Nu jā uuun tur ir tas moments, max nedarīt neatgriezeniskas lietas. So, tas pieaugums no 0 līdz 70 vrb absolūtos skaitļos nav liels, bet ko tas nozīmē? Ja skata hipotēzi ka disforiju skaits ir ~const tad sanāk ka mums staigā apkārt nediagnosticēti pacienti no agrākiem laikiem kurus joprojām varētu ārstēt? Ja ne tad var gadīties ka tā disforija ar laiku nokompensējas, nu tipa smadzenes arī lēni mainās. Un ja ir spēkā pēdējais tad mums ir ``rūķītis un mājiņa`` situācija [ bija tāda multene] nu tas ir - disforija ir nokompensējusies, iestājusies remisija bet - ķermenis izmainīts. Jāsāk viss no gala. Tas tā hihi izklausās,bet pacientam tie ir gadi sūdīgas dzīves.