dzīve ar meitenēm ir jautra. viņām laikam ir pieriebies, kā es par visu nemitīgi čīkstu (nu tur no sērijas esmu resna, neglīta, pumpaina dura, kuru neviens nemīl), vismaz tā es gribētu iztulkot to, kā viņas šodien man ir sākušas atbildēt ar pašas frāzēm. jo diena nav piepildīta, ja vismaz vienreiz neesi nožēlojusies par to, cik esi neglīta un tā, bet, ja kāds to apstiprina, vairs negribas to skaļi atkārtot. jā, Dr. Cox vienreiz ļoti precīzi un sarkastiski par to izteicās, cik sieviešu loģika ir nevainojama.
(es) - bet vispār es nezinu, kur izrāvu, ka neviens mani nemīl. jo mani taču mīl (t.i., mamma)
(L.) - kas tevi mīl?
vienvārdsakot, nav nekāda labuma no tik daudz vāvuļošanas. pietiek, es tagad sākšu runāt mazāk