es šonakt esmu gulējusi trīs stundas, tikko kādas divarpus stundas cepu pīrāgus māmiņai un pārējiem, kas paliek mājās, vēl jāizdara citas trīstūkstoš lietas un jābrauc prom. dabūju riteni, tagad tikai jāsakrāmē soma, jāsataisās un jātinas prom. bet jāsataisās sevī ietver tik daudz lietu, ka nez kāpēc esmu sākusi pārvietoties vieglā palēcienā, jo liekas - tā visu var paveikt ātrāk. un vēl nez kāpēc es pusbalsī komentēju katru lietu, ko daru, bet to varētu izskaidrot ar negulēšanu.

mani pārņem neliela panika, iedomājoties par to, ka man jāminās uz staciju ar riteni. es to neesmu darījusi kopš 11. klases, es uz velosipēda centrā jūtos vēl vairāk apmulsusi nekā pie mašīnas stūres.