Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2017-09-13 11:18:00

Tikmēr Gulbenē..
Jūs domājāt, ka šitā

https://en.wikipedia.org/wiki/Destruction_of_cultural_heritage_by_ISIL

dara tikai aptrakuši mežonīgi islāma fundamentālisti?

Nekā

http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=49235315

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	krishjaanis2 2017-09-13 11:40 (saite)
	A komunistiski-ateistiskos baznīcu grāvējus, spridzinātājus utml visā pēckara Austrumeiropā jūs arī bažat tajā pašā maisā? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ctulhu 2017-09-13 11:41 (saite)
	Jā, sagraut ir muļķīgi. Telpas ar labu akustiku, reizēm kupolveida. Koncertzāles, muzeji, planetāriji. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis2 2017-09-13 11:49 (saite)
	A ja draudze grib ēku izmantot oriģinālajām funkcijām? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-09-13 11:49 (saite)
	Ja paši maksā/ uztur - uz priekšu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-09-13 19:04 (saite)
	Planetāriji paši maksā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-09-13 19:13 (saite)
	Ja tie nav daļa no universitātes vai kādas citas mācību iestādes kompleksa, tad protams. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-09-13 20:21 (saite)
	Analoģiski ar draudzēm. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-09-13 20:25 (saite)
	Not quite – lielā daļā valstu (t.sk. ASV un šeit) draudzes un citas reliģiskas organizācijas joprojām saņem dažādus nodokļu atvieglojumus. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-09-13 20:49 (saite)
	Tā pat kā universitātes daudz kur ir valsts finansētas vai vismaz dotētas. Un? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2017-09-13 20:58 (saite)

Baznīcu un universitāšu salīdzinājuns man šķiet stipri aplams, arī abstrahējoties no manas ikdienas attieksmes pret baznīcām.

Labāka analoģija te būtu ar teātriem, koncertzālēm vai citiem publikas intereses reflektējošiem objektiem, kā fondēšana no valsts puses man šķiet stipri debatējamāks jautājums un kas nesaņem nekustamā īpašuma u.c. nodokļu atlaides vai pat atbrīvojumu no tiem. To wit, neredzu pragmatisku iemeslu tam, lai tādā veidā izceltu vienu kultūras organizāciju vai iestāžu paveidu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-09-13 21:04 (saite)
	Viņi netiek izcelti. Tiek piemērots tieši tas pats princips, kas citiem, cilvēkiem vajadzīgiem kultūras institūtiem, kuri nav peļņu nesoši. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2017-09-13 21:13 (saite)

Kuras kultūras institūcijas vēl ir atbrīvotas no nekustamā īpašuma, zemes u.c. nodokļu maksāšanas? Tas nav retorisks jautājums, varbūt esmu ko palaidis garām.

P.S. "Nav peļņu nesoši" varētu būt visai stiprs pārspīlējums, vismaz attiecībā uz lielām konfesijām un draudzēm [1][2][3], ko pastiprina pats par sevi nekaitīgais fakts, ka liela daļa no tām plaši izmanto unpaid voluntieru darbu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-09-13 21:49 (saite)

Nu tad to var skatīties case-by-case viedā. Ja redzams, ka organizācija spēj sevi uzturēt, nedod atvieglojumus, ja nē, tad dod. Dabiski skatās arī cik liels pieprasījums pēc tās.
Nezinu katras valsts specifiskos likumus, bet dažādi muzeji, teātri u.tml. ļoti daudzās valstīs tiek pamatīgi dotētas vai ir vienkārši valsts valdījumā.

Atgriežoties pie universitātēm, to finansējumu no valsts puses, pēc tavas loģikas, arī vajadzētu pārskatīt. Piemēram, atstāt to tikai tajās katedrās, kas nodarbojas ar lietišķu profesionāļu sagatavošanu un pilnībā nogriezt visam ''soft'' laukam, sākot ar vēsturniekiem, filozofiem, beidzot ar dažādām mūzikas un mākslas skolām, nemaz nerunājot par sociālajiem sviestiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-09-13 21:56 (saite)
	Runa joprojām ir strikti par nodokļiem, ko pilnā apmērā maksā gan universitātes, gan, cik man zināms, muzeji un teātri. Finansējums ir atsevišķa un daudz komplicētāka tēma. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-09-13 22:50 (saite)
	Neredzu starpību starp atvieglojuma formu, ja rezultāts ir tas pats. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-09-14 02:53 (saite)
	Atšķirība ir tajā, ka finansējumu dažādiem sektoriem piešķir pēc dažādiem algoritmiem un laikā mainīgiem kritērijiem, kurpretī nodokļu gadījumā atšķirības vienas vispārīgās kategorijas ietvaros šķiet stipri grūtāk pamatojamas. Then again, es neesmu sajūsmā arī par t.s. progresīvo nodokļu ideju, so there's that. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-09-14 06:34 (saite)
	Man šķiet algoritms nodokļu atvieglojumiem uz dažādām reliģiskām ēkām ir samērā transparents - lai draudze, kas to lieto pēkšņi nenonāktu situācijā, kad ēka tiek konfiscēta par labu valstij vai kādam citam kreditoram. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2017-09-14 10:39 (saite)

To varētu saprast, ja šie atvieglojumi attiektos specifiski uz konkrētām mazām, trūcīgām draudzēm, nevis monolīti uz visu konfesiju, kur (admittedly ne LV, bet UK un ASV gan) ietilpst arī draudzes un baznīcas, kuru ienākumi gadā sastāda miljonus.

Protams, tur varētu vēl apskatīt jau pieminēto jautājumu par citām kultūras institūcijām (teiksim, vai valsts būtu palīdzējusi, ja F. Candera memoriālā un kosmosa izpētes muzeja vietā tur būtu bijusi F. Candera evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca un mācītāja māja) un par welfare state darbību organizāciju, nevis indivīdu griezumā, bet pietiks ar augstāk minēto.

Nelikt maksāt nodokļus konfesijai kā tādai (kurai, BTW, būtu pašai jāuztur savas mazākās un nabadzīgākās draudzes no saviem ieņēmumiem) ne tikai rada dīvainus un seemingly nepamatotus izņēmumus, bet ir arī instrumentāli neracionāli ekonomiskā plānā. Ja, piem., anglikāņu baznīcas gada ienākumi ir > £1.4⁹ (sk. atsauci augstāk) un tā netiek aplikta ar lielāko daļu no standarta nodokļiem, tad tas ir ne tikai nepamatoti, tas valstij (t.sk. tik lielai un relatīvi ekonomiski stabilai, kā UK) arī atņem desmitus miljonu mārciņu, masīvas korporācijas maksāto nodokļu līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-09-15 23:02 (saite)
	Te es neiebildīšu. Fišī bizness. Mans arguments bija tikai par principu kā tādu, kur parasti Ctulhu aktīvi izrāda savu pakaļsāpi pret jebko ar reliģiju saistītu. Tāpēc jau teicu - case by case case (heh). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-09-16 03:59 (saite)
	Uz case by case basis daudzas lietas ir jēdzīgākas vai vismaz caurspīdīgākas un vieglāk "debagojamas", taisnība. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2017-09-13 22:16 (saite)
	Ja organizācija a) nespēj sevi uzturēt b) nedod pienesumu jaunu zināšanu veidā c) nav nepieciešama aiz humānisma apsvērumiem - tad kāpēc dot tai atvieglojumus? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-09-13 22:29 (saite)
	Kas ir domāts ar "humānisma apsvērumiem"? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-09-13 22:36 (saite)
	Nu tipa virkne med. iestāžu, bezpajumtnieku patversmes un tml. Protams netieši tas viss dod ekonomisko efektu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-09-13 22:39 (saite)
	Tas – jā, bet par pamatinfrastruktūru jau te pat nebija runas, nedz arī te ir vietā salīdzinājums ar baznīcām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-09-13 22:50 (saite)
	Nujā baznīcas sanāk grupā a) vajag tikai specifiskai interešu grupai b) ārpusgrupas cilvēkiem neko nedod secinājums: katra interešu grupa uztur ko grib likuma robežās, citiem par to nav jāmaksā jo ja tas pasākums pazustu viņi neko nemanītu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-09-14 02:33 (saite)
	Pirmajā tuvinājumā piekrītu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2017-09-13 22:52 (saite)
	Reliģiozā valstī baznīcu var uzskatīt par ''pamatinfrastruktūru''. Būtu dīviani, ja sīka ateistu minoritāte noteiktu kā tērēt naudu, kuru mažoritāri kontributē reliģiozi cilvēki. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-09-13 22:54 (saite)
	Nujā tāpat kā PSRSā aģitpropu, komjaunatni, partijas birokrātiju (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-09-13 23:59 (saite)
	PSRS nebija demokrātiska valsts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-09-14 00:01 (saite)
	Nomināli bija. Tāpat kā tagad KTDR :) Un tāpat kā daudzas de-facto teokrātiskas valstis. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-09-14 06:34 (saite)
	Tieši tā, nomināli, līdz ar ko punkts invalīds. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2017-09-13 22:55 (saite)
	tbš kreizās valstīs ( teokrātiskās, totalitārās) protams attiecīgie parazīti skaitās pamatstruktūra, cpt obvious (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: