ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-02-17 00:21:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Komplimenti
Šovakar dabūju izmeklētu komplimentu, atļaušos nocitēt:

//Tu esi kaut kāds pussšizofrēnisks autisks retardisks frīks ar ar labu eksaktu izglītību, bet kurš mūsu reālo pasauli redz un reflektē kaut kādā murgainā sci-fi ietekmētā vājprātā.//

Pateicība autoram!

[ iepriekšējais labākais bija aptuveni `` cilvēkam tikai aptuveni līdzīgs bezsirdīgs bezdvēselisks masonu iluminātu sātanists`` arī jau it kā normāli, tikai ``sātanists`` drusku neklapē jo tas nozīmē ticību. Autoru diemžēl neatceros, kaut kāds kristietis bija. ]

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hedera
2021-02-18 11:28 (saite)
Tā kā klāt man neviens nenesīs, tad pati atradu, par ko ir runa. Cik nu varēju izpīpēt no zviedru valodas, diskusijai relevantā statistika ir atspoguļota Figur 2 un Figur 3.

Ja visu pareizi izpīpēju, tad es saprotu tā. Figur 3 ir atspoguļoti katru gadu jaunie reģistrētie gadījumi. Paveras šausmu aina: meitenēm vecuma grupā 13-17 no 0 gadījumiem uz 100 000 1998. gadā ir milzīgs leciens uz ~75 gadījumi uz 100 000 2018. gadā.

Figur 2 savukārt atspoguļo kopējo skaitu katru gadu (zinkā, ja 15 gadīgajam diagnosticē, viņš vēl divus gadus turpina atrasties grupā 13-17). Atkal, meitenēm vecuma grupā 13-17 ir pilnīgi šokējoši dati: ja 1998. bija 0 gadījumu uz 100 000, tad tagad ir ~170 uz 100 000.

No šī varam izrēķināt, ka 2018. gadā Zviedrijas 13-17 gadīgo meiteņu populācijā dzimuma dismorfija bija diagnosticēta 0,17% populācijas. Zēniem tajā pašā vecuma grupā ir 50 uz 100 000, tātad 0,05%.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-02-18 13:40 (saite)
Te ir jāvēro tendence. Tas, ka proporcionāli runa ir par ļoti nelieliem populācijas segmentiem, ir skaidrs. Tas, kas nav skaidrs, ir, vai un kādā ātrumā šie segmenti pieaug. Ja mums vienā 20 gadu intervālā ir pieaugums no 0 līdz 170 uz 100000, tad ir nepieciešams saprast, vai nākamajā 20 gadu intervālā šis pieaugums apstāsies, palēnināsies, vai paātrināsies.

Es daudz kur nepiekrītu Gnidrologam, bet neizslēdzu iespēju, ka šī veida dismorfija ir klīniski un epidemioloģiski radniecīga cita veida dismorfijai, proti, anoreksijai, par ko statistika uzrāda incidences pieaugumu tieši pusaudžu vecuma riska grupā [1] un kam ir zināmi sociālā spiediena un psiholoģiskās traumas komponenti. Vai šāda radniecība tiešām pastāv, es, protams, nevaru droši apgalvot, bet domāju, ka to ir iespējams izvirzīt kā darba hipotēzi.

Vēl viens neapstiprināts, bet noteikti izpētes vērts faktors ir endokrīno disruptoru un hormonu analogu, t.sk. ksenoestrogēnu un testosterona antagonistu, savienojumu klātbūtnes ikdienas ķīmijā, vides piesārņojumā u.c. korelācija ar šiem datiem un iespējamā dalība to kauzalitātē. Tas, ka šo grupu savienojumi ir kancerogēnā un teratogēnā riska faktors, ir labi nodemonstrēts, bet pagaidām stipri pietrūkst datu par to ietekmi šādos virzienos.

[1] https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/22644309/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-02-18 13:49 (saite)
Es nedomāju, ka mēs varam prognozēt, vai un cik liels būs pieaugums nākamajos 20 gados, izejot no iepriekšējo 20 gadu rezultātiem. Izdarīt kaut kādus tālejošus secinājumus no šīs statistikas būtu apmēram tas pats, kas secināt, ka pēdējās desmitgadēs notiek autisma epidēmija, jo diagnožu skaits pieaudzis par vairākiem simtiem procentu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-02-18 13:50 (saite)
Prognozēt no tik nedaudziem datu punktiem es tiešām neapņemtos, bet monitorēt un cieši paturēt acīs uz tālākām izmaiņām gan.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-02-18 21:13 (saite)
[ pierakstīšu šeit jo gnidroloģiskā debate ir drusku pārāk kvēla]

Tātad dažas domas par disforijām.

Cik es saprotu [esiet welcomēti palabot] tas ir tad kad ķermeņa karte jeb paštēls smadzenēs [tur esošā datu struktūra] neatbilst tāsacīt aparatūrai jeb ķermeņa izveidojumam.

Vajag lai viens otram atbilst.

Tātad ir 2 ceļi kā to panākt - pielāgot aparatūru datiem un pielāgot datus aparatūrai.

Pirmais būtu organisma hormonāla pārregulēšana, smagākos gadījumos ķirurģija. Piezīmēsim ka pielāgot perfekti mēs vēl neprotam.

Otrais būtu smadzeņu terapija tātad psihoterapija, smagākos gadījumos psihiatrija. Atkal, radikāli jeb perfekti mēs to neprotam.

Secinājums?

Acīmredzot abas pieejas strādā puslīdz vienādi, reizēm var lietot vienu, reizēm otru.

Nav tā ka tikai ķermeņa pārtaisīšana strādā.

Tā ir?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-02-18 21:25 (saite)
Ciktāl man zināms, nav efektīvu terapijas vai psihiatrijas metožu "datu pielāgošanai". No kurienes tev ir ziņas, ka "abas pieejas strādā puslīdz vienādi"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-02-18 21:28 (saite)
Nu jā es par to ka nav efektīvas metodes dzimuma maiņai arī. Abi ir ``pusmēri``.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-02-18 21:38 (saite)
Atkarīgs no tā, ko mēs šajā gadījumā saprotam ar "efektīvi". Ja runa ir par to, ka no viena bioloģiskā dzimuma varētu uztaisīt otru bioloģisko dzimumu, kas nekādā veidā neatšķiras no dabiskā - protams, pagaidām nav iespējams.

Turpretī, ja efektivitāte tiek mērīta dzimuma disforijas risināšanā, tad vairumā gadījumu hormonu terapija ar vai bez ķirurģijas ir efektīva. Manuprāt, šis ir primāri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-02-18 21:48 (saite)
Nu jā uuun tur ir tas moments, max nedarīt neatgriezeniskas lietas. So, tas pieaugums no 0 līdz 70 vrb absolūtos skaitļos nav liels, bet ko tas nozīmē? Ja skata hipotēzi ka disforiju skaits ir ~const tad sanāk ka mums staigā apkārt nediagnosticēti pacienti no agrākiem laikiem kurus joprojām varētu ārstēt? Ja ne tad var gadīties ka tā disforija ar laiku nokompensējas, nu tipa smadzenes arī lēni mainās. Un ja ir spēkā pēdējais tad mums ir ``rūķītis un mājiņa`` situācija [ bija tāda multene] nu tas ir - disforija ir nokompensējusies, iestājusies remisija bet - ķermenis izmainīts. Jāsāk viss no gala. Tas tā hihi izklausās,bet pacientam tie ir gadi sūdīgas dzīves.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-02-18 22:46 (saite)
Manuprāt, par abām hipotēzēm - gan par ~const populācijā, gan par disforijas kompensēšanos "uz vecumu" - pagaidām trūkst datu. Tādēļ es šim jautājumam pieeju no pozīcijas: a) ir cilvēki ar problēmu b) ir medicīniskas iespējas problēmu risināt/mazināt => neredzu pamatu likt cilvēkiem turpināt dzīvot savās ciešanās ar atrunu, ka jāpasargā no teorētiski iespējamām nākotnes ciešanām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-02-18 22:49 (saite)
Kaut kā tā protams pie nosacījuma nelaist šeit pie teikšanas nekādas ideoloģijas bet tikai evidencē balstītu medicīnu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-02-18 21:55 (saite)
P.S. aaaaaaaa es nevaru tējaklaviatūrā smejos nokritu zem krēsla, komplimentu teicējs arī uzradās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-02-18 22:22 (saite)
Ā, tad šitais ir tas autors!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-02-18 22:24 (saite)
Yeppp :D Cilvēkam acīmredzami ir daudz laika un missijas apziņa

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-02-18 21:31 (saite)
Tb ja mums būtu metode kā dzimumu nomainīt korekti tā lai ķermenis strādā kā pretējā dzimuma [ nu vai arī novākt dzimumu vispār ja kādam ir tāda disforija] tad es driši vien teiktu ka nav ko ķēpāties ar psihoterapiju/ psihiatriju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?