Pilota memuāri.

Sliktākā vieta, kur atrasties, pirms neesi noskatījies StarWars Episode VII, protams, ir Internets.

Apstākļi var mainīties, bet es varu nemainīt savu attieksmi pret tiem.

TOO GODDAMN SHITF*CK GOOD!

Diemžēl viena no raksturīgajām īpašība ir paranoja. Īpaši attiecībā uz kritiskiem mezgliem un detaļām.
Autiņam durvis aizslēdzu?
Grīdā kanalizācijas trubām blīves ieliku? Ieliku! A ja nu neieliku?

Pašam riebjas.
Sviests.


Tik un tā droši vien pirms īstā starta pielikšu podu feikajā, noraušu pāris plāksnes un paskatīšos, vai kaut kur nerauj garām.
FML.

Tas mirklis, kad ielien tā paša bloga komentāros nākamā rītā, un tur to jau ir melnais tūkstotis, un visi, tēlaini izsakoties, villojas viens ar otru un tajā visā sen kā pazaudēta galvenā doma - a par ko tad stāstiņš bija. Par mediju atbildību.

Jei bogu, verbāls World of Warcraft. Orki sit troļļus, humani slāna orkus. Verbāli.
Jēga - nekāda.

http://ksenijakomente.lv/mediju-atbildiba-ka-ksenija-par-dziednieci-kluva

Ja nu jūst nezināt.

/atrasts īstenībā pie (c) katodstars

Ha!

"Modafinil is a wakefulness-promoting agent (or eugeroic) used for treatment of disorders such as narcolepsy, shift work sleep disorder."

Tātad, lai arī dārgas, zāles ir.

Muahahahā.
Tā jau man likās.
Lodalvas kušņu ruļļi, kuru pietiks līdz mana mūža galam, ir pizģīti.
Tātad, loks noslēdzies.

Spuldzīšu kontaktos nav alvas, jo tā ir pie manis. Glory to soviet economics.


Taču. Dārzeņdienas lielākais defekts ir tāds, ka tu piedalies akcijā 'Invalīds uz dienu'. Tā ir nebijusi, unikāla iespēja būt tizlam visu atlikušo dienas daļu! Teiksim, saplēst kafijas automāta stikla krūzi (1/2 no aparāta cenas, piegādās aiznākamgad), nolauzt kādu urbi, uzgāzt sev virsū kādu sastatni. Cool little things like that. Un, lai veiksmīgi neradītu vēl lielākus finansiālos zaudējumus, ir pašam sevi jānoraida par kaušanos nevis uz 2 minūtēm, bet uz visu atlikušo spēli. Pardon, dienu.

Sucks.

Rupji, bet fantastisks bīts.

Protams, pašos pamatos ideja pielāgot miera laika sērkociņu un cigarešu fabrikas tā, lai kara laikā tajās ar tām pašām iekārtām un darbaspēku varētu ražot patronas, iespējams, kādam šķiet ģeniāla, taču, ja jāsaskaras ar operāciju zāles lampu, kurai 'tikai' jānomaina spuldzītes, izrādās ka arī tā ir bāzēta uz ģeniālas idejas - davaj, izmantosim Moskvič lukturus! Var tikai apbrīnot padomju inženieru ģenialitāti, universālo pieeju un kā-caur-dirsu ražošanas kvalitāti. Rūpnīcā droši vien pusi kontaktu alvas nozaga, tāpēc nevienai no spuldzēm tās nav gana, kontakti apdeg ka-vai-nu, un, protams, NEKO citu tur vietā iebāzt nevar. Brīnums, ka tādas spuldzes vispār vēl kaut kur var dabūt.

Labi, ka tā ir veterinārā klīnika.

Un mani dara nervozu fakts, ja es nezinu, no kurienes nāk mans dzeramais ūdens - no kura ūdens ņemšanas horizonta, cik tā vēl palicis dolomīta slānī, un kāpēc gruntsūdeņi, kuriem būtu jāpapildina ūdens krājumi akā, izliekas to neredzam. Urbums, sūknis, bioloģiskā nosēdaka, ar malku sildīts ūdens, kompostkaudze - tas viss ļauj tuvplānā ieraudzīt mikro-ekosistēmu, jo nekas tā neatsēdina, kā mirklis, kurā aptver, cik milzīga tā patiesībā ir, un ka tā nebeidzas ne otrpus sētas, ne aiz valsts robežas, nekur. Un, lai to parādītu cilvēkam, kas pieradis pie mājsaimniecības ķīmijas radīta komforta un pat uzskata to par normu - tas ir zināms izaicinājums.
Eko ir vai nu domāšanas veids pēc noklusējuma, vai nē. Par laimi, atkarībā no spēriena pa pakaļu lieluma (vērtības), šo stāvokli var izslēgt vai ieslēgt.

Drīzāk bail, ka tas var notikt par vēlu.

Pēdējā laikā diez ko bieži negadās tikt pie rakstīšanas. #DAUDZ.. DARBA!
Bet.

Man kaut kas dikti sāk nepatikt. Nezinu, vai tas sākās ar neparasti sausā rudens dēļ izžuvušo aku, vai ar to, ka Rīgas Mežniecība plānotā kailcirtē piļī ārā masīvus robus tepat mežā viņpus dabas parkam. Iekšā kaut kas ļoti uzstājīgi sāk disonēt ar to, ko cilvēce uzskata par progresu vai t.s. 'attīstību'. Katrā paaudzē gadās dzirdēt - rau, te, kur tagad veikals, vecāmamma govis ganīja. Te bija pļavas.
Jā, es arī atceros, ka tur, kur tagad ir privātmāju rajons, mēs bērnībā vasarās gulējām zālē un caur smilgām skatījāmies debesīs. Vēl tur ganījās gotiņas un dažu labu gadu arī kartupeļi stādīti.
Un tagad jau pie mājām grants ceļš pārvērties asfaltā, arhīvos blakus vienai mājiņai slejas vēl četras un pilsēta, no kuras tā muku, dzenas pakaļ. Apzināti muku! Bet nu arī šejiene kļuvusi nesalīdzināmi urbānāka, ar intensīvāku satiksmi, ne vairs to lauciniecisko mazpilsētas piegaršu, pēc kuras vienmēr tā kārojies.

Un nekas nevar pārspēt to pretdabisko sajūtu, kāda rodas, ienirstot pilsētā, ienirstot cilvēku pūļos. Pilsētā nav ne grama dabiskās lietu kārtības, nav dabas ciklu. Viss līdz pēdējai skrūvītei, ceļazīmei, krēslu un galdiņu novietojumam ir projektēts, dizainēts un atbilst LBS būvnormatīvam. Cerams. Pieņemsim, ka tas ir droši un ok, un kādai daļai cilvēku patīk atrasties starp citiem cilvēkiem. Taču šī vide nevar plesties un progresēt bezgalīgi, tā nevar spiesties iekšā aizvien jaunās un jaunās teritorijās ar savām laternām, centralizēto ūdensapgādi un kanalizāciju. Tā tas nestrādā. Kaut kur tas beidzas. Kaut kur tam IR jābeidz. Kaut kur ir pilsētas robeža, aiz kuras tā tālāk nepaplašinās, gluži kā ozols, kas kādā brīdī vairs lielāks neaug. Kā mūra pils, kas reiz celta, stāv cauri laikiem un gadsimtiem, ja vien kāds savā neprātā to nesabombardē.
Un gribēt vienmēr kaut ko vairāk - tas nav progress, tā ir pataloģija. Var gribēt savādāk, un tas ir ok. Var viengad sēt salātus un citgad - redīsus.

Un tā mēs nonākam pie jautājuma: Cik daudz [Tev] ir gana?

(c) by fedrs:

"Ar notriekto kievu lidmašīnu ir līdzīgi kā ar Zatlera atlaisto Saeimu - iespējams, ka tā nebija Saeima, kura to bija pelnījusi vairāk kā citas, bet toties tagad visi zin, ka var arī tā."

FAKIN NOSILTINĀTS!!!!!



40cm.
Ekovate spārda trubas!

Pēc sajūtām izteikti ne-alerģisks, vienādas konsistences, tiek pilnīgi visur, jā, un nedeg ne sūda. Paraudziņš krāsniņā oksidējās ar grūtībām, vairāk dzēšot piemestos atgriezumus, nekā degot.

Mani samaitāja!!!

Tagad es samaitāšu citus.

Dienas ziņa neapšaubāmi ir fakts, ka Turku F-16 nobliezuši krievu Sukhoju uz robežas. Labi vismaz, ka abi piloti esot kapitulējušies.

;)

Bet nopietni.

Kā bērnību un jaunību pavadījušam rajonā, kas apdziedāts pat kā daļa Rīgas, man līdz šim nebija ienācis prātā, kā īsti notiek tā 'sabiedrības noslāņošanās' un par ko Ozols pirms miljons gadiem puspliks, ar suni un purniem fōnā vervelēja..

Ar katru solīti augšup pa labklājības kāpnēm nākas secināt, ka tie pakāpieni iekārtoti tā, ka tieši pirmie ir visgrūtākie, citiem vārdiem sakot, tālāk ir vieglāk. Stāstiņš par manu nīsto Rīgas Satiksmi ir daļa no visa. Sanāk, ka, ja ienākumu dēļ nespēj atļauties auto, vai neesi pensis, tevi brīvprātīgi obligātā piespiedu kārtā aplaupa RS. Līdzīga situācija ir ar Rīgas Siltumu, kas barojas no sviedriem un darbaļaužu asinīm, tas ir, veco laiku ēku siltumapkures sistēmas veidotas kā viens kopīgs kontūrs, no tā īsti nedz var, nedz ļaut atslēgties. Nevari izvēlēties alternatīvu apkures veidu vai siltuma piegādātāju kauč.

Tobiš sanāk, ka, jo mazāki tavi ienākumi, jo bezcerīgāka starta pozīcija, vairāk ienākumu tiek iztērēts vienkārši izdzīvošanas nodrošināšanai, un tā jau proporcionāli nelielo 'labumu' noslauc citi. Vāveres ritenis. Bemheni, apsaimniekotāji un pārējie tūtiņdreijātāji.

Pareizi izvēlēts laiks un maršruts, okei, viens nebūtisks neatļauts kreisais pagrieziens.

Distance: 8km
Patēriņs: 6L/100km
Cena: 0.988 eur/L
Aprēķins: 6 x 0.08 x 0.988 = 47 fakin eirocenti!!!!!!
Ceļā pavadītais laiks - 12 minūtes no centra līdz Šampēterim (roughtly)

Secinājums #1: Ušaks var iespraust sev, Bemhenam un visai Rīgas PseidoSatiksmei.
Secinājums #2: skopais maksā 2x, bet nabagais - pat 3x!
Secinajums #3: Rīgā auto nav vajadzība, Rīgā auto / velo ir principa lieta.

"Daesh (ISIS) vārdu biežāk gan pagaidām dzird izskanām nevis medijos vai pasaules līderu sarunās, bet Maskačkā. Daeš sigaretu. Daeš dva jevro."

Tas mirklis, kad ātrumi pēc servisa slēdzas kā tikko no salona izbraukušam.

"Krievu tauta ir utopiste - šeit nesasniegsim pilnību, taču pilnība ir un korespondē ar mums. Bet tie citi dzīvo nepareizi - franči, angļi, amerikāņi. Un, kad televīzijā vēl pastāstīja par viendzimuma laulībām, krievu tauta, kura pati pirtī jājas kaut vai ar pelēm, taču uzskata, ka pirtī drīkst, bet ielās nedrīkst, - šī tauta sašuta."

[Vēsturiskā] atmiņa ir īsa [?]

Nezināju, ka ir Latvijas Tautas Frontes muzejs.
Būs jāaizdodas.

Soctīklu inde.

Smadzenes bļauj:

- huiņa.
- huiņa.
- huiņa.

Ienāc un tinies prom uz ātrāko. Saprotu, Francija, jā, solidaritāte. Visi spaidam podziņas, liekam bildes, laikojam.
Paldies, nē.

ko, pie velna, nozīmē 'racionalitātes praktiskā pielietojuma mazināšanās'?

Nav tik traki ar tiem krieviem. Viņus vienkārši vajag iebāzt latviešu kolektīvā - uuuun viss notiek. Tie man tādi mazie, personīgie čellendži/prieciņi - panākt, ka nevis izliekas vai simulē, ka ņepoņemaju, bet palēnam, vārdiņu pēc vārdiņa sāk teikt 'labrīt', 'uz redzēšanos' un tamlīdzīgi, citādi diezgan nožēlojami šķiet, ka 40-gadīga tante absolūti neko nesaprot latviski. Nu, nav taču tā valoda ne grūta, ne sarežģīta, tikai vide tāda, ka absurdā kārtā tīri labi var izdzīvot bez...
Mazliet taču tomēr ar lepnumu pret savu kultūru, nu!

Nesocializēšanās ir labākā socializēšanās!

"gribēju pateikt "per aspera ad astra" , bet sanāca kautkas apmēram pederastipederastam"

...un noteikti par mani.
1000%

Taču vispirms mums jābalstās uz dažiem pieņēmumiem. ;) Pirmkārt, ka tie, kas šo lasīs, būs dzimuši kaut kur ap 1980 - 1990.g.
Otrkārt, ka jele ko izteiks šī bildīte:



Un ja tā, tad Nestopia emulators šeit un pats Lode Runner spēles fails te.

Pagaidām alfabētiskā secībā mums ir zināmi divi upuri:

almighty_j (20. līmenis)
un
emiilia



Lai labi durās vēnā!

Atgriežot preci uz apmaiņu, tiku pie led prožektora. Kas kopīgs polijā ražotiem ķīniešu led prožektoriem?
Tie trokšņo. Visi kā viens.

Enerģijas efektivitātes klase: A+
Trokšņu (dB) efektivitātes klase: joptvašmaš.

Citiem vārdiem sakot, iebūvētie strāvas pārveidotāji tajos mēslos rada traucējumus radiofrekvencēs un izplatīs savu sūdu visā mājas elektrotīklā, lai šņāktu ne tikai tuvējais rādžiņš, bet beigās arī tavas smadzenes.

/music: Batmetal - Murmaider, protams.

"ja bērni mašīnā uzvedas slikti, auto sēdeklīša vietā jālieto ķieģeli."

(c) lenorad

Kaut kā jūtu galu tomēr tuvojamies, paldies dievam. Ir izbūvēts viss bēniņu jumta klājs, virs tīrajiem griestiem ieklāta tvaika izolācijas plēve, uzlikti sengaidītie jumta spāru papildus statņi un kopturis (jo man kādreiz būs dakstiņu jumts, lai tur vai lūzt un plīst), un es pats varētu atplīst.
Un tagad - tagad atliek tikai pabeigt sīkumus, samočīt plēves, izveidot laipiņas 40cm augstumā, lai ekovates pūtējiem vieglāk un kā noslēdzošo ielikt bēniņu lūku.
Un tad mēs esam daudzmaz siltumā arī otrā stāva līmenī, un var lēnām un mierīgi pa garajiem ziemas vakariem čunčināt tālāk jau vairs ne tik histēriskā manierē, un gluži neatsakoties no visiem un jebkādiem priekiem līdz gatavajai apdarei.

Un ja man no visa šī piedzīvojuma jāizvelk kāds pozitīvais pluss, tad tas ir fakts, ka Inženieris, kas tik daudzus gadus ir snaudis un miegā filozofējis, nu beidzot ir pamodies pa īstam, un gan zina, ko darīt un kā darīt, gan var un prot. Bremžu vairs nav.

Therefore i'm free.

/music: Thomas Bergersen - Empire of Angels

I WILL be back! Pēc šī visa.

VISS mainās.
Vienīgais, kas paliek mūžīgs, ir tavi draugi.

Tik jocīgi.
Un tik forši reizē.

Vārdu laiks ir beidzies.
Lai runā darbi.

Tā kā rīt jādzenas uz Jelgavu flīģelietās, tad
a) iebradāšu un iemetīšu aci Dalbes nekadnepabeigtajā viesnīcā
un
b) braukšu ar skaļu trokšņmūziku kā gadus 15 atpakaļ (kad daži vēl nebija precēti, kur nu vēl vairāk). Jo uz Jelgavu brauc tikai ar troksni salonā, kā pieklājas. ;)

Tas mirklis, kad mazais brālītis smejoties saka, ka Mildronāts iekļauts dopinga sarakstā,

jeb, kā mēs to saucam: if it actually works, let's restrict it.

teica katodstars.

Jā, lietas var risināt vienkārši. Bet, kamōōn! Kurš kaut ko darīs vienkārši, ja ir krusteniskais lāzers, 2 nivelieri, GPS teodolīts, Welleman gāzes lodāmurs, un - es zinu mani susuri - lērums vērtīgu dzelžu un štruntiņu jūsu darbnīcās un šķūnīšos! Ha! Neviens no pilna prāta neizmantos vectēva atslēgu komplektu, ja ir dinamometriskā atslēga! Jā, tieši 47 N/m pēc instrukcijas, un ne desmitdaļas vairāk!

Un kāpēc, jūs jautāsiet? Kas zina, vāāārbūt daļēji arī tāpēc, ka, kā jau biedrs minēja - jo tehniskāks cilvēks, jo tehniskāk mēģina risināt potenciāli vienkāršās problēmas. Tomēr here's my 5 cents:

JO:



AGAIN?

Ir cilvēki, kuru loma mūsu dzīvēs ir būt par dekorācijām. Vienīgi dekorācijām un neko citu. Būt par statistiem, fōna troksni, būt tiem, kuri sēž ar tevi korķī blakus mašīnā vai tiekoties nepasaka neko derīgu nevienā teikumā. Pār viņu lūpām plūst vārdi bez jēgas, bez PVN. Un tā ir VISA jēga. Tāpēc vērtīgi saprast, kurš ir kurš. Kuri ir tie personāži, kuri tavā stāstā ir neatņemama tā sastāvdaļa, un kuriem derīguma termiņš sen iztecējis, kā vecai siļķu bundžai, kas tikai laimīgas sagadīšanās pēc ledusskapja tālākajā plauktā stāv un smird.

Man nav laika [tādām] muļķībām [tm]! Laiks kļuvis par luksusa preci.

Pasaule!!!!
Izbeidz gāzties man virsū,
'maķ.

Ar pašreizējo lietu virzību dzīvē ož pēc tā, ka no zinātnes & pekstiņiem nāksies atvadīties uz īīlgu laiku.

:/

žēl.
Man patika.