Nu tad to var skatīties case-by-case viedā. Ja redzams, ka organizācija spēj sevi uzturēt, nedod atvieglojumus, ja nē, tad dod. Dabiski skatās arī cik liels pieprasījums pēc tās.
Nezinu katras valsts specifiskos likumus, bet dažādi muzeji, teātri u.tml. ļoti daudzās valstīs tiek pamatīgi dotētas vai ir vienkārši valsts valdījumā.

Atgriežoties pie universitātēm, to finansējumu no valsts puses, pēc tavas loģikas, arī vajadzētu pārskatīt. Piemēram, atstāt to tikai tajās katedrās, kas nodarbojas ar lietišķu profesionāļu sagatavošanu un pilnībā nogriezt visam ''soft'' laukam, sākot ar vēsturniekiem, filozofiem, beidzot ar dažādām mūzikas un mākslas skolām, nemaz nerunājot par sociālajiem sviestiem.