ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2018-06-01 10:17:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Lasu iekš fb:
/Retweeted Baiba Strautmane (@BaibaStrautmane):

Kāds varētu ierosināt Satversmes grozījumus - līdzīgi kā tautai nevar ļaut referendumā lemt par budžetu, par prezidentu nevar kļūt zem 40, tāpat par izglītību nedrīkst lemt tie, kam IQ zem 150.../

A varbūt vienkāršāk? Valsts prezidents, ministri, saeimas deputāti - tikai ar PhD?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]snauts
2018-06-01 10:33 (saite)
Kāds tev ir grāds?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 10:34 (saite)
kādā sakarā tas ir ar tēmu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-06-01 10:37 (saite)
Kontekstam, "medium is the message".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 10:38 (saite)
Iztiksi bez konteksta, vajag mācīties atdalīt un debatēt idejas atsevišķi no to izteicēju īpašībām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-06-01 11:09 (saite)
Es varbūt negribu debatēt par ideju, bet saprast tevi. Vai tu to par PhD domāji nopietni? Varbūt tu domāji kā sarkasmu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-06-01 12:14 (saite)
Viņš jau sen pats zaudējis robežu starp trollingu un puslīdz nopietniem ierakstiem. Tukša ķivere.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 13:02 (saite)
Kā man patīk šitie neaicinātie interpretētāji :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-06-01 13:02 (saite)
Es to par PhD domāju nopietni, bez sarkasma. Kādi būtu iebildumi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-06-01 13:35 (saite)
Tas pilnīgi noteikti pazeminātu izglītības kvalitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 13:49 (saite)
Jā no vienas puses tāds risks pastāv, bet no otras puses hm, nu katrs varētu iepazīties ar pretendentu promocijas darbiem un speciālisti tak uzķertu, ja tur ir fufelis

also tik pat labi varētu teikt ka nepieciešamība pēc tiesību nokārtošanas pazemina autovadīšanas kvalitāti, jo gan jau kāds tās tiesības nopērk utt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-06-01 14:02 (saite)
Analoģija ar autovadīšanas tiesībām šeit ir neadekvāta. Tā nekādi neatspoguļo ideju, ka palielinot pieprasījumu pēc PhD, universitātēm nāksies nolaist latiņu, lai saražotu vairāk PhD. Vai arī nepalielinot PhD piedāvājumu, daļa aizies politikā un universitātēm paliks mazāk PhD, kas nodarbosies ar zinātni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 14:08 (saite)
Nu bet tur jau tā lieta, ka šeit nevajag palielināt pieprasījumu pēc PhD

Runa ir par valsts augstākajiem amatiem, tas ir valsts prezidents, ministru prezidents, ministri, saeimas deputāti. Deputātu ir 100, tad 2 prezidenti, valsts un ministru, tad ministri, cik? [jāapskatās] bet nu kopumā sanāk ap 150 cilv. Nav daudz. Nekādas tur baigās PhD ražošanas nevajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-06-01 14:22 (saite)
"Nav daudz" salīdzinot ar ko? Cik Latvijā vispār ir cilvēki ar PhD? Cik starp tiem ir tādi, kam ir vēlēšanās, potenciāls un pieredze strādāt par politiķiem? Vai tavuprāt kurš katrs PhD uzreiz der par politiķi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 14:30 (saite)
Kurš katrs ne, bet nu priekš tam tad ir vēlēšanas un pārējie atlases un izvēles pasākumi.

also par skaitu, 1 gadā PhD iegūst ap 50 cilv [dati par 1999/ 2000g], tātad 20 gados ap 1000, vajag 115 + deputātu skaits, iespējams, ir par lielu, varētu samazināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-06-01 14:11 (saite)
Upd, ministru ir 13, značit kopā 115 cilv. Pa visu valsti nav daudz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-06-01 13:07 (saite)
Also: Mani neinteresē mēģinājumi saprast mani, mani interesē ideja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-06-01 13:36 (saite)
Labi, labi, šeit boss esi tu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2018-06-01 14:16 (saite)
Zatlers bija PHd. Labs prezis?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 14:20 (saite)
Zatleram nav PhD

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 14:34 (saite)
TBH, neesmu pārliecināts, ka PhD medicīnā varētu īpaši daudz dot kompetencei valsts vadīšanā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 14:36 (saite)
Runa ir par PhD dajebkur ibo tas dod [bez konkrētās nozares pārzināšanas] vēl arī organizēšanas un informācijas apstrādes darbu skillus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 14:44 (saite)
Lielākajā daļā gadījumu konkrētās nozares pārzināšana dod faktiski ε pienesuma, jo ir pārāk maz pārklāšanās ar valsts vadības kā amata reālijām. Par informācijas organizēšanas un apstrādes prasmēm piekrītu, tas varētu būt viens arguments par labu vispārīgam (pretstatā specifiski statesmanship orientētam) izglītības cenzam varas pozīciju ieņemšanā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 14:46 (saite)
Tas ka būtu labi piemācīties klāt vēl arī valsts vadīšanai specifiskās lietas ir skaidrs. Tāds tad varētu būt papildnoteikums kādiem 3 vai 4 augstākajiem amatiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 14:55 (saite)
Es teiktu, ka, ja apskatām konkrētu izglītību kā nepieciešamu faktoru valsts vadīšanā, tad tieši "valsts vadīšanai specifisko lietu" apguvei eksperta līmenī vajadzētu būt primārajam kritērijam, jo pārējo minēto lietu (datu apstrādes u.c. prasmes), atsevišķi ņemtu, apguve reālistiski neprasa doktora grādu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 14:59 (saite)
Nu jā bet ja pretendentam ir tas grāds, tad tā ir + evidence ka viņš mācījies, mācījies patstāvīgi, darījis to pietiekami ilgi, spējis arī kko iemācīties. Tas viss norāda, ka viņš ātrāk par vidējo iemācīsies arī spec. lietas dotajam projektam ``valsts vadīšana``.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 15:06 (saite)
Pie šādiem nosacījumiem praktiskāk šķiet valsts vadīšanu izvēlēties kā primāro augstāko izglītību, pretējā gadījumā šāds uzstādījums jau sāk izskatīties pēc diviem grādiem – "evidences" un faktiski nepieciešamā. Tas, iespējams, nav triviāli savietojams ar tipiski īsajiem ievēlēšanas termiņiem, bet tā ir viena no konsekvencēm, kas izriet no dotajām premisām. Pašu premisu relevance vai reālistiskums, protams, ir jau cits jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 15:19 (saite)
Nujā šite būtu vēl mazāk kandidātu nekā ``izvēle no visiem PhD`` gadījumā, citādi šis iespējams būtu vēl efektīvāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-06-01 14:38 (saite)
Protams VZ bija neslikts prezis, kindof otrs labākais kāds LV 2. rep ir bijis, viņu nogāza slimība [černobiļas likvidators]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-06-01 14:21 (saite)
[cik var redzēt ofic. biogrāfijā]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2018-06-01 17:20 (saite)
Zinātnieks: visiem politiķiem jābūt ar zinātnieka grādu. Valsts vadīšanai un likumu pieņemšanai vajag zināšanas, spēju empīriski pamatot lietas utt.

Es saskatu paternu.

Jurists: visiem politiķiem jābūt uz jurista grādu. Pamatojums - Jāpieņem jauni likumi, labi jāsaprot esošie, utt.

Ārsts: Visiem politiķiem jābūt ar medicīnas doktora grādu. Pamatojums - sabiedrība ir organisms, tā profilaktiski jāaprūpē, ja vajadzīgs, arī jāārstē.

Automehāniķis: visiem politiķiem jābūt ar automehāniķa pieredzi. Pamatojums - sabiedrība ir nevis bioloģisks organisms, bet līdzīga mašīnai.

Aktieris: visiem politiķiem jābūt profesionāliem aktieriem.

Utt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 17:28 (saite)
Nujā tātad der ar phd jebkur - medicīnā, citās dabas zinātnēs, matemātikā jurispridencē, ekonomikā, inženierzinātnēs utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2018-06-01 17:37 (saite)
Kā ar to aktieri? Pat tu taču neteiksi, ka cilvēkam jābūt Dr. Fine Arts, lai viņš / viņa labi izskatītos uz ekrāna?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2018-06-01 17:38 (saite)
Es teiktu, ka tomēr ir redzama neizpratne par to, kas ir PhD un kam tas vajadzīgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 17:40 (saite)
Tu saki??? [Dullās Paulīnes intonācijā]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-06-01 17:40 (saite)
Nav principiāli svarīgi, publiskas uzstāšanās a) var uzdot PR speciem b) ir tikai maza daļa no pasākuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 17:42 (saite)
Bet nu jā, mākslas zinātņu doktors arī ir okej.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2018-06-01 18:44 (saite)
Atklāti sakot, tik vispārīgā formulējumā vismaz man neizdodas saskatīt PhD pienesumu. Prasmi strādāt ar datiem var iegūt arī pirms/ārpus tā, savukārt lielākā daļa nosaukto nozaru nav tādas, kur sasniegts speciālista vai eksperta līmenis varētu tiešā veidā pozitīvi ietekmēt kompetenci valsts vadībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 18:49 (saite)
Tīri statistiski - ja izvēles kopa ir rnd vs izvēles kopa ir speciālisti, tad otrais labāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 18:59 (saite)
Nosacīti. Cilvēkiem ar grādu (cerams) būs iemācīts strukturēti izteikt par vidusmēru sarežģītākas idejas vai, piemēram, strādāt ar statistikas pamatiem (vai vismaz saprast, ko attiecīgie dati nozīmē), bet neesmu pārliecināts, vai tas vien ir pietiekams pluss, lai hipotētiskajā situācijā tas atsvērtu visus tos riskus un zaudējumus, ko prasītu šādas reformas.

Grāds lielākoties tomēr nozīmē domēna ekspertīzi, un visos tajos gadījumos, kur domēns nav eksplicīti valsts vadība vai vismaz ar to saistīts (ekonomika, jurisprudence), augstāk minētās vispārīgās prasmes ir aptuveni viss pienesums, ko stādos priekšā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 19:05 (saite)
/visus tos riskus un zaudējumus, ko prasītu šādas reformas.
/

Kādi tie būtu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 19:15 (saite)
Standarta zaudējumi un izmaksas, kas saistīti ar visām varas struktūru reformām (gigantiski birokrātijas apjomi, eskalējoša neapmierinātība no publikas puses, jaunās sistēmas implementācijai nepieciešamās papildus izmaksas utt.) plus vismaz sākotnējās problēmas ar kadru atrašanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 19:23 (saite)
Gigantiski birokrātijas apjomi? Uzrādīt diplomu kandidējot, vai kas vēl? Also sistēmas pārkārtošanas izdevumi man šķiet būtu apmēram tādi paši kā pie jebkura cita izglītības cenza, mainās tikai kāds diploms jāuzrāda. Nu jā būtu drusku mazāk kadru, tātad mazāk kandidātu, vienkāršākas procedūras, vrb pat ietaupījusm sanāktu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 19:28 (saite)
Runa ir par birokrātijas apjomiem, kas būtu vajadzīgi, šādas reformas ieviešot (varu kļūdīties, bet man šķiet, ka vismaz LV gadījumā tas nozīmētu ne tikai pārrakstīt likumdošanu, kas attiecas uz stāšanos valsts amatā, bet arī modificēt vai papildināt Satversmi, jo tiktu modificēta pati varas pozīciju ieņemšanas kārtība).

Kas attiecas uz kadriem, tad domāju, ka to skaits nemainītos (jo valsts pārvalde nebūtu ne ar ko kļuvusi vienkāršāka vai kompaktāka, tā būtu tikai papildinājusies ar vēl vienu procedūras detaļu), būtu tikai lielākas grūtības atrast kandidātus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 19:34 (saite)
Nu jā, bet emmm man šķiet ka to [apspriest un pārrakstīt likumus] mēdz darīt samērā regulāri

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 19:35 (saite)
Jā, bet parasti tie nav no sērijas "nomainīt visu esošo valsts varas amatu ieņemšanas kārtību".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 19:37 (saite)
Nu bet piemēram tā datu aizsardzības regula (GDPR ja es pareizi atceros) nosaka mainīt visu datu aprites kārtību, tomēr tauta ir sasparojusies to darīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 19:47 (saite)
Un GDPR ir birokrātisks murgs ar marginālu tūlītējo un apšaubāmu ilgtermiņa pienesumu, papildus izmaksām no visu skarto resursu turētāju puses un vismaz dažām fundamentāli neatrisināmām problēmām, kas attiecas uz blokķēdēm (kas sastāv no publiskiem, caurspīdīgiem un permanenti fiksētiem ierakstiem) un ML algoritmiem. Vadoties no lasītā, personīgi es esmu diezgan stipri skeptisks par to, vai nākotnē no GDPR kādam būs jebkāds labums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-06-01 19:24 (saite)
Nu teiksim profesors augstskolā arī ir vēlēts amats, bet kandidēt var tikai ar attiec grādu, nekādi daudz baisāki birokrātijas apjomi tur nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 19:30 (saite)
Tā ir taisnība. No otras puses, tur runa ir, pirmkārt, par daudz mazāku sistēmu un, otrkārt, par esošās kārtības pastāvēšanu, nevis par jaunas (un, cik man zināms, tad faktiski bezprecedenta, ja neskaita kaut ko tādu, kā senās Ķīnas ierēdņu eksāmeni) kārtības ieviešanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 19:35 (saite)
Hm, jā iespējams ka efektīvāk to būtu dabūt cauri kā ES regulu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 19:37 (saite)
Domāju, ka primārais rezultāts tur būtu tikai "breksitu" kaskāde.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-06-01 19:39 (saite)
Nu jā straujākus manevrus varēs darīt, kad tā būda labāk turēsies kopā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-06-01 19:44 (saite)
Es runāju par to, ka šādi manevri mēdz būt katalizators dažādu "būdu" izjukšanai vai vismaz destabilizācijai, lielā mērā neatkarīgi no tābrīža stabilitātes pakāpes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?