tas ir 100% Holivudas bulšits, kas vienkārši lieti noder grandioziem scenārijiem - varonis tiek bulijots, viņu visi uzskata par lūzeri, bet beigās viņš ir lielās firmas priekšnieks ar smukāko uzvalku un foršāko vāģi. vai arī - varonis tiek izvarots, viņa draugus un vecākus nogalina, bet viņš atrod sevī spēku, dabū labus ieročus un aiziet apšauj lielā ļaunā 1000 cilvēku apsardzi, pēc tam pārgriež lielajam ļaunajam kaklu ar trulu nazi. bet tās filmas tā arī beidzas, un mēs nekad neuzzinām par to, kā šie varoņi pēc tam tiek galā ar savu ptsd. bet nu labi, uz šo vienmēr var teikt, ka Holivuda ir Holivuda.

tomēr man šķiet, ka šis 'caur ērkšķiem uz zvaigznēm' var tikt izmantots arī, piem., eksistenciālajā psihoterapijā, jo visiem taču gribas, lai no viņu ciešanām būtu kaut kāda jēga. bet, redzi, ir cilvēki, kuriem ir paveicies, kuriem traumas nav atstājušas tādas sekas kā, piemēram, ptsd, trauksme, paranoja, alkoholisms, utt., varbūt pat vispār nav bijis tādu nopietnu traumu. tomēr viņi nevis ekstra priecājas par savu skaisto dzīvi, bet gan vīpsnā par tiem, kuriem ir paveicies mazāk, kaut gan šiem vīpsnātājiem parasti nav ne tādas pieredzes, ne arī zināšanu, lai izprastu šo cilvēku problēmas. bet nu tāda jau tā cilvēce (puke).