tā kā parasti atskaitoties cibā, problēma visai maģiski pazūd (pavei, es pat esmu iemācījusies normāli bremzēt), tad jāsaka, ka šobrīd man visvairāk ir bail pārkārtoties citā joslā (jo stundu braucu domādama, vai tā otra mašīna ir pietiekoši tālu vai nav), līdz ar to ļ. strjomīgi ir iebraukt aplī un izbraukt no tā (nemaz nerunājot par pārkārtošanos iekš apļa).

vēl kkur āgenskalna priežu rajonā ir krustojums ar simts joslām, tramvaja sliedēm un psihiem cilvēkiem, kas skrien zem riteņiem/sastingst uz pārejas ar mabilku rokās, kas liek žoklim atkārties, bet gan jau.