Sviesta Ciba |

aņa delovejevna (

deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2019-05-28 15:59:00

Poll #21304
Open to: All, results viewable to: All

Ja tev būtu iespēja izdzēst kādu no savas atmiņas (kā "Eternal sunshine of the spotless mind''), vai tu to izmantotu?

View Answers

jā
12 (29.3%)

nē
18 (43.9%)

tikai romantiskās attiecībās
1 (2.4%)

tikai ne-romantiskās attiecībās
4 (9.8%)

nezinu
6 (14.6%)

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	jim 2019-05-28 16:44 (saite)
	omg, kāpēc lai kāds to gribētu? tad taču aizmirstas visas arī šī cilvēka sniegtās mācībstundas, un tad sanāk, ka kaudze ciešanu bijušas pa tukšo. turklāt atkal taču tad var, kā jau tajā filmā, taisni uz viņu uzrauties. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	kihelkonna 2019-05-28 16:59 (saite)
	un cilvēki tik ļoti negrib aizmirst notikušās svarīgās lietas, ka ar īpašām hipnozēm cenšas noskaidrot agrajā bērnībā un iepriekšējās dzīvēs notikušo. dēļ tām pašām mācībstundām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

nistagms
2019-05-28 17:24 (saite)

es to sapratu tā, ka tu vispār izdzēs šī cilvēka sastapšanu konkrētajā brīdī, līdz ar to iet garām gan pusgadu ilgstošs romāns, gan arī trauma, kas seko visu atlikušo dzīvi un pāriet ptsd / hroniskā trauksmē. man, protams, patiktu visos cilvēkos redzēt mācībstundas, bet man tomēr vairāk liekas, ka bieži vien visādi sūdi vienkārši notiek - notiek satikšanās ar nepareizajiem cilvēkiem, ar kuriem tu sagadies vienā laikā un vietā. viņi paši par sevi nav nekāds absolūtais ļaunums, bet konkrēto attiecību ietvarā nodara otram cilvēkam diezgan daudz nevajadzīga kaitējuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2019-05-29 12:09 (saite)

neatkarīgi no tā, vai "bieži vien sūdi vienkārši notiek", vai ir kaut kāda taisnība apgalvojumam, ka attiecību ziņā mēs tos neapzināti mēdzam radīt paši, atmiņas par visu, kas ar mani ir noticis, ir daļa no manis tagadējā.

izdzēšot atmiņas, mēs izdzēšam daļu no sevis. lai arī tas var būt loģiski, tas diez vai būtu kaut kas tāds, ko, piemēram, es darītu, atskaitot kādus pilnīgi ārkārtas gadījumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	nistagms 2019-05-29 13:22 (saite)
	ja tu savā tagadējā stāvoklī jūties labi, tad skaidrs, ka tev nav vēlmes neko dzēst. ir cilvēki, kuriem katra diena ir 'ārkārtas gadījums'. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	begemots 2019-05-29 17:52 (saite)
	saprotams; iespējams, viņiem arī ir nepieciešams nomainīt sevi ar kādu citu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

nistagms
2019-05-29 20:58 (saite)

šī saruna, protams, ir par science fiction tipa risinājumu, bet risinājums tajā tiktu meklēts reālām problēmām. man prieks par visiem, kuri savā dzīves ceļā saskata tikai attīstību, tomēr tevis teiktais "iespējams, viņiem arī ir nepieciešams nomainīt sevi ar kādu citu." skan diezgan augstprātīgi. jau šajos komentāros vien ir tiešā tekstā aprakstītas pieredzes, no kurām cilvēki labprāt atbrīvotos, piemēram, izvarošana. tas nenozīmē, ka šie cilvēki vēlas 'būt kāds cits' vai, ka viņi 'nevēlas būt viņi'. tas nozīmē, ka ir bijušas pieredzes, kuras viņiem nav devušas pilnīgi neko, izņemot nevajadzīgas ciešanas, kuras vēlāk veido bailes, trauksmi, socializācijas grūtības, grūtības uzticēties citiem, you name it.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	french_mime 2019-05-29 21:31 (saite)
	+1000 Un nevar spriest par citu dzīvēm, ka obligāti iespējams visu integrēt un padarīt meaningful, ir arī "romantiskās" pieredzes un šķiršanās, kas ir gana traumatiskas, lai apgrūtinātu turpmāko dzīvi, nevis tikai iegūtu kaut kādas raksturu veidojošas saldsērīgas, bet kopumā vērtīgas un skaistas atmiņas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

deloveja_kundze
2019-05-29 21:43 (saite)

man vispār bieži vien liekas tas ''šīs grūtības mani padarīja par to cilvēku, kas es esmu šodien - stipra un neatkarīga'' ir Holivudas bulšits, jo tas paģēr, ka ir kaut kāds plāns, ka ir kaut kāda tava ideālā versija, līdz kurai tev jānokļūst caur ērkšķiem. tā, it kā mēs būtu kaut kādi akmeņi, kurus var caur grūtībām izveidot par ideālām sevis versijām. bet realitātē, manuprāt, cilvēku var drīzāk salīdzināt ar koku vai krūmu, kuram katrs konkrēta līmeņa šķērslis liek vai nu zaudēt to attīstības virzienu, vai nu saaugt pavisam kroplīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

nistagms
2019-05-30 13:56 (saite)

tas ir 100% Holivudas bulšits, kas vienkārši lieti noder grandioziem scenārijiem - varonis tiek bulijots, viņu visi uzskata par lūzeri, bet beigās viņš ir lielās firmas priekšnieks ar smukāko uzvalku un foršāko vāģi. vai arī - varonis tiek izvarots, viņa draugus un vecākus nogalina, bet viņš atrod sevī spēku, dabū labus ieročus un aiziet apšauj lielā ļaunā 1000 cilvēku apsardzi, pēc tam pārgriež lielajam ļaunajam kaklu ar trulu nazi. bet tās filmas tā arī beidzas, un mēs nekad neuzzinām par to, kā šie varoņi pēc tam tiek galā ar savu ptsd. bet nu labi, uz šo vienmēr var teikt, ka Holivuda ir Holivuda.

tomēr man šķiet, ka šis 'caur ērkšķiem uz zvaigznēm' var tikt izmantots arī, piem., eksistenciālajā psihoterapijā, jo visiem taču gribas, lai no viņu ciešanām būtu kaut kāda jēga. bet, redzi, ir cilvēki, kuriem ir paveicies, kuriem traumas nav atstājušas tādas sekas kā, piemēram, ptsd, trauksme, paranoja, alkoholisms, utt., varbūt pat vispār nav bijis tādu nopietnu traumu. tomēr viņi nevis ekstra priecājas par savu skaisto dzīvi, bet gan vīpsnā par tiem, kuriem ir paveicies mazāk, kaut gan šiem vīpsnātājiem parasti nav ne tādas pieredzes, ne arī zināšanu, lai izprastu šo cilvēku problēmas. bet nu tāda jau tā cilvēce (puke).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	begemots 2019-05-31 17:25 (saite)
	sākotnējais ieraksts jau bija par atmiņu dzēšanu, nevis par to, vai apzināti ir sevi jāpakļauj grūtībām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	magnolia 2019-05-30 00:50 (saite)
	man arī nešķiet, ka ciešanas ir attīstošas un reti, kad sniedz īstas mācību stundas. daudz vairāk iemācās no viegliem, pozitīviem gadījumiem, kas dod cerību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2019-05-31 17:24 (saite)

tas ir šausmīgi abstrakti, tā var pateikt par jebko.

principā katra dzīves situācija, kurai mēs izejam cauri, mums atstāj kādas pēdas un "kaut ko" mums iemāca. tas, protams, nenozīmē, ka mums sevi pašiem jāpakļauj ciešanām tāpat vien apzināti, lai kaut sazin ko iemācītos, bet ciešanas ir un būs pasaulē, vai nu gribam vai nē. mēs no viņām varam vai nu kaut ko iegūt, vai nevaram.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

begemots
2019-05-31 17:18 (saite)

es noteikti nevēlējos izklausīties augstprātīgs.

varbūt man tā sanāca, jo man šķita, ka tu pārāk vienkāršoti attiecies pret atmiņas izdzēšanu. kas tādā selektīvā un apzinātā līmenī neapšaubāmi ir sci-fi vai, varbūt pat drīzāk fantasy, doma.

droši vien tas, ko es vēlējos pateikt bija, ka, lai arī es neapšaubu, ka ir pieredzes, kuras var būt vērts vai pat nepieciešams izdzēst no atmiņas -- un tas katram var būt kaut kas cits, -- atmiņu dzēšana, manuprāt, noteikti nav kaut kas tāds, pret ko attiekties kā pret kaut ko maznozīmīgu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	begemots 2019-05-29 11:59 (saite)
	word (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: