Pilota memuāri.

WAT IZ THIS? SPARTAA?!

Izrādās, almigty_j ir EkoDraivists pēc definīcijas.

Why epic friends are EPIC, one might ask.
The answer? 'cause they tend to appear mostly when night is dark & full of terrors.

Un vēl - jo mēdz uzrasties no zila gaisa, bez brīdinājuma, un ar idejām azotē, kurām vienkārši nevar teikt NĒ.

Un tas vienmēr sākas tā.
- Čau, Jāni. Man te tāda doma ienāca prātā...

Vispirms, šis nebūs tolerants viedoklis. Toties tas būs 100%īgi mans un patiess.

Proti. Pirmām kārtām mani bažīgu dara veids, kā LV (un ne tikai LV) mediji atspoguļo problēmu, proti, lavīnveidīgi. Pēkšņi. Neradot kontekstu un neveidojot izpratni par to, kas notiek, cik ilgi jau notiek un kāpēc notiek, nemaz nerunājot par to, kādas lielākas vai mazākas problēmas var(-ēja) vai nevar(-ēja) paredzēt un kā to darīt. Kā personiskā, tā valstiskā līmenī.
Naftas noplūde Meksikas līcī - tāls, mūs neskarošs štrunts, Fukus(š?)imas kodolavārija - tas pats. Islāma valsts (kuru finansē vvz-kas?), Krievijas fašistiskā agresija, hibrīdkarš, un - HUJAKT! - bēgļi pēkšņi. Gandrīz no skaidrām debesīm pēkšņi parādās jauna, aktuāla tēma, ko malt visās variācijās atkal un atkal, neradot nekādu skaidrību. Tas rada līdzīgu iespaidu kā tad, ja tiktu komentēta sporta spēle, kurā komentētājam labākajā gadījumā ir tikai ar atpakaļejošu datumu skaidrojoša nozīme citādi nesaistīta procesa komentēšanā, no kuras šī procesa iznākums nav atkarīgs pat ne vismazākajā mērā.

Un otrkārt. Personiskās atbildības līmenī neviens Junkers man nevar ne pavēlēt, nedz arī likt uzvesties toleranti pret kādu, kas pats neprot uzvesties. Tu esi kara bēglis? Fine. Tu gribi strādāt, integrēties un dzīvot citā kultūrā, jo tavu zemi plosa karš? Fine. BET! Ja tu iedomājies, ka varēsi šeit diriģēt kaut jelkādu orķestri.. Uj, kā nāksies vilties.
Pirmkārt - multikulturālisms nestrādā. Otrkārt. Tu mācīsies latviešu, nevis krievu valodu. Treškārt. Ja iedomāsies taisīt nekārtības, pizģīt, kko beztēmā pieprasīt, dzīt huiņu, tad tava reliģija, tava ādas krāsa, tava kultūra - tam visam vairs nebūs nozīmes. Un neviens mani neatturēs to paskaidrot jau citā reģistrā, un ar naglainu dēli. Bez auklēšanās, bez kkādas tur liberālas šļupstēšanas vai apelēšanas pie cilvēktiesībām, visa šitā sūda. Ir noteikumi - ir kārtība. Nav noteikumu - nav kārtības.

Ilgstoša valstiska pretimstāvēšana gan utainajiem, gan zili pelēkajiem, gan sarkani zvaigžņotajiem un viņu pēctešiem homo sovieticus, kuru pēcteči šobrīd nodrošina to, ka vismaz daļā LV ir paralēla valoda un prasmes pēc tās, būs bijusi gana laba mācībstunda, lai vēl vieni haļavas meklētāji iestigtu dziļi purvā.
Tiem, kuriem pāri brāžas karš, tiks paīdzēts. Bet ne tiem, kam kas cits padomā. Pret jums tolerances nebūs.

Fire at will.

Baterijas nav nullē, baterijas ir mīnusā.
Tikko trešdaļa sistēmu pārgāja avārijas režīmā. Pārslodze.

/un rīt vēl topošajam ļaužu autoservisam logu ailes jāaizmūrē. Nopelnīto naudu es, protams, tērēšu (haha!) turpat. Servisā.

A, vot. Jautājums, kas neliek mieru.
Mansarda jumtā, tūlīt aiz riģipša ir tvaika izolācija (uz CD profiliem), bet zem tās vēl 4cm sprauga (+/- dzelža platumā) un aiz tās reālā siltumizolācija, vai šādi izveidots tas viss funkcionēs kā pieklātos?

Lejā uz planētas, tajā mazmazītiņajā punktā, virs kura nematerialitātē noenkurots līdzi griežas Almighty_J, atkal iestājies rudens. Nu, tāds - pelēks, drēgns, lai arī vēl zaļš. Skaists arī, nenoliegsim. Taču rītos sistēmas vairs lāga nestartējas - sekvenciāli gaida viena uz otru, ielādē kaut kādus failus no boot-sektora un tad skraida ar tiem pa visiem klājiem, kamēr katrā dabū attiecīgos bitus saskaņojuma tabulās. Un, kad dabū, tad hidropastiprinātājiem eļļa vēl tāda stīva, un nevelk. Un tu tikai trekterē kafiju un mirkšķini acis, cenšoties iebraukt realitātē. Bet realitāte nestartējas.

/P.S. - mauki. 9gagā tagad pa lielam viss ir mp4, bet Cibas kōdings ir novecojis.

Tevi ievelk kabīnē kopā ar n-tajiem bikšu pāriem.
- Nē, šīs ne uzreiz!
- Pag, kāpēc?
- Jo copy-paste? Tādas pašas kā iepriekšējās?
- Kas vainas iepriekšējām? 5 pārus būtu nopircis, ja būtu pieticis naudas!

Atbilde neseko. Vai varbūt seko nopūta, ko pavada grūti raksturojams acu skatiens ar aptuveno hipotētisko jēgu - pizģecbļe, lohs.
Laikam. Minu pēc sajūtas.

- Nu, un šī..
- Nē. Neglītas!
- Bet pēc kā Tu secini, ka neglītas?
- Tak pēc lauķa! Par platu! Kā tēvam nospertas! Pretīgā krāsā! * insert your reason here *

Dafuq, risinās dialogs manā galvā. Kas ir tie principi, pēc kā tu secini, ka šitā drēbe ir ķipa neglīta, nepiestāv, neder, vienalga? Pēc čirkainiem matiem? Brūnām acīm? Tievām ciskām? Tur nav loģikas! Tajā visā nav ne kripatas loģikas! Tā, it kā ģērbšanās būtu kaut kāda uz sajūtām, emocijām un fīlinga balstīta padarīšana. Kamēr man vajag vienkāršību, ilgmūžību, kaut ko neuzkrītošu, izturīgu, militāri-praktisku, kaut ko tādu, ar ko var gan metināt, gan mežā brist, gan pie auto stūres sēdēt. Ērtu. Nevis hipsterbikses ko vilkt pie baltrocīšu krekla. Vēl atliktu izskūt paurim abas puses un galīgs saldais čalis.

Es varu perfekti paskaidrot, kā veidojas zudumi garā vadā sprieguma krituma dēļ, un kāpēc cementa-kaļķa apmetums nedrīkst būt par treknu. Mehāniski. Bet šitā man ir bijusi mistērija kopš laika gala - kas izskatās labi kopā ar ko un, bļe, kāpēc. Un kāpēc tad, ja tas tā ir, tad šie principi nav universāli un katram patīk kaut kas cits. Ununun.

Gravitācijas konstante ar nelielām variācijām pa lielam ir PILNĪGI vienāda visur uz planētas, un tai ir pohuj, vai tu esi žīds, nēģeris, baltais, sarkanais vai dzeltenais. Pa lielam mans riebums un panika iepērkot apģērbus, ir tieši tāda pati. Tai ir pohuj. Jo visā 'gaumes' un 'labi izskatās' lietā nav nekā loģiska. Nekā izmērāma, nekā konstanta, taustāma, viss ir no pirksta izzīsts.
Nice.

un te tas viss ir kā naglai uz galvas.

Vispirms: Why Generation Y is unhappy.

also VIDEO bonusā.

Un vēl. Ar katru nākamo paaudzi rokraksti kļūst aizvien briesmīgāki. Un mēs te ar emiilia spriedām. Vai, attīstoties digitālajai videi, pienāks laiks, kad rokraksts kā tāds vairs nebūs vajadzīgs un viss notiks elektroniski? Nebūs vajadzīgs pat paraksts slēdzot līgumu ar banku vai dzīvokļa izīrētāju, tā vietā būs eID, kā tas šobrīd jau lielā mērā notiek ar dažādām publisko iniciatīvu platformām.
Beigās nebūs vajadzības pēc rokraksta kā tāda. Varēs prast lasīt bez prasmes rakstīt. Ar roku.

Weird.

Ja mājās tu nejūties kā Mājās, bet gan kā vietā, kas prasa nemitīgus ieguldījumus un bezgalīgu enerģiju, ja tā ir vieta, kas nevis uzlādē, bet uzkrauj pienākumus un iztukšo, tad laikam kaut kas nav kārtībā.

Tiem, kas orientējas Eiropas politiskajā kartē.

Alien Invasion Tomato Monster Mexican Armada Brothers Who Are Just Regular Brothers Running In A Van From Asteroid And All Sorts Of Things THE MOVIE.

Pirmkārt. Darbs vienantē ir neproduktīvs. Brutāli. Dramatiski.

Pastiepies, ar vienu roku ieķeries kāpnēs, ar otru - Bosch'ā. Maķ, skrūvīte nokrita!! Poh. Pasniedzies kabatā pēc otras - pa to laiku nojobņījas līmeņrādis. Labi, ka līmeņrādis un ne pats. Kāp lejā, kļūsti gudrāks, kāp augšā - ar kāju atspied līmeņrādi pret profiliem, ar vienu roku pieturi, ar otru skrūvē, ar trešo roku turies. Ā, nav trešās? ZJBS! Tad neturies. Vienmēr pirmo var upurēt darba drošību, reizēm pat bez sekām.
Bet sekas ir. Sekas ir tādas, ka pēc visas lielās skrūvēšanas, taisnošanas un ņemšanās, un ar zilu izoleni aptītu īkšķi vari vērtēt, cik neproduktīvs šodien esi bijis, un tā ir tikai viena no 4 mansarda slīpnēm. Un pat arī tas nav svarīgi! Lielākās sekas ir svīšana kā cūkai, skriešana, kāpšana, liekšanās un gorīšanās. Celtnieku aerobika, maķperemaķ.

Otrkārt?
Nē, paldies. Man pietika jau ar pirmkārt. Otrkārt nemaz negribu.

SPREEEEED it like PEANUTTTT BUTTTTTERRRR JELLLYYY!!!</a>

DĀRZNIEKS twitterī apkopo feinākās profesijas pēc profesiju klasifikatora. Ja vien tvīti nebūtu slēgti. Ha.

Izrādās, ka tad, kad tu paklusē, sāk runāt citi. Un varbūt tieši neko nedarot (tā vismaz pašam šķiet) ir parautas vaļa slūžas, un kādam, kam tiešām nevajadzētu turēt savas domas pie sevis, ir radusies kripatiņa apņēmības pateikt to, kas krājies. Ilgi.

Un man šķiet, ka tieši šajā laikmetā - acu aizmālēšanas laikmetā - tas ir kritiski svarīgi. Sūdu saukt par sūdu, nevis izkārnījumu. Nodevību saukt par nodevību, nevis nekorektu rīcību un tamlīdzīgi.

Bet ne par to stāsts.

Jau pavisam drīz - sestdien - gaidāms starts no Dzeldas kosmodroma. Un šoreiz kuģa apkalpē būs veseli trīs (!), kaut vajadzēja būt pat četriem.
Bet nu ko. Kā ir, tā ir. Laiks atkal bakstīt debesis.

Sit un sit tos prusakus, bet jauni lien ārā. Kolīdz šķiet, ka esi puslīdz ar vienu šmuci ticis galā, nākamā jau klauvē pie durvīm. Akdies!!! Es gribu ar vēl-tiem-trim kolosālajiem Cibiņiem sēdēt pļavā un bakstīt debesis. Sen jau jumts tek.
Bet tā vietā dzīve parastā *homo vulgaris* iesūc visus un dabū krāmēties ar vecākiem, kas pamazām iet pa fāzi, simt-un-vienu haltūru, kas būtībā ir tāds no rokas - mutē variants un laika nav vispār.
Šitā ir tā ķipa pieaugušā cilvēka dzīve, ko mazs būdams, vakaros pirms aizmigšanas lasot Hobitu, tik ļoti gaidīji? Jo tad varēs lasīt ilgāk! Haha.

Realitātē - varēsi skriet sijas likt ILGĀK, grīdas betonēt ilgāk un ļaut sev betonēt smadzenes. Ilgāk. Ar sauso galarezultātu - nekādu. Tikai bejēdzīgu skriešanu, cenšoties paspēt to-to-un-to, no kā visa tāpat nav jēgas un kas neizraisa ne mazāko prieku, jo rau, tūlīt jau rudens un ziema, un miskūzī mai lengvidž pizģec karoč.

Kur ir stopkrāns?
Es gribu izkāpt.

"Where does this discomfort come from? Why is it
there? You can meditate. You can go on vacation. You
can have nice food. And you can have moments of
delight. But then you return to the discomfort.
Something is amiss. It's not simply because there is
poverty or war or deprivation in the world. These have
always been with you. Something else is going on here.
Something else is really not right."

(c) Allies of Humanity, book 2.

To, kāpēc celtnieki lamājas, saprot tikai paši celtnieki. Taču pietiek tikai kādam no malas arī sākt krāmēties ar ko tādu, un pašam/ai ļoti drīz viss kļūs skaidrs.

Acs ir sadirsta, bļeģ.

Komanda cat mouse0, tātad, ir lielisks veids kā caur konsoli nokārt Linux'u. Parāda visus no peles saņemtos signālus.

Didn't know that.
Did not know that.

Tas mirklis, kad kaimiņš aizrunā, lai aizdod viņam betonmaisītāju, un tad jūs abi triecaties tam pakaļ 40km attālumā, kur attāls paziņa arī būvē savu skudrupūzni un piebraucot objektā viņi viens uz otru brīdi lūr, un tad atskan:
- Čau, Anton!
- Čau, Renār!
Un Tu paliec ar žokli vaļā, jo nereālā veidā izrādās, ka abi viens otru pazīst! Koju biedri.

Bļā.

Vienīgais variants - vai nu Latvija ir pārāk maza, vai arī ir pārāk maz to, kas spēj, zina un var kaut ko izdarīt un kam rokas no pakaļas neaug.

F*ck That: A Guided Meditation

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.07.2015-tuvais-kars.-dokumentala-filma.id52593/

Interesanti, piemēram, par ko strādā tāds D Girss un kā nopelna naudu?

Due to recent events
(-Robs precas?
-Nuēējā, Ieva esot gribējusi.
-....nuprotams, haha.)

Nācās sperties, šķiet, vēl pēdējo reizi uz Skrundu-1. Nils, vandāļi un Laika Zobs to jau sasniedzis. Pilsētiņu vairs neapsargā, vietējie jaunieši nodarbojas ar metodisku logu sišanu, podu mešanu pa tiem, durvju laušanu un visa, kas vēl palicis, brutālu iznīcināšanu. Pārējo padara laika zobs un metāla zagļi. Poliklīnikas 1. stāvā par liecību no tūristiem atradām Nila etalonu.

Un vispār ilustratīvs piemērs bildē.



( pārējās bildes te. )

Tādas, lūk, skumjas vēstis man jums. :((

ņaņa-ņā,
ņaņa-ņā,

2000 a-Si solāro paneļu, hā
take one down, shove it around
1999 paneļu, ņā.

Karoč.
Amorfie. Tie, kas, kas kalkulatoros. Tie, kas ģenerē gandrīz to pašu jaudu arī mākoņainos apstākļos (lasīt - LV klimatā). Par relatīvi pusvelti. Būs jābrauc pašam notestēt.

Labākais komentārs pie raksta, ka Rīgā atvērts pašapkalpošanās autorserviss:

"Vēl vajag arī pašapkalpošanās slimnīcu, tiesu, policiju..." (c) Super!

( Dienas haltūra kopā ar SuperĒriku.  )

http://www.boredpanda.com/cute-animal-illustrations-liz-climo/

Ož, ka šis būs viens no tiem vakariem - un tādu ir bijis ne mazums - kurā atkal saprast, ka cita starpā nesaprotu arī cilvēkus, BIG TIME. As in, ir tā saujiņa ļaužu, kurus, lai cik adekvāti vai neadekvāti tas būtu, varētu saukt par savējiem un ar kuriem vismaz iespējams [quote] NORMĀLS [unquote] kontakts. Kas ir 'normāls', vai ne? Being on the same page, if u will.
Dīvaiņi? Nē, es tā neteiktu. Vienkārši - no kura gala mēra.
Un tad ir tā pasaule tur, ārā. Pasaule pilna ar cilvēkiem un situācijām, kas katru dienu atgādina, ka visi mani pieņēmumi ir tufta. Ka es ne visai gribu tur dzīvot. Acīmredzot. Un kāpēc ir forši dzīvot intravertā burbulī? Jo tur viss ir loģisks. Tur viss ir saprotams. Vismaz pašam priekš sevis. Vismaz sajūtas dēļ, ka tur tu tiec galā, pat ja tas līdzinās skrējienam kāmīša ratā. Maza, bet tomēr pasaule. Bet man nav ne jausmas, kas darās cilvēku galvās tur, ārā. Kā viņi domā, ko gaida. Katrs pretimnācējs ir balta lapa, sorry. Un kā ir lasīt baltu lapu? Nekā. Tur nekas nav uzrakstīts! Ir, bet man nav intuīcijas vai kādas-nu-tur-melnās-maģijas, lai to saprastu.
Kas tu tāds esi? Es nezinu.
Kas tu tāda esi? Es nezinu.
Kāpēc tu tāds esi? Es nezinu.


Un telepātija mums šajā modelī diseiblojuši. Nice. Tas ir sliktāk par nespēju lasīt. Nākamais līmenis būtu aizsiet acis, aizbāzt ausis un paņemt rokā balto spieķi. Pasaule šķistu vēēēēl tiiiiik daudz reižu saprotamāka. Pasaule, kas jau tāpat man rada aizvien mazāk un mazāk jēgas. Pēc 30 robītām šķita, ka būtu vajadzējis kaut ko iemācīties, bet viss, ko es zinu - man šī planēta ar būtnēm uz tās izskatās pēc savienoto haosa trauku eksperimenta.


Not my night, definitely.

Kaut kas TIK labs nebija lasīts NEKAD!!

jeb FB komūna "Atbrīvojies no lietām Rīgā."


/Disklaimeris: Treniņš vēdera preses muskuļiem.

in fact, yes.
ja es būtu bagāts, katru nedēļas nogali ietu palidot.
:)

Saskaņā ar to, ko saka tulki, Karlsons dzīvoja penthausā.

Jeb "katrā kāsītī ir 2.5 kosmosi."

(c) Valx.



Būt tur. Būt tur mirklī, kad šķīvis ceļas augšup. Lēni, it kā celtņa nebūtu. Mazas skudriņas saskrien papēžos un vienā mirklī šķiet - tūlīt, tūlīt nevis nosēdīsies uz teleskopa, bet gan ieslēgs pats savus vilkmes dzinējus un aizšausies turp, kur ir vismaz 2.5 kosmosi, bet īstenībā - noteikti daudz, daudz vairāk.

/Music: 9min10sec.

PizģeC.
Kaut kāds, bļe, Vējonis.
Ik pa četriem gadiem atkārtojas vien un tas pats sūds - sabiedrības viedoklis ir tukša skaņa.
Tikai sistemātiski smērējot ārā vecos, Lembim līdzīgos sūdabrāļus un viņu SC pakalpiņus, varēs nonākt pie kaut kāda rezultāta. Citādi bezcers.
Nu tad nahren taisīt kaut kādus Mansprezidents prōdžektus, ja viss tāpat kaķim zem astes?

ATVAĻINĀJUMS!!!!!!

FCKYES!!!

Lasos savā citplanētiešu stuff'ā, un aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka mēs kā Zemes civilizācija ar savām nācijām un rasēm, organizēto lietu kārtību un vienlaicīgi totālo bardarku reprezentējam mikrokosmosu makrokosmosā. Katra valsts uzvedas kā viena civilizācija - vienai ir diktators, viena ir komunisti, viena ir zi German Enžinērs, citi ir precīzi un augstprātīgi kā Šveiciešu pulksteņmeistari. Tiek formētas un izjauktas savienības, lobēti viedokļi un intereses. Ir labie, ir sliktie, ir neitrālie, ir vienaldzīgie, irsupermegaduper-varoņi un vienkārši nelaimīgas sagadīšanās vai mērķtiecīgu uzbrukumu upuri.

Nekas ne no kā nerodas un nekas nekur nepazūd. Un tas viss notiek šeit. Taču diez vai es varu piekrist tam, ka tā ir visskumjākā parāde uz mūsu ielas.

Tas mirklis, kad nevari atcerēties dziesmu, nu NEVARI. REDZI kadru no klipa, smtn-smtn, lidojošs pterodaktils sliktā kvalitātē. Pēc diennakts ataust arī pirmie vārdi - viens, divi, trīs, tad jau rodas teikums, un tālāk Māte Google un - rokā ir!

The Darkness - Growing on me.

/atrasts pie emiilia, kura to atrada šeitan.