copypasta's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 140 most recent ones recorded in
copypasta's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Thursday, June 21st, 2012 | | 11:22 pm |
| | 11:20 pm |
Par muzikālajiem žanriemMēģinot ierāmēt un iegrožot mūziku, salikt pa kastītēm, iedomājos par to, cik atšķirīgas tomēr ir attieksmes pret dažādu mūziku, dažādiem žanriem. Kas vienam metāls, tas citam hārdroks. Un strīds ir principiāls. Bet tanī visā mani visvairāk mulsina skatījums no līknes maksimuma. Man ir skaidrs, ka ir ekstrēma mūzika, tad ir vienkārši mūzika, tad ir kaut kāda jocīgā mūzika, un visbeidzot kaut kāda prātā sapistā mūzika, kas robežojas ar to, ka tā varētu nemaz nebūt mūzika. Un man ir pilnīgi skaidrs, ka ir dienišķā maizīte, reizēm var piešaut pipariņu, bet uz svētkiem var uzēst un pat izbaudīt kādu saldējumu, biezpiena sieriņu kārums, jogurta dzērienu ar zemenēm. Turpretī suši, nēģi un vēl dažas lietas man vienkārši ir nesaprotamas. Nu, uz augšu nerauj, un kompānijas pēc ar alu varētu arī kaut ko tādu uzgrauzt, bet tā lai pats meklētu - nē. Tad nu interesanti, kā visi šie muzikālie veģetārieši, zaļēdāji un saldummīļi attiecas pret ekstrēmākajiem žanriem, salīdzinot ar viņu ikdienas patēriņu? Es gaļu neēdu, bet man netraucē uzturēties pie viena galda, kur kāds griež asiņainu steiku? Man prieks, ka tev garšo alkogōls, bet man lūdzu nepiedāvāt? Es neesmu mūķene, bet tas jau ir grupņiks? Mani vienkārši vienmēr ir mulsinājuši apzīmējumi "tumšās dvēseles", tā pat kā izteicieni "es pirmo reizi esmu šādā koncertā" ar neiztekto "cerams es no šejienes iziešu dzīvs", kā arī teatrālie "thumbs up" savelkot tik pat teatrālo holivudas smaidu. (ↄ) black_data | | Tuesday, June 19th, 2012 | | 8:15 am |
| | Thursday, June 14th, 2012 | | 12:04 pm |
| | Tuesday, June 12th, 2012 | | 2:19 pm |
| | 2:13 pm |
| | 12:49 pm |
| | 12:38 pm |
No vēstures Par vispopulārāko Rīgas "shoegaze" scēnas grupu uzstāšanās vietu 90-to gadu sākumā kļuva Anglikāņu baznīca. (ↄ) ceezija_stienis | | Friday, June 8th, 2012 | | 5:05 pm |
| | 5:03 pm |
uz tām vantīm vajadzētu uzsmērēt superlīmi, kādu 10 metru augstumā, un metru divu platumā. Gan drošības ziņa prātīgaks risinājums, gan audzinošāks pasākums. Pakarājies dienas trīs līdz tevi nogriež un palaiž mājās. Nebūs ne sastrēgumu, ne jātērē nauda par smēres kilogramiem. (ↄ) auksts_entelekt | | 5:02 pm |
Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta (c) V.Dombrovskis via hartmann | | 5:01 pm |
| | 4:59 pm |
blingons zviedru radio šorīt ziņoja: Zviedrijā atrasta jauna savvaļas oga - blingons (blingon). Tas ir hibrīds starp brūkleni (lingon) un melleni (blåbär, izrunā blobēr ar plato ē). Šis hibrīds konstatēts arī agrāk, bet nupat ir savairojies. lapas pēc krāsas līdzīgas kā mellenei, bet ādainas kā brūklenei. neesot diezko garšīga. latviski būtu brellene.  (ↄ) kihelkonna | | 4:57 pm |
Piemetīšu savu trīskapeiku vakardienas pasākumam un ceru, ka ar to arī beigšu to plaši komentēt. Tātad vakar, līdzko tviterī parādījās ziņa, ka ir sācies action, es izdomāju, ka ir jāskrien paskatīties šoviņš, jo pirmoreiz biju notikumiem tik tuvu un tiešām gribēju redzēt kaut ko interesantu tādā relatīvi garlaicīgā ceturtdienā. Nu jā, aizgāju. Tajā brīdī tas čalis bija uzkāpis nedaudz pāri pusei. Nu samērā augstu, bet, kas dīvaini, varēja daļēji dzirdēt viņa sacīto. Nu lūk, un tie teksti tur bija kolosāli - tika daudz pieminēts dievs, tad vēl svētais Francisks un vēl visādi reliģiski personāži, kurus es savas tumsonības dēļ nepazīstu un tāpēc arī jau šobrīd esmu piemirsis. Tāpat vēl viņš runāja ar vārnu, kas bija nolaidusies uz vants. To, ka tur nav pilns rublis, varēja redzēt uzreiz un es jau uzreiz iedomājos, ka šis jau toč varētu nonākt arī lejā. Ar paātrinājumu 9,8m/s2. To es neredzēju, jo jau biju devies prom. Un tagad dažas tēzes: - Tā nav traģēdija (kā to dēvē medijos), ka vanšu tilta vantīs var uzkāpt. Es ceru, ka nevienu par to nesodīs, jo katrs pats atbild par savu rīcību un to, kur un kāpēc viņš kāpj. Rīgā ir vēl gana tādu vietu, kur var pasākt ko līdzīgu, visas padarīt muļķudrošas nav nedz iespējams, nedz vajadzīgs. - Tā nav traģēdija, ka pilsētā uz dažām stundām paralizējas satiksme. Šādas "stihijas" ir veselīgas, jo, iespējams, kāds no tiem, kam nācās sēdēt kādā sastrēgumā, izmantoja šo iespēju, lai padomātu par dzīves jēgu un saprastu, cik gan viss ir niecīgs un relatīvs. Īpaši jau darba laiks. Nevienam no notikušā gabals nenokrita. - Tā nav traģēdija, ka cilvēks izdara pašnāvību. Tas liek domāt, ka traģēdija ir bijusi viņa dzīve. Un tā ir viņa izvēle, kura ir jārespektē. Jebkurā gadījumā un neatkarīgi no apstākļiem. Dzīvība un dzīve ir katra paša indivīda (nevis dieva un nevis apkārtējo) īpašums, ar kuru tas indivīds var rīkoties pēc savas izvēles. Bet tas nebija šis gadījums, jo tā nebija parasta pašnāvība, kādas mēdz izdarīt nelaimīgas mīlestības, grūti risināmu pārādsaistību vai citu tamlīdzīgu iemeslu dēļ... - Traģēdija IR tas, ka mums te ir visādas sektas un baznīcas, kur alkatīgi cilvēki, piesaucot dievu, jāj citiem cilvēkiem smadzenes līdz kondīcijai, kad tie vairs nespēj domāt normāli un patstāvīgi. Kur nu vēl pieņemt adekvātus lēmumus. Tāpat traģēdija ir tas, ka cilvēki kaut kādu garīgu problēmu, ar kurām paši vairs netiek galā, dēļ vēršas nevis pie speciālistiem, bet gan pie visādiem mācītājiem un citiem sektantiem. Un traģēdija ir tas, ka šie te sektanti meklē šādus cilvēkus, lai paplašinātu sava pretīgā biznesa ietekmi - bieži vien cilvēks lielu problēmu gadījumā arī tam visam notic un ļaujas savu smadzeņu pazudināšanai. Rezultātu mēs redzam ikdienā un tā kulmināciju mēs redzējām vakar. - Traģēdija IR tas, ka psihiski nelīdzsvaroti cilvēki, acīmredzot, netiek gana aprūpēti un pieskatīti. Protams, mums te it kā ir ticības brīvība un tā tālāk, bet jautājums - vai cilvēks, kurš ir tiktāl samuhļīts, ka vairs nerunā saviem, bet gan kaut kāda sektas līdera vai reliģisko rakstu vārdiem, vispār vairs ir brīvs un tā tiešām ir ticības brīvība? Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Lai jums foršas brīvdienas! ;) (ↄ) termostats | | 4:55 pm |
Mums te ir cleanroom ierīkots. Improvizēts. Telpas stūris aizlīmēts ar plēvi, iekšā caur kondišku ar filtriem tiek dzīts gaiss, laukā tas nāk pa apakšu - gaisa plūsma tiek nodrošināta, līdz ar to arī nosacīta tīrība. Tātad, ideja zapadļankai - piedirst to klīnrūmu tā paslepus - iekšā nesmird, bet pārējā telpa gan :D (ↄ) unknown_entity | | 4:53 pm |
ētika tagad un toreiz par šo http://klab.lv/users/biezpientaure/488141.htmlTas bija kādā `94. vai 95. gadā, kad bieži uzturējos Latvijas Radio ziņu tehniskās montāžas studijā, kur strādāja mana draudzene. Reiz studijā iedrāzās viens no korespondentiem-žurnālistiem, pazīstams arī ar vārdu Otto, tāds augstprātīgs un dikti labās domās par savu svarīgumu, misiju un nozīmīgumu un savu īpašo vērtību, vismaz salīdzinājumā ar tehniskajiem darbiniekiem. Tad nu viņš uzstāja, lai viņa materiālu sataisa ārpus rindas, viņam esot ekskluzīvs materiāls. Kamēr sižets tika gatavots, viņš sēdēja lepns un ārkārtīgi apmierināts, plātījās kā viņam esot vienreizēji paveicies - ar TV kolēģiem busiņā esot braukuši no kādas garlaicīgas prezidenta lauku turnejas atspoguļojuma brauciena pāri vanšu tiltam, bet tur izrādās kaut kāds remonts pilonam vai vantīm. Izkāpuši pafilmēt - moš tur kāds sižets var sanākt. Tajā brīdī kāds strādnieks veicot remontdarbus nokritis uz tilta. Iedomājieties, Otto teica, šitādu veiksmi, tieši trāpīties tādā brīdī! Nu un Otto uzreiz meties plosīt intervēt remontdarbu vadītāju - kā jūs to komentētu, kā jums tur ar darba drošību, kā jūs to pavēstīsiet bojā gājušā ģimenei? Nu i suns tu, Otto, es viņam teicu. Otto pasmīnēja un teica: nē, esmu topa reportieris un tautai jāzina aktuālā patiesība, lai arī kāda tā nebūtu. Es gribēju viņam sadot pa pašpārliecināto purnu. Tad ienāca ziņu redaktors un teica: laižam šito ziņu tūlīt gaisā. (ↄ) starro | | 4:51 pm |
Mani 5 santīmi par tēmu IMO, ir ļoti ētiski un pareizi, ka Rīgā ir vismaz viena vieta, kas ļauj pietiekami determinētam cilvēkam izdarīt gana drošu pašnāvību (ņemot vērā to, ka šaujamieroči, kas statistiski ir drošāki par lēcienu no liela augstuma, nav tik īzī pieejami kā, teiksim, Amurikā). Pie tam prasa zināmu fizisku sagatavotību (es, teiksim, nezinu, vai varētu tā pa vantīm uzrāpties) + pietiekami daudz laika pārdomām kāpiena laikā. Tas, ka uz pāris stundām jāapstādina satiksme, nav nekas šausmīgi dramatisks, man šķiet. Patiesībā tieši okei, nu, ka vari būt salīdzinoši drošs, ka neuzkritīsi kādam citam virsū un nenositīsi nevainīgu garāmgājēju, cik nav dzirdēts. (ↄ) honeybee | | 3:32 pm |
| | 12:26 am |
| | 12:03 am |
par tūkstošgadu reihuizskatās, ka šodien valstiskā mērogā tika rīkota izteiksmīga anti-pašnāvības kampaņa (antipropaganda, defamācija) - mediju demonstrācija par to, kā tas ir - tikt vilciena notriektam + Vanšu tilts - atgādinot miermīlīgajiem, uztrauktajiem vai svārstīgajiem pilsoņiem, ka valsts ir vienīgais, kam var piederēt monopoltiesības uz nāvi. sak' - neuzdrošinieties, tas nav smuki un pieklājīgi, "veseli cilvēki tā nedara" (lai nodotu spēcīgāku - šabloniskāku, klišejiskāku, līdz ar to ierindas proletariātam vieglāk saprotamāku vēstījumu, Vanšu tilta kungam OBLIGĀTI vajadzēja sludināt Jēzus vārdu, reliģiju vienādojot ar neprātu un apmātību - redz, cik tālu var novest cilvēku ticība, utt, un cilvēki tik viegli uz to iekrīt) . varbūt vēlāk kaut kur medijos netieši uzpeldēs arī video, kā jaunskungs nolecis un aizķeroties, nē, pat pārraujot (! re, kāds patoss !) trolejbusa vadus (kārtējais cinemātiskais, pievienotās vērtības aranžētais - horeogrāfiskais elements, lai spektākļa vērotājs vēl vairāk nošķobītos) sašķīdis pret zemi, smadzenēm izbirstot pār ugunsdzēsēju nopulēto zābaku purngaliem. kārtējā reliģiskā reference (ja neskaita rel. izmantošanu akta marginalizācijai, teātralizēšanai, vulgarizēšanai, vieglāk sadalot faktu "sliktajos" un "labajos") - fanāts, kas sludinājis, par savu darbu taču nonāks ellē. šādi mesidžs aiziet arī līdz jūtīgākai un sentimentālākai auditorijai daļai. pieķēru, reih ! es tikai turpinu iestāties par cilvēka personīgajām tiesībām un pašnoteikšanos attiecībā uz savu nāves brīdi un veidu. interesanti, vai valsts institūts sāktu brukt vai reformēties, ja cilvēki beidzot brīvi un neviena nenosodīti drīkstētu kā pieaugušas un saprātīgas, lemtspējīgas būtnes arī - ja vajag - atteikties no dzīves. stoicismā tas taču neradīja problēmas, japāņiem vēl jo vairāk. tā un tikai tā ir veselīga attieksme pret dzīvi un nāvi. (kā nākošo uzskates materiālu gribēju ielikt visai "episkā" rakstura lēciena mirkļa bildi, bet reihs mani laikam atkodis, neļauj to šeit darīt, tāpēc ielikšu šo)  (ↄ) skaudri |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|