antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2021-04-16 11:48:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
gnidrologu lasot
Cenšos saprast, kāpēc man gnidrologa ieraksti liekas tik unikāli kaitinoši.

Esmu nonācis pie sekojošas hipotēzes - atšķirībā no, piemēram, telos.lv, kas cenšas pierādīt lietas, kam nepiekrītu, gnidrologs taisa ierakstus, kuru dziļākā būtība ir vispārpieņemtas patiesības, taču tie ir pasniegti tā, it kā oponenti vājprātīgas ideoloģijas vārdā šīs patiesības noliegtu. Atbildēt uz šo tiešā veidā īsti nav iespējams - vai nu nākas skaidrot ar "jā, bet", kas var novest tikai pie pārmetumiem jautājumu samudžināšanā un negodīgumā, vai arī ar "nē, jo", kas savukārt viegli pagriežams kā to acīmredzamo patiesību apšaubīšana. Lose-lose. Tajā pašā laikā "savējiem" vai naivam lasītājam no malas varētu likties, ka atbilžu trūkums ir nespēja atspēkot viņa implikācijas.

Vai kādam ir idejas kā cīnīties ar šāda veida propagandu?

Kā piemēri, tikai vakardienas ieraksti:

Vispārpieņemtā tēze: Skatoties statistiski, vīrieši ir fiziski lielāki un stiprāki par sievietēm.
Pamatojums: Video, kurā vispirms kareive rausta striķīti, tad kareivis. Kareivim izdodas striķīti paraut stiprāk.
Implikācija: Feministi iedomājas, ka sievietes tik pat labi var pildīt lielu fizisku spēku prasošus uzdevumus kā vīrieši.

Vispārpieņemtā tēze: Militārajās zinātnēs nav būtisks tikai militārais spēku samērs, bet arī kareivju morāle, un pretinieka uztvere.
Pamatojums: Maskas nēsāt aicinošs plakāts, kur ASV jūras flotes ērglītis attēlots ar masku.
Implikācija: Pat grūti pateikt - kaut kāda covid vai kultūrmarmsistu sazvērestība, ar mērķi graut armijas prestižu. Bet nu kopējā noskaņa skaidra.

Vispārpieņemtā tēze: Ja vēlas nosargāt augstākus principus, atsevišķu cilvēku ciešanas var būt neizbēgamas.
Pamatojums: Statistika, kas parāda, ka varbūtība tikt nošautam masu apšaudē ar automātisko ieroci ir objektīvi neliela. Salīdzinājumam piesaukti anālās pašapmierināšanās riski - šo izvēli īsti neizprotu - varbūt šāds pretnostatījums izvēlēts kā atsauce uz Freidu? Mājiens uz to, ka arī otrā gadījumā iet runa par masturbāciju ar fallisku priekšmetu?
Implikācija: Pret-ieroču aktīvisti melo, lai tikai panāktu ieroču aizliegšanu.
Zīmīga sakritība: šajā pašā dienā Inidanopoles pilsētā ASV masu šaušanā ar automātisko ieroci nošauti 8 cilvēki, ieskaitot bērnu un grūtnieci.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]artis
2021-04-17 01:38 (saite)
Ko īsti gribi teikt? Ka loģika nav filozofija? Ka matemātika ir unambiguous, nevis atkarīga no izvēlētās sistēmas (teiksim, eiklīda/neeiklīda)?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-04-17 11:02 (saite)
Par to loģiku - atkarīgs no tā, ko ar to saprot. A) kategorijā ierindoju tikai formālo loģiku, kas pilnīgi noteikti vairs nav filozofija.

Dabas zinātnes (stingri runājot, eksaktās zinātnes) un matemātiku/loģiku lieku augstā kategorijā, jo tās operē tikai ar viennozīmīgiem jēdzieniem. Tos iespējams izskaidrot jebkuram, kurš ir gatavs ieguldīt zināmu darbu. Matemātika vēl atšķiras ar to, ka tajā visa tālākā darbošanās ir tīri deduktīva, līdz ar to, kad apgūsti jēdzienus un metodi, nekas neatliek kā atzīt visas korekti pierādītās teorēmas, lai cik tās nebūtu sarežģītas, vai atrautas no sākotnējiem jēdzieniem. Tas, ka iespējams paspēlēties ar aksiomām, šajā analīzē neko nemaina, jo darbošanās notiek konkrētu aksiomu ietvaros. Pašu aksiomu izvēle, protams, jau ir filozofisks (vai dabaszinātnisks) jautājums.

Savukārt uz filozofiju, diemžēl, attiecas visi tie paši valodas un subjektivitātes ierobežojumi, kas uz sociālajām zinātnēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-04-17 12:06 (saite)
Man personīgi tavs sakārtojums likās putra. Ja jautājums ir, vai vakcīna X ir droša un efektīva, tad ne jau matemātikas/loģiskas pierādījums būs galvenais, kas to noteiks. Tie būs tiešie novērojumi un pētījumi. Un šie pētījumi izmantot statistiku un matemātiku. Un filozofija/ētikai ir par to, cik drošai ir jābūt vakcīnai, lai mēs to pieņemtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-04-17 13:46 (saite)
Tas domāts tā:

A) ja gribi noskaidrot, cik ir 2+2, tad vērsīsies pie matemātikas, nevis lūgsi fiziķim konstruēt eksperimentu. Ja kāds fiziķis mēģinās iestāstīt, ka ir pierādījis 2+2 = 5, tad pieņemsi, ka viņa eksperimentā ir kļūda, nevis apšaubīsi matemātiku.

B) Kopš mums ir gravitācijas teorija, vairs neklausīsimies uz filozofiju par to kā smagi ķermeņi grimst, bet viegli ceļas uz augšu.

C) Kopš mums ir labi pētījumi par cilvēku ekonomisko uzvedību, mums vairs nav pamata mēģināt prognozēt cilvēku uzvedību balstoties filozofiskos spriedelējumos par homo economicus, utt.

Protams, jo zemāk kāpjam, jo mazāka mūsu pārliecība, un līdz ar to izplūdušākas robežas. Īpaši starp C un D bieži ir tā, ka pārliecinoši filozofiski argumenti var likt apšaubīt ne īpaši pārbaudītus empīriskus rezultātus.

Points ir tajā, ka vienmēr ir racionāli izvēlēties argumentus no iespējami augstākās pieejas hierarhijā, ja vien tā par šo jautājumu sniedz atbildes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-04-17 17:43 (saite)
Nu jā, šāda domāšana man šķiet putra, jo viss ir patvaļīgi pieņemts. Filozofija nenozīmē būt pretrunā ar matemātiku vai fiziku, bet papildināt vienai otru. Fiziķim var būt interesanti eksperimenti, kad, paātrinot kustību, pieliktās enerģijas daudzums pieaug kvadrātiski nevis lineāri jeb 2 + 2 nebūs 4. Un tad filozofi var spriest, ko nozīmē 2 + 2 šajā gadījumā u.tml.

Filozofija jau nav par atbildēm, bet pareizu jautājumu uzdošanu, un mūžam aktuāla. Nu kaut vai zinātnes filozofija ir tā, kas klasificēs, ka sociālās zinātnes nav tik strikti zinātniskas kā STEM jomas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2021-04-17 16:26 (saite)
"Par to loģiku - atkarīgs no tā, ko ar to saprot. A) kategorijā ierindoju tikai formālo loģiku, kas pilnīgi noteikti vairs nav filozofija. (..) Savukārt uz filozofiju, diemžēl, attiecas visi tie paši valodas un subjektivitātes ierobežojumi, kas uz sociālajām zinātnēm."

OK. Interesants iedalījums. Pagaidām neredzu tādam iedalījumam pamatu. Pie kā iedali matemātikas filozofiju? Interesanti, ka formālo loģiku izdali no pārējās loģikas, lai gan tieši formālā (t.s. matemātiskā) loģika institucionāli tiek pētīta tieši filozofijas departamentos (kas arī paskaidro tās ģenēzi — Rasels, Frēge u.c.) un nereti uzdot tieši filozofiskas dabas jautājumus (Kanta apgalvojums, ka eksistence nav predikāts, Frēges, ka esamība ir augstākas kārtas funkcija utml.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-04-18 00:33 (saite)
No mana skata punkta 19. gs. loģiķi, ieskaitot Frēgi un Raselu, bija gan filozofi, gan matemātiķi, attiecīgi viņu darbi tiešām pārklāj abas jomas, un jautājumi, kas tiek uzdoti tiešām ceļas no filozofiskiem apsvērumiem. Taču, ja skaties, kas ar matemātikas pamatiem un matemātisko loģiku notiek tālāk, tad redzēsi vienus matemātiķus - Zermelo, Gēdels, Hilberts, utt. Šādā nozīmē formālā loģika 20. gs. faktiski atdalās no filozofijas, un negaidīti izrādās vienkārši matemātikas daļa.

Tas, zem kādām fakultātēm ir loģikas nodaļas, jau neko īpaši neizsaka - šur tur būs pie filozofiem, citur pie matemātiķiem, citur vēl kaut kur. Ņemot vērā garo vēsturi, un to, ka loģikas apzīmējums ietver arī daudzus neformālus jautājumus (kas ir laba argumentācija?), tad par to arī nebūtu jābrīnās. Ja skatāmies pēc formālās loģikas lietotajām metodēm, tad tā viennozīmīgi ir tīra matemātika.

Savukārt, kas attiecas uz tādiem apgalvojumiem kā piesauc - tā nav loģika, bet gan tikai loģikas jēdzienu lietojums līdzībās. Tāpat kā, ja kāds saka, ka "sabiedrība ir kā ķermenis", tas nav anatomijas apgalvojums.

Visbeidzot, par to matemātikas filozofiju - manuprāt, tā nepaceļas nekādā īpašā kategorijā. Pētītie jautājumi ir ļoti fundamentāli, bet sniegtās atbildes, pagaidām, ne līdz galam apmierinošas. Katrā ziņā, matemātiķim patreiz matemātikas filozofija ir kā zaķim stopsignāls - nekādas ietekmes uz praksi vai matemātikas lietderīgumu tai nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2021-04-18 13:16 (saite)
To visu ņemot vērā, kāpēc "pārliecinātības hierarhija" ir tieši šāda?

A) loģika/matemātika
B) dabas zinātnes
C) sociālās zinātnes
D) filozofiski pārspriedumi

Saprotu, ka esi augstākajā mērā pārliecināts par formālo loģiku un matemātiku. Es arī. Bet uz kādiem būtiskiem jautājumiem abas šīs disciplīnas pašas par sevi (izolēti) atbild? Par ko tieši varam būt pārliecināti, formālās loģikas un matemātikas sakarā? Ka iekšējie noteikumi ir tikuši ievēroti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-04-18 14:05 (saite)
Hierarhiju balstu tīri uz pragmatiskiem apsvērumiem. Ja rīt kāds parādītu jaunu metodi, kas novestu pie uzticamākiem rezultātiem, tad es būtu gatavs šo hierarhiju pārskatīt.

Par dziļāko matemātikas/loģikas būtību galīgi neesmu pārliecināts. Intuīcija velk uz kaut kādu strukturālisma paveidu - ir atminētas būtiskas pasaules uzbūves īpatnības, un loģika tās pietiekoši cieši (varbūt pat precīzi) modelē, lai tās secinājumi būtu ļoti uzticami arī pārnesot tos atpakaļ realitātē. Tas arī skaidrotu, kāpēc pārējā matemātika, - ko mēs tagad saprotam, iespējams izteikt tīri caur loģiku, - ir tik jocīgi uzticama.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?