Par to loģiku - atkarīgs no tā, ko ar to saprot. A) kategorijā ierindoju tikai formālo loģiku, kas pilnīgi noteikti vairs nav filozofija.

Dabas zinātnes (stingri runājot, eksaktās zinātnes) un matemātiku/loģiku lieku augstā kategorijā, jo tās operē tikai ar viennozīmīgiem jēdzieniem. Tos iespējams izskaidrot jebkuram, kurš ir gatavs ieguldīt zināmu darbu. Matemātika vēl atšķiras ar to, ka tajā visa tālākā darbošanās ir tīri deduktīva, līdz ar to, kad apgūsti jēdzienus un metodi, nekas neatliek kā atzīt visas korekti pierādītās teorēmas, lai cik tās nebūtu sarežģītas, vai atrautas no sākotnējiem jēdzieniem. Tas, ka iespējams paspēlēties ar aksiomām, šajā analīzē neko nemaina, jo darbošanās notiek konkrētu aksiomu ietvaros. Pašu aksiomu izvēle, protams, jau ir filozofisks (vai dabaszinātnisks) jautājums.

Savukārt uz filozofiju, diemžēl, attiecas visi tie paši valodas un subjektivitātes ierobežojumi, kas uz sociālajām zinātnēm.