barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2023-01-16 20:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tekstilšķiedras, 2023
Viena no manām praktiskajām apņēmībām šogad- samazināt savu tekstila atkritumu pēdu, cikvientāl iespējams, pārejot uz videi un pašai draudzīgākām šķiedrām.

Tas nozīmē ne vien tādus samērā vienkāršus uzdevumus kā "nepirkt fast fashionu" vai "valkāt to, kas jau ir",
bet, ņemot vērā, ka esmu diezgan labi pavirzījusies paššūtā un paškūrētā gardeorobē: nevairot poliestera un neilona klātbūtni savā gardeorobē, izņemot sporta apģērbu grupu, kur likras, spandeksi, softshelli n other plastic shit ir vietā, jo dara savu ķīmisko, funkcionālo darbiņu un zeķubikses-zeķes-veļa, jo gluži vienkārši, alternatīvu ir maz. Ir, bet maz un katru dienu jau gluži zīdā vai merino nepavadīsi. (Bet hei,  ecovero/liocell zīmolu viskoze ienāk dažādās formās arī te, atliks pagaidīt.)

Par, vai drīzāk, pret poliesteru un to briesmīgi kriminālo parādību - akrila šķiedru- kas "pēc skata siltus vilnas džemperus, bet īstenībā akrila" padara nejēdzīgus (tie nesilda),
ir daudz vieglāk domāt, ja iztēlojies, ka katrs poliestera slānis ir (iztēles nolūkos primitivizēšu) viena PET pudele visā ķermeņa garumā.
Tātad, veļa un zeķes- viena pudele; pirmais apģērba slānis,
nākamā, siltais slānis (džemperis, žakete) - vēl viena;
mūsu klimatam obligātās
virsdrēbes- vēl divas pudeles (jo odere+ izstrādājuma audums, ja vēl poly siltinājums, tad 3).
(Arī kokvilna nebūs draugs dēļ nesamērīgā resursu patēriņa (gan jau
zināmais fakts-  viena T krekla trikotāžas auduma saražošana paģēr 2700 litrus ūdens, ar to pietiktu vienam cilvēkam 900 dienām). 
Bet kokvilnas labākā īpašība gan ir tāda, ka tos vecmāmiņas antresola blata palagus vēl nezinās, kur likt arī maz-mazmeitiņas, vienīgi izmēri (gultasveļai)
mainās, bet citādi - plate nenodrāžama.)


Taču modīgi vai vienkārši- kaut kā apģērbies cilvēks- ieskrūvē sevi kā mazāko matrjošku iekš 4-5 PET pudeļu slāņiem,  normālas vielmaiņas dzīts izveido tur iekšpusē sev raksturīgo un svešniekiem nereti jūtamo organoleptisko buķeti un iet viss tāds, sprakšķēdams un sprēgādams. Tad LED gaismas un parafīna sveču (vai vaska, bet tad ar "stiprām smaržiņām")
stiprinātā jogas klasītē uz lamināta dēļiem un naftas paklājiņa uguns elpā mantras mieram/dabai/līdzsvaram skandēdams. .

(Dažas naftas par daudz, ne)
Ja tā PE lieta vismaz kalpo ilgi- gadus piecus/desmit- nnnnulabi, vēl paliek tā mirkoplastmasu bēda mazgājot,  kop, tīri, labo un novalkā, bet kopumā,  poliesterizācija, tāpat kā lēts cukurs, palmu tauki un draņķīgi kviešu milti- šīs izvēles nepadara mūs labākus.

Ar šūšanas hobija domubiedrēm jau ieviesām sakāmo-  "smuki tev šis pudeļaudums krīt",  tas,  lai mobilizētu pašas (pie iespējas)  izvēlēties citas alternatīvas no krājuma. 

Taču šī ieraksta mēŗkis,  lūk, sākas šeit- šķirojot savus audumus, atklāju megacūcību: pāris "smalkās viskozītēs", ar visu smalko viskozīšu izcelsmes birku dedzinot atklājās sasodīti tīrs polītis vai māksl. zīds. 

Smieklīgākais piemērs (ar pašas aušību gan) - uz tausti itinkā labam oderes audumam gar visu eģes malu ir lepni zelta marķējumā rakstīts "100% SILKy", tieši tādā veidā. Nu un kādā šūšanas grupas jezgas brīdī un nevērībā arī es esmu pastellējusi "izcilu viskozi ar zīdu" no paunu tirgones, bet tas silk nav silks, tas lētākais un vissūdīgākais polītis parastais. un no viskoozes- ne vēsts.

Ne mazāk aizraujoša aina paveras manā mīļākajā- vilnas pasaulē. Jo vilna, pirmkārt, ir dažāda pēc šķiedras ("mata") garuma un smalkuma (to labiem audumiem norāda "supernumbers", ja tādi ir ieausti eģē), taču ja vilna ir ar piemaisījumu- viskoze, poliesters vai kāds liocels, tad vecais triks ar dedzināšanu vairs nav tik vienkāršs: ja polītis ir jau apmēram 15%, dedzinot audums "mūk prom no liesmas", kaut (līdz zināmai piemaisījuma pakāpei) smaržo joprojām tā, kā smaržo īsta vilna un ogli neveido. Īsāk sakot, tas PE vai akrils labos audumos nav pieausts klāt kā atsevišķs diegs (kurš, vaļas brīdī un zem 30% proporcijas ir pirmais, kas uztaisa pazīstamos bumbulīšus), tad nemaz tik vienkārši šamo nepieķert. Un, ja cik gadus vajadzēja, lai pircēji kaut mazliet sāktu lasīt pārtikas etiķetes, tad cik gados nonāksim pie uzticamiem audumu/izstrādājumu atšifrējumiem un izpratnes par to visu? Šķiedrmaldināšana, ir tāda lieta, lūk. ASV jau ir daudz keisi un termins "bamboozing", bambusēšana, bambu-sēšana, lai joprojām neilgtspējīgās un nedraudzīgās šķiedras vai to izstrādājumus patērtāju acīs padarītu tīkamākus.


Par to dedzināšanu, bez tā, ka poliestera kleita (pat visdārgākā n tā) ir un paliek PET pudele visa ķermeņa garumā (lai arī tā var būt pārstrādāta),
ir vēl viena mazliet atvēsinoša atziņa tā nevalkāšanā: tas, ka aizdegoties, poliesters kūst. Vilna, zīds, kokvilna, lins, tie nedeg vai gruzd, bet polīši- forši piekūst. Un es šo atziņu es stabilizēju aizvakar- aizdedzināju vienu auduma gabaliņu, pincetes tieši šajā eksperimentā man nebija (meld. "jo keramiķu meitām rokas nedeg") un tas krītot pielipa man tieši uz stilba.
Tagad man ir mācība, maza čūla un gočpendel, pie ugunskura*, malkas vai gāzes pavarda ar šito te, sarkano amoralles mājas kleitu, es labprāt nestāvētu vis.

Mazāk ir vairāk,
labāk maksā dārgāk (arī, rēķinot ieguldītajā šūšanas laikā), bet kalpo ilgāk, apmēram tāds būs mans koncepts, redzēs, kā saies.


*un tieši outdoor apģērbos lielākoties viss ir viens labi kūstošs poliņš.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]starro
2023-01-17 08:26 (saite)
Kas ir ar flīsi, tā oderējumu?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2023-01-17 13:06 (saite)
Brīnišķīgs jautājums, paties.


To, ko mēs (kad nu esam lomā mežonīgie outdooristi un ekstrēmsportisti) saucam par flīsi, arī tas ir īsts naftas un PET pudeļu kausējuma diegā, uz cirkulārajām adāmmašīnām īstenots trikotāžas adījums. Tas var būt dubults, ar atšķirīgiem diegiem katrā pusē). Pēc adījuma auduma ražošanas ar liela diametra adatu ruļļiem vienu vai abas šī auduma puses uzkārš.
Atkarībā no tālākās apstrādes uzkārsums (angliski par fleece sauc jebkuru uzkārstu audumu, ne tikai PE flīšus) ir vai nu vienā pusē (tad rodas tas, ko Tu sauc par oderi, flīša pūkas ir tikai iekšiņā) vai abās.

Nākamā procedūra ir uzkārsuma apgriešana un formēšana, ar to noregulē pūkas garumu un veidu, kā tas savērpsies valkājot:
labākas kvalitātes izstrādājumos tas ir īsāks, valkājot tas izveido smukākus kārsuma pudurīšus, skatīt iekšiņā mammutam vai adidām,
caur šiem pudurīšiem cirkulē gaiss un sportists ekstrēmists ir labi siltumizolēts.

Pirms gadiem, slinkums skatīties cik, industrija izdomāja skūšanas procesā ne tikai vienkārši noīsināt, bet iedzīt faktūru: kvadrātiņus, rombiņus, tā.
Tādus izmanto plānākiem flīšiem.

Lētais variants ir vienkārši noskūt un ļaut lietošanas laikam un berzei pašai izveidot tos "spilventiņus". Ir, protams, arī smukie garspalvainie flīši , tos "ada" no mīkstinātāku poliestera aitu vilnas pavedieniem un gluži vienkārši, uzkārš uz garāku adatu ruļļiem, skatīt sedziņas un foršos pūkainīšus.

Bet izejviela- virgin polyester, jēflīsis (?) rodas karsējot terafalskābi (nafta/petrolejas atvasinājums) kopā ar etalēnglikolu, pazīstamu arī kā antifrīzs, kā smejies. Šie divi karstumā izveido polimēra sīrupu, dažādos stindzinoša paskata YT video var apskatīt, kā uztaisa šķiedrā, lej metāla diskā, ko sauc par "spinneret", tas kā tas gaļasmašīnas galiņš izkaisa masu pavedienā un atdziestot tā sastingst par gandrīz jau diegu.

KAs interesanti (!), poliestera flīsi uztaisīja mākslīgo kažokādu ražotāji ASV, jo 70tajos tiem negāja labi ("ahead of their times"). Ar PolarTec un Polar Fleece pārdošanas markām pirmie izstrādājumus sāka ražot Patagonia.

UN TE NU ES SAPRATU kāpēc Patagonia šobrīd cenšas būt videi draudzīgākais un baltākais outdoor izstrādājumu ražotājs un neba nu vien tāpēc, ka vecajam vīram rūpētu tikai kopiena un planēta. Paskat, paskat, VIŅI PIRMIE SĀKA.



Tālākā flīša audumu apstrāde jau ir ķīmiskie pārklājumi: softshell ir gumijas membrānas uzklāšana blīvāka adījuma flīsim (uzvelc, bērniņ, mišelin kombinzoniņu),
kevlar: oglekļa pārklājums, stiklašķiedra; visi vindstopi un vaterstopi- vienkārša piesūcināšana ar.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2023-01-17 22:27 (saite)
Share, ja

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2023-01-17 22:34 (saite)
viennakt sapņoju, ka man ir šķiedru stāstu jūtūbe, nebija pat pašcieņu aizskaroša.

bet nu, šis ir margināli, diemžēlībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ernuerna
2023-01-17 23:37 (saite)
bet varbūt tā ir tiešām ļoti laba doma - sāv veidot savu blogu ar šķiedru izglītību. LV un ENG. Nopietni.

Nekad neaizmirsīšu skatu, kad aka Leons Kamčatkā nolika savu ūber pro tūrisma flīsa jaciņa kamčatkā lavas laukā uz zemes. Uz brīdi nometa, jo aktīvi skraidījām apbrīnojot lavas straumes. Kad atgriezāmies, jaciņa izskatījās kā izkusis plastmasas maisiņš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2023-01-18 00:30 (saite)
Raudzīs, ja doma tiešām neatlaidīs, patestēšu kādu fomātu, jo kurš gan mūsdienās lasa, visiem vajag šausmīgus video un tiktokus deviņdesmito estētikā.

Arī jāsaka, ka man nav ilūziju, ka izglītošana ir kādam ļoti derīgs instruments, bet vismaz pašbagātināt zināšanas par sev svarīgu hobiju, to varētu. Bez tam, es jau neesmu phd materiālzinātnē, tik vien cik "ģībstu pieskaroties īstām tekstūrām."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2023-01-18 10:55 (saite)
Es lasu, man riebjas video un audio formāti!
Labprāt palasītu vēl, šis par poliesteru un flīšiem bija vnk satriecoši, nekad nebiju domājusi, KĀ tad tas viss tiek saražots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2023-01-18 11:58 (saite)
Es zinu, es arī lasu, čau marginālīt. :))

Bet paldies. Nākamajā laidienā pievērsīšos vēl vienam outdoorā mīļam vārdam: NEILONAM.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]daina
2023-01-18 11:27 (saite)
nu tas tieši izklausās pēc instatiktok formāta ar audumu čamdīšanas meistarklasē:) bet nopietni, ļoti foršs ieskats, man labi noder

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?