Ui, ja mans koments izlasījās kā kategorisks - tas tā pavisam nebija domāts. Es piederu pie tiem pesimistiem, kas uzskata, ka labi argumentētus spriedumus par akmens laikmeta sabiedrību soc. struktūrām, un kur nu vēl indivīdu uzvedības modeļiem, nav īsti iespējams veidot (te pat lieku arī visus spriedelējumus par reliģiskajiem uzskatiem, utt.) ļoti ierobežotā, fragmentārā arheo materiāla dēļ. Problēma ar etnoarheoloģijas secinājumiem par šiem jaut., savukārt, ir tā, ka tiek vilktas paralēles starp sabiedrībām, kuras šķir ne tikai daudzi tūkstoši gadu, bet nereti arī ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi, un pieejamie dabas resursi.

Par vietsēdību un ražotājsaimniecību. Es tagad neņemšos kritizēt klimata izmaiņu skaidrojumu "auglīgā pusmēness" neolitizācijā, nav mans lauciņš. Bet Eiropas, sevišķi Z-Eiropas neolitizācijā tāds skaidrojums ne gluži der, drīzāk migrācijas+kultūru difūzijas, ko varbūt veicināja tas, ka ražotājsaimniecības ideja izplatījās kopā ar visādām foršām, neredzētām mantiņām. (Var būt arī vardarbība, kā to liek domāt Auklas keramikas cilvēku apsēstība ar savu laivas cirvju pulēšanu, taču no antropo-pētījumiem pagaidām apstiprinājums vardarbīgu nāvju skaita pieaugumam nav nācis.) Turklāt vietsēdība =/= ražotājsaimniecība. Te pat Latvijas teritorijā mums neolītā bija viena hipiju komūna, kas tusēja uz vietas pie Burtnieku ezera, un ārpus makšķerēšanas viņus maz, kas interesēja. Savukārt auklinieki, kas V-Eiropā tiek uzskatīti par zemkopjiem, izskatās, ka līdz mūsu galam atkūlās drīzāk kā nomadi-lopkopji. Tas viss ir ļoti interesanti, un par to visu pagaidām ir ļoti daudz neskaidrību.

Par piebildi piebildei - skat augstāk par etno-arheoloģiju.
"vidējais dzīves ilgums ir 75 gadi" - vidējais dzīves ilgums (ieskaitot bērnu mirstību) vai sagaidāmais dzīves ilgums, kad sasniegts konkrēts vecums (t.i., kad risks atstiept kājas bērnībā ir garām)?