus vispār nenēsāju. piemēram, tās kurpes, kuras nopirku uz brāļa kāzām, pēc tam tā arī neesmu nēsājusi - vien tāpēc, ka esmu iedomājusies, ka meitenēm ar 177,5 garu augumu augstpapēžu apavi nepienākas.un mani visvairāk čomos nepatīk tas, ja viņš ir acīmredzami īsāks par mani. uzreiz visa romaņķika nosista, un nekāds being taller than your boyfriend is so today! uz mani neiedarbojas |
Powered by Sviesta Ciba