ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2015-09-16 22:42:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Borgi ``light``
Izlasīju Satori diskusiju par pieaugšanu.

Padomāju un sapratu, ka ir (iespējams ir, ņemsim vērā, ka es neesmu speciālists) viena īpatnēja lieta.

Runa ir par ``pieaugšanu`` negatīvā nozīmē, ar ko es saprotu personas brīvības pakāpju skaita samazināšanos, tai pieaugot. Tas ir - indivīds iekļaujas esošajās sociālajās struktūrās bez kritiskas pieejas tām, kļūst par labi dresētu sistēmas elementu, kurš ir apguvis ``spēles noteikumus``, tas ir sociālās un hierarhijas lomas un visu to, kas sākas ar ``tā ir pieņemts...`` un - vairs neapšauba to visu, bet izpilda.

Jautājums ir - kad, kur, kāpēc/ kādā veidā šis process sākas? Varētu domāt, ka galvenokārt pieaugušo diktāta dēļ. Nu un šeit mana versija ir, ka ne tikai un ne galvenokārt. Process sākas vienāda vecuma bērnu, jauniešu grupās - skolās un tml. Viņi paši izveido hierarhiskas uz dominēšanu/ pakļaušanos balstītas sistēmas. Aplaužot cits citu. Lūk un tad, iespējams, ka tie, kuri iekļaujas šajās sistēmās, ātrāk pieaug, apgūst noteikumus un kļūst par augstāk minētajiem elementiem. Tie, kas kaut kādu iekšēju un/ vai ārēju iemeslu dēļ šajās struktūrās neiekļaujas un spēj nostāvēt malā, lielākā mērā saglabā to īpašību kopumu - attieksmi, skatījumu uz pasauli un citiem - kurš, ja ņemam vērā hipotēzi par neotēnijas evolucionāro lomu, iespējams, vispār bija iemesls mūsu kļūšanai par sapientām būtnēm.

Jā, nav izslēgts, ka šis mehānisms arī ir evolucionāri sens. Ka tā notiek (paš)apmācīšanās dzīvot barā, kas ir orientēta uz baru nevis uz indivīdu. Bet es stipri šaubos, vai tas ir tas, kas mums nepieciešams. Ne viss, kas ir dabisks, ir labs un vajadzīgs.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]indulgence
2015-09-17 06:21 (saite)
Man domāt, tas ir pašos pamatos. Tb salīdzinot ar mūsdienām, akmens laimeta kopiena bija Osvencimas līdzinieki: katram dzimumam un vecuma grupai bija gadu tūkstošos izstrādājusies uzvedības moduļu sistēma, no kuras nevarēja atkāpties ne par matu. Katrs cilvēkselements - aber cilvēks ir sociāls dzīvnieks, nevis individualitāte, tb spējīgs dzīvot tikai barā - bija tikai skrūvīte. Tur jāprasa antropologiem paskaidrot, taču pēc manas saprašanas modelis, sēles noteikumi kaut fošistiski, praktiski izslēdza jebkādu vardarbību un netaisnību sistēmas iekšienē. Augstākais soda mērs bija izraidīšanas no kopienas, kas indivīdu nolēma neizbēgamai nāvei, neatstājot pēcnācējus (dupinieciskums iedzimst, to jau tad zināja). Nu un kaudze ritualizētu darbību, kas neitralizēja vai pat novērsa sistēmas radīto emocionālo spriedzi un noņēma stresu, kas citādi to uzspridzinātu no iekšpuses. Pēc t.s. "zemkopības revolūcijas", kas sabiedrību apvērsa otrādi, sistēma pastāvīgi mainījusies, piemērojoties, kā Markss teica, jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem, taču tāda individuālā brīvība, kāda ir šobrīd, vēl nekad cilvēces vēsturē nav bijusi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hedera
2015-09-17 07:35 (saite)
Ne gluži spēju piekrist šiem diviem:

.. gadu tūkstošos izstrādājusies uzvedības moduļu sistēma, no kuras nevarēja atkāpties ne par matu.

Ja nebūtu pastāvējusi iespējas atkāpties kaut par matu no tā, ko māca vecajie, tad mēs joprojām mocītos ar Olduvajas dūres cirvjiem un nekādu Ašelas apstrādes tehniku, protams, nepazītu.

"Pēc t.s. "zemkopības revolūcijas", kas sabiedrību apvērsa otrādi, sistēma pastāvīgi mainījusies, piemērojoties, kā Markss teica, jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem .."

Nu, kad agrie zemkopji "izdomāja" kļūt par vietsēžiem, viņiem laikam savajadzējās pašiem sākt radīt kaut kādas problēmas, kurām adaptēties, jo adrenalīns, ko nodrošināja nomadu dzīvesveida paģērētā adaptācija arvien mainīgajiem vides apstākļiem, bija jāsadabūn kur citur. Laikam homo ģints īpatņi ir tādi adaptation junkies. :D

Bet vēl par tēmu piebilde: kad mēs vizualizējam (ne tikai galvā, bet arī mākslinieku interpretācijas vēstures grāmatās) akmens laikmeta sabiedrības, parasti tur netrūkst skarbu labi noaugušu vīru un sīkstu dzīves norūdītu sievu, kamēr dažāda vecuma bērneļi labi, ja daži parādās kaut kur fonā. Taču, ja var ticēt paleodemogrāfu aprēķiniem, tāda vidējā klejotāju kopiena lielā mērā sastāvēja no dažāda vecuma bērniem (no kuriem tikai mazākā daļa dzīves laikā uzspēs iegūt skarbos un sīkstos sejas vaibstus).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-17 09:48 (saite)
Bet vai nav tā, ka lielāko daļu vēstures lietas (tas ir izdzīvošanas paņēmieni, rīki, organizācija/paradumi etc) mainījās tiešām ļoti lēni? Nu tipa viens gadsimts/ viena paaudze jūtamas izmaiņas vispār neienes?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-09-18 09:31 (saite)
Nu ja, bet tajā brīdī, kad kāds nāk klajā ar kaut kādu inovāciju, tajā brīdī attiecīgā paaudze taču sajūt izmaiņas. Lēni norisinājās zināšanu pārnese starp neielām kopienām, resp., paiet ilgs laiks, kamēr kāds jauns izgudrojums izplatās pietiekami lielā teritorijā, un kļūst pietiekami bieži lietots, tādējādi palielinoties varbūtībai, ka pec tūkstošiem gadu arheologi atradīs dažus fragmentus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]indulgence
2015-09-17 11:01 (saite)
Protams, neesmu specs, taču nebūtu tik kategorisks. Pirmkārt, uzvedības moduļu statiskums, manuprāt neietekmē "minimālās" tehnoloģiskās izmaiņas. Tb tas, vai lieto akmens, bronzas vai dzelzs cirvi, nekādi nemaina to, ka, piemēram, viņa pienākumos ir klausīt vectēvu un iznest miskasti, kad sieva to liek darīt. Otrkārt, vietsēžiem stress un dabas apstākļu izmaiņu ietekme ir pat lielāka (ko kompensē iespēja veidot uzkrājumus), nekā nomadiem.
Pie tam piederu pie tās kompānijas, kas domā, ka vietsēdība netika "izdomāta", bet izveidojās kā adaptīvs dzīves modelis krasu klimata izmaiņu ietekmē (vismaz šie faktori sakrīt). Un arī tad redzam, ka, pēc krasām sociālajām izmaiņām, sabiedrība nostabilizējas un atkal sistēma kļūst visai statiska.

Par piebildi... Te būtu interesanti veidot kādu starpdisciplināru pētījumu, jo ir maza pretruna tajā, ka tradicionāli par akmens laikmetu runājam kā ārkārtīgi trauksmainu un ļoti augstu mirstību, un sociālantropologu mūsdienu lauka pētījumiem, kuros konstatēta visai atšķirīga aina. Piemēram, Kalahari tuksnesi apdzīvojošā k'ngu cilts - vēl pagājušā gs. 80. gados tipiska akmens laikmeta kultūra bez kādiem kontaktiem ar ārpasauli, - dzīvodami vienā no klimatiski skarbākajām vietām uz Zemeslodes, tie pārtikas sagādei no nedēļas 7 dienām velta tikai 3, bet vidējais dzīves ilgums ir 75 gadi. Tāds interesants moments. Tak jāatzīst, ka šajā jomā varu spriedelēt "Ilustrētās vēstures" līmenī. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-09-18 09:27 (saite)
Ui, ja mans koments izlasījās kā kategorisks - tas tā pavisam nebija domāts. Es piederu pie tiem pesimistiem, kas uzskata, ka labi argumentētus spriedumus par akmens laikmeta sabiedrību soc. struktūrām, un kur nu vēl indivīdu uzvedības modeļiem, nav īsti iespējams veidot (te pat lieku arī visus spriedelējumus par reliģiskajiem uzskatiem, utt.) ļoti ierobežotā, fragmentārā arheo materiāla dēļ. Problēma ar etnoarheoloģijas secinājumiem par šiem jaut., savukārt, ir tā, ka tiek vilktas paralēles starp sabiedrībām, kuras šķir ne tikai daudzi tūkstoši gadu, bet nereti arī ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi, un pieejamie dabas resursi.

Par vietsēdību un ražotājsaimniecību. Es tagad neņemšos kritizēt klimata izmaiņu skaidrojumu "auglīgā pusmēness" neolitizācijā, nav mans lauciņš. Bet Eiropas, sevišķi Z-Eiropas neolitizācijā tāds skaidrojums ne gluži der, drīzāk migrācijas+kultūru difūzijas, ko varbūt veicināja tas, ka ražotājsaimniecības ideja izplatījās kopā ar visādām foršām, neredzētām mantiņām. (Var būt arī vardarbība, kā to liek domāt Auklas keramikas cilvēku apsēstība ar savu laivas cirvju pulēšanu, taču no antropo-pētījumiem pagaidām apstiprinājums vardarbīgu nāvju skaita pieaugumam nav nācis.) Turklāt vietsēdība =/= ražotājsaimniecība. Te pat Latvijas teritorijā mums neolītā bija viena hipiju komūna, kas tusēja uz vietas pie Burtnieku ezera, un ārpus makšķerēšanas viņus maz, kas interesēja. Savukārt auklinieki, kas V-Eiropā tiek uzskatīti par zemkopjiem, izskatās, ka līdz mūsu galam atkūlās drīzāk kā nomadi-lopkopji. Tas viss ir ļoti interesanti, un par to visu pagaidām ir ļoti daudz neskaidrību.

Par piebildi piebildei - skat augstāk par etno-arheoloģiju.
"vidējais dzīves ilgums ir 75 gadi" - vidējais dzīves ilgums (ieskaitot bērnu mirstību) vai sagaidāmais dzīves ilgums, kad sasniegts konkrēts vecums (t.i., kad risks atstiept kājas bērnībā ir garām)?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2015-09-17 09:43 (saite)
Un tagad mums vajag ko? Mums vajag pasākumu pārorientēt no optimizācijas uz populāciju un uz kopienu uz optimizāciju uz indivīdu. Jo kopīgās vajadzības nodrošina ne tik daudz indivīdu specializācija un lomas, kā tas bija agrāk, cik tehnoloģiskā infrastruktūra, kura ir tagad un būs aizvien advancētāka.

Tehnoloģijas dēļ mēs tiekam vaļā no indivīdu piespiedu specializācijas un virzamies uz indivīda suverenitāti, unikalitāti, universālumu. No tāda veida indivīdiem (+tehnosfēras) sastāvoša sabiedrība būs vēl daudz efektīvāka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]indulgence
2015-09-17 11:03 (saite)
Nu kad būs, tad arī varēs spriest par to efektivitāti, aber līdz tam tas viss ir zīlēšana kafijas biezumos. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-17 11:04 (saite)
Domāju, ka te mēs nevaram teikt ``kad būs``, jo šeit nav bifurkācijas tipa lēciena ``nav/ir``. Pasākums ir procesā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?