Man domāt, tas ir pašos pamatos. Tb salīdzinot ar mūsdienām, akmens laimeta kopiena bija Osvencimas līdzinieki: katram dzimumam un vecuma grupai bija gadu tūkstošos izstrādājusies uzvedības moduļu sistēma, no kuras nevarēja atkāpties ne par matu. Katrs cilvēkselements - aber cilvēks ir sociāls dzīvnieks, nevis individualitāte, tb spējīgs dzīvot tikai barā - bija tikai skrūvīte. Tur jāprasa antropologiem paskaidrot, taču pēc manas saprašanas modelis, sēles noteikumi kaut fošistiski, praktiski izslēdza jebkādu vardarbību un netaisnību sistēmas iekšienē. Augstākais soda mērs bija izraidīšanas no kopienas, kas indivīdu nolēma neizbēgamai nāvei, neatstājot pēcnācējus (dupinieciskums iedzimst, to jau tad zināja). Nu un kaudze ritualizētu darbību, kas neitralizēja vai pat novērsa sistēmas radīto emocionālo spriedzi un noņēma stresu, kas citādi to uzspridzinātu no iekšpuses. Pēc t.s. "zemkopības revolūcijas", kas sabiedrību apvērsa otrādi, sistēma pastāvīgi mainījusies, piemērojoties, kā Markss teica, jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem, taču tāda individuālā brīvība, kāda ir šobrīd, vēl nekad cilvēces vēsturē nav bijusi.