barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2013-10-25 11:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
getting away with it all
Izmantojot šodienas režīmu, kurā ir daudz ūdens un maz no rakšanas darbiem, kā arī kolēģes norādi, ka esmu vēl neredzēti sarkastiska un etiķaina piezīmēs par "networkinga nozīmi"(? uzrakstīt citreiz?), atļaušos to vaļību - paskrubināt pērnu cepetīti.


Martas Zaķes Martinsones rakstījums iekš Satori.

Autore ieskicē, ka sāpīgi būt sievietei, veikalos ir pārāk seksualitāti demonstrēt mudinošas drēbes un tāpēc viņa ir feministe, skumst par seksismu un arī tas ir sāpīgi. Bargie komentētāji mudina noapaļoties, kurā feminisma atzarā šī problēma (un kura no) tiek apskatīta un vai tiešām dzimumu diskriminācija (?) ir lielākais jautājums dienaskārtībā un vai autore gribēja "vienkārši pasāpēt" vai arī kaut ko pateikt un ja jā, tad ko tieši. Reizumis un vietumis analizējot vai "manas ciešanas dzīvē" ir dēļ tā, ka esmu sieviete, vai tāpēc, ka neesmu, piemēram, pati kaut ko izdarījusi, iedziļinājusies, paguvusi, piepildījusi prasības/cerības vai vienkārši - ja es domāju sūdu, tad sūds arī notiek, tāpēc kusli un klusītēm atļaujos paust, ka ir diezgan lieki mūsdienu Latvijā runāt sieviešu iespēju neievērošanu, diskrimināšanu, pazemināšanu un citiem morālas dabas ierobežojumiem, ko netieši apstiprina arī Pasaules Ekonomikas foruma uzpētījums "Global gender gap" un BBC izgraizītie "Where's the best place to be a woman?" piemēri . Latvija pēc cipariem dažādos griezumos ieņem akurāt divpadsmito vietu, iekabinot brāļiem ikauņiem un leišiem un kāšot tādām izkoptas dzimumlīdztiesības (āāāāā! ceļazīmēs attēlosim sievietes un valdēs iecelsim pēc proporcijas, jāāā!) tradīcijas vietām, kā Skandināvijas valstis. Un neaizmirsīsim, ka balsstiesības sievietēm Latvijā ir kopš 1905. gada, kamēr Šveicē - no 1971. Tā ka tā, "neskumstiet, meitenes."

To, ka mums ir te šādas tādas un itin brangas problēmiņas ar savstarpējo satiksmi, ieskaitot vīriešu - sieviešu attieksmēm/attiecību kultūru vispārīgi, to gan, bet vai tiešām, māsas un māršavas, jūs jūtaties apdalītas, apspiestas vai izspiestas TIKAI TĀPĒC, ka sievietes? Tiešām? Tiešām? Autoservisa meistars vai santehniķis vienreiz neganti pajokoja? So, what?

Regulāri tūrējot pa reģioniem un satiekot uzņēmīgus un domājošus vai vērojošus cilvēkus, no kuriem krietna daļa ir apbrīnojami stiprās un uzņēmīgās sievietes, man šķiet kur nu vēl lielāka "karogs jums rokā" kalve, kā Latvija; šejienes skaudrā demogrāfija/"dzīvesspēka kvalitāte" 50-60gadu paaudzē un ikurāt frauenpower ir tas, kas tur novadus un groza pilsētas: kāds vēl feminisms, kāda vēl paskumšana par maucīgām/neglītām drēbēm? Aizbrauciet uz Daugavpili. Pat lielākā daļa valsts nozīmes pieminekļu (Brīvības piemineklis, Latgales Māra, Māte- Latvija, to name just a few) portretē sievietes un vīri mums tur nostumti labākajā gadījumā pie potītēm un diez vai tik ļoti vajadzēja viņus bekvokālistos atstāt.

Visnotaļ, lai nu kādu "sabiedrības spiedienu" gadītos sajust, tad ne jau to, ka sieviete per se ir kas mazvērtīgāks un mūsu vieta ir stūrītī, kaktiņā ar dekoltē līdz nabai. Drīzāk- lieliski un arī patīkami bīstami, ja var savienot un adekvāti pielietot abus šos mission critical vektorus: būt tā ar smadzenēm un arī tā, dekoltē.

Galvenais, nesajaukt iznācienus un nepazaudēt cilvēcību.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]milda
2013-10-25 12:37 (saite)
vārdu uzvārdu šeit nepubliskošu. bet konkrētam tipam ir tradicionāla ģimene - sieva mājsaimniece, kura nekur un nekad nav strādājusi. :D labi, tik nepatīkama situācija man bija tikai vienu reizi, jo vairāk tam vecim roku nesniedzu. tai pat laikā semināros esmu tikusies arī ar sava līmeņa sievietēm un tur diskusijās šis jautājums ar ir pacēlies. nu es neesmu izņēmums. tā ir globāla "problēma" Latvijā. arī citas sievietes par šādiem gadījumiem/kurioziem stāsta. bet ko es esmu ievērojusi gan - jā, veči, ja sniedz roku atņem, bet tik mulsi un kusli un tizli, ka man ir sajūta, ka es viņu dzīvē esmu bijusi pirmā sieviete, kura sniegusi viņiem roku. Nu nav pa lielām šaibām gatavs Latvijas vīrietis rokas spiedienam ar sievieti. Diemžēl. Cita lieta, vai tas saistīts ar diskrimināciju vai kaut kādiem tur kompelksiem - nezinu. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2013-10-25 12:41 (saite)
Rādu vēlreiz uz pirkstiem - kusli un tizli pārsvarā tamdēļ, lai neviļus nenodarītu pāri ar sirsnīgu rokasspiedienu. Tu taču intereses pēc vari kādam palūgt, lai šis nodemonstrē īsti sirsnīgu rokasspiedienu, pēc tam varēsi pastāstīt, kā patika:))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]milda
2013-10-25 12:48 (saite)
Man ir ar ko salīdzināt. Skandināvijā rokošanās ar mani notiek tik sirsnīgi un dabiski, ka prieks. Nekādu mulsinošu mīņāšanos pirms atņemt manu rokas spiedienu. Foršs rokas spiediens. Ne par stipru, ne par ļenganu. Drošs un tiešs acu skats. Nu pilnīgi nekādu neveiklību. Tai pat laikā atvilks man krēslu un pirmo nosēdinās, paturēs durvis utt. Tas viss dabīgi un bez uzspēles.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2013-10-25 13:11 (saite)
Mhm. Un Gruzijā, savukārt, vīrieši sievietēm ļauj sajusties kā sievietēm, tikai Latvijā, šajā bēdu ielejā, vīriei ir nekam nederīgi, gļēvi un tizili, bet baisi šovinisti :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ob
2013-10-25 15:55 (saite)
Es ar savu plaukstas puspagriezienu pa labi, kautrīgi nolienu stūrī, kur tādai šovinistu cūkai kā man ir īstā vieta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]blond
2013-10-25 12:52 (saite)
jā, un ja vēl sievietei ir gredzens sagriezies ar "aci" uz sānu.... brrrrr, ir gadījies tā, ka sasras iesprāgst acīs. bet pamatā gan es pati izvēlos, kam sniegt roku, un nav gadījies, ka neatņemtu. bet piekrītu Mildai - problēma pastāv.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2013-10-25 12:55 (saite)
jā, taču tā liekas drīzāk tehniska problēma, atminos, kad savulaik pati sakūlos kaut kādā pa durvīm iziešanas/ ienākšanas secībā un kurš kuram tagad sekos un kāpēc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]blond
2013-10-25 13:04 (saite)
no vienas puses - tas ir sadzīviskais šovinisms, bet tas tomēr ilustrē arī domāšanu. un man kaut kā liekas, ka tam, ka esam (akdievs, divi "ka") avangardā attiecībā uz sievietēm augstos un sabiedriski nozīmīgos posteņos, izglītībā u.t.t., mūsu valstī, diemžēl, nekādi nekorelē ar neaizspriedumainu sabedrības domāšanu, bet vīriešu vājumu un neuzņēmību (procentuāli). vārdu sakot, kājas ir, bet aug no nepareizās vietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2013-10-25 13:07 (saite)
+ daudz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]barbala
2013-10-25 13:12 (saite)
tieši ka tā. un vēlreiz - tieši ka tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dominika
2013-10-25 13:14 (saite)
+

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2013-10-25 13:23 (saite)
Diezgan lõģiska situācija makten līdztiesīgā sabiedrībā. Lai panāktu līdztiesību, piemēram, svarcelšanas sacensībās, sievietēm būtu ne tikai pašām rūpīgi jātrenējas un jāceļ arvien lielāki un lielāki svari, bet no visas sirds jācenšas, lai vīrieši celtu arvien mazākus svarus. Latvijā tas tad, acīmredzot, arī ir sasniegts, ar ko visus klātesošos apsveicu, ir pamats svinēt feminisma uzvaru:))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_re_
2013-10-25 13:55 (saite)
nu līdztiesība ir arī iespēja vīriešiem nenosodītiem būt vājiem un neuzņēmīgiem, hh

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2013-10-25 13:01 (saite)
Lūk, lūk, "es pati izvēlos, kam sniegt roku, un nav gadījies, ka neatņemtu. bet piekrītu Mildai - problēma pastāv" - proti, piekrīti, ka šāda problēma pastāv pat par spīti tam, ka pati nekad ar šadu neesi sakārusies :D

Nu, skaidrs, ka pastāv dažndažādas problēmas, taču jājautā, cik šīs ir nozīmīgas, ja, piemēram, Tu, kas ne tuvu neesi mazs bērns dziļa meža vidū, neesi savā dzīvē ar to saskārusies ne reizi:))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]blond
2013-10-25 13:10 (saite)
es teicu - "nav gadījies, ka neatņemtu" - tas ir, kad tu sniedz, bet tevi ignorē. arī mildai taču tā gadījies tikai vienreiz. bet situācijas, kad kāds, teiksim atvadās no "grupas", visi stāv aplītī un tas, kurš iet prom, visiem pēc kārtas sniedz roku, bet sievieti izlaiž, ir regulāri. domāju, tad sievietei vienkārši pašai jāsniedz sava roka (ja nu pēkšņi roka tiešām netiek sniegta tāpēc, ka "vīrietis sievietei nesniedz roku pirmais". lai gan es tam neticu. bez šiem senajiem etiķetes noteikumie vēl ri arī tādi, kas veidojas sadzīvē, piemēram, roku sniedz tas, kurš iet projām, neatkarīgi no dzimuma)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_re_
2013-10-25 12:52 (saite)
man arī ir nācies būt situācijās, kur man - vienīgajai sievietei roka netiek paspiesta. tajā brīdī man tas šķiet dīvaini, bet no otras puses es labi zinu, ka konkrētie personāži mani novērtē un akceptē.
imho, rokasspiediens kā vīriešu savstarpējā sasveicināšanās, neiekļaujot tajā sievietes, ir paraša, kas pie mums ir tikpat stingri iesēdusies kā ieradums, pieņēmums nesabučoties, satiekot paziņas, piemēram.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]jff
2013-10-25 13:15 (saite)
votvot. Paraša imho neforša, bet man pat liekas, ka šobrīd bumba vairāk ir sieviešu pusē. Gana daudz ir gadījies, ka žestuāli izrādu gatavību spiest roku visiem dzimumiem, bet sieviešs stāv kā sālsstabs. Šo pieredžu rezultātā ar laiku tā mana gatavības demonstrēšana tīri dabiski kļūst arvien kuslāka. Ja vēlamies kaut ko šajā "tradīcijā" mainīt, tad jāmainās abām pusēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?