Tas domāts tā:

A) ja gribi noskaidrot, cik ir 2+2, tad vērsīsies pie matemātikas, nevis lūgsi fiziķim konstruēt eksperimentu. Ja kāds fiziķis mēģinās iestāstīt, ka ir pierādījis 2+2 = 5, tad pieņemsi, ka viņa eksperimentā ir kļūda, nevis apšaubīsi matemātiku.

B) Kopš mums ir gravitācijas teorija, vairs neklausīsimies uz filozofiju par to kā smagi ķermeņi grimst, bet viegli ceļas uz augšu.

C) Kopš mums ir labi pētījumi par cilvēku ekonomisko uzvedību, mums vairs nav pamata mēģināt prognozēt cilvēku uzvedību balstoties filozofiskos spriedelējumos par homo economicus, utt.

Protams, jo zemāk kāpjam, jo mazāka mūsu pārliecība, un līdz ar to izplūdušākas robežas. Īpaši starp C un D bieži ir tā, ka pārliecinoši filozofiski argumenti var likt apšaubīt ne īpaši pārbaudītus empīriskus rezultātus.

Points ir tajā, ka vienmēr ir racionāli izvēlēties argumentus no iespējami augstākās pieejas hierarhijā, ja vien tā par šo jautājumu sniedz atbildes.