sorry, ka es atkal te, bet ekstremāla situācija, dalieties pieredzē!!

sēžu mājās vientulībā, nevienam netraucēju, примус починяю. pēkšņi dzin-dzin pie durvīm. aizdurvē nenosakāmas izcelsmes pusmūža latviešu sieviete. es nevienu negaidu un durvis vaļā nevienam nekad neveru, ja nezina slepeno paroli, jo bērnībā vienreiz šitā gandrīz iedzīvojos, iespējams, drošā nāwē.

-kas tur?
-veriet vaļā, es no draudzes. [tonis šausmīgi pavēlošs]
-?! kādas vēl draudzes?
-no draudzes, mēs jums paku atnesām [tālāk vēl brīdis ar "kādu paku?" "nu, paku! no draudzes! palīdzība!"]
-man neko nevajag, adresom ošibļis, uzkāpiet labāk ceturtajā stāvā pie pensionāriem.
-ko jūs tielējaties, veriet vaļā, savāciet savu paku!
-neko nezinu, kāpiet augšā pie pensionāriem!

neviens nekur neuzkāpa, sieviete aiztinās projām, nekādu paku [trotils?] pa actiņu neizdevās saskatīt.

mīļo sīrupiņ, ir jāpērk bise un jārok ierakumi, vai kā? vai vienkārši jehovieši aptrakuši?

UPD. sazvanījos ar kaimiņiem jehoviešiem, papļāpāju ar jauko sievieti suzannu, un noskaidroju, ka a) jehovieši staigā pa pāriem, b) jehovieši iznēsā garīgo maizi, nevis parasto.
tātad jāparunā ar luterāņiem parastajiem [citu draudžu šeit, šķiet, nav]. ja nebūs arī no tiem - jāpieņem kādi draudīgi mēri.