![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tevi ievelk kabīnē kopā ar n-tajiem bikšu pāriem.
- Nē, šīs ne uzreiz!
- Pag, kāpēc?
- Jo copy-paste? Tādas pašas kā iepriekšējās?
- Kas vainas iepriekšējām? 5 pārus būtu nopircis, ja būtu pieticis naudas!
Atbilde neseko. Vai varbūt seko nopūta, ko pavada grūti raksturojams acu skatiens ar aptuveno hipotētisko jēgu - pizģecbļe, lohs.
Laikam. Minu pēc sajūtas.
- Nu, un šī..
- Nē. Neglītas!
- Bet pēc kā Tu secini, ka neglītas?
- Tak pēc lauķa! Par platu! Kā tēvam nospertas! Pretīgā krāsā! * insert your reason here *
Dafuq, risinās dialogs manā galvā. Kas ir tie principi, pēc kā tu secini, ka šitā drēbe ir ķipa neglīta, nepiestāv, neder, vienalga? Pēc čirkainiem matiem? Brūnām acīm? Tievām ciskām? Tur nav loģikas! Tajā visā nav ne kripatas loģikas! Tā, it kā ģērbšanās būtu kaut kāda uz sajūtām, emocijām un fīlinga balstīta padarīšana. Kamēr man vajag vienkāršību, ilgmūžību, kaut ko neuzkrītošu, izturīgu, militāri-praktisku, kaut ko tādu, ar ko var gan metināt, gan mežā brist, gan pie auto stūres sēdēt. Ērtu. Nevis hipsterbikses ko vilkt pie baltrocīšu krekla. Vēl atliktu izskūt paurim abas puses un galīgs saldais čalis.
Es varu perfekti paskaidrot, kā veidojas zudumi garā vadā sprieguma krituma dēļ, un kāpēc cementa-kaļķa apmetums nedrīkst būt par treknu. Mehāniski. Bet šitā man ir bijusi mistērija kopš laika gala - kas izskatās labi kopā ar ko un, bļe, kāpēc. Un kāpēc tad, ja tas tā ir, tad šie principi nav universāli un katram patīk kaut kas cits. Ununun.
Gravitācijas konstante ar nelielām variācijām pa lielam ir PILNĪGI vienāda visur uz planētas, un tai ir pohuj, vai tu esi žīds, nēģeris, baltais, sarkanais vai dzeltenais. Pa lielam mans riebums un panika iepērkot apģērbus, ir tieši tāda pati. Tai ir pohuj. Jo visā 'gaumes' un 'labi izskatās' lietā nav nekā loģiska. Nekā izmērāma, nekā konstanta, taustāma, viss ir no pirksta izzīsts.
Nice.
- Nē, šīs ne uzreiz!
- Pag, kāpēc?
- Jo copy-paste? Tādas pašas kā iepriekšējās?
- Kas vainas iepriekšējām? 5 pārus būtu nopircis, ja būtu pieticis naudas!
Atbilde neseko. Vai varbūt seko nopūta, ko pavada grūti raksturojams acu skatiens ar aptuveno hipotētisko jēgu - pizģecbļe, lohs.
Laikam. Minu pēc sajūtas.
- Nu, un šī..
- Nē. Neglītas!
- Bet pēc kā Tu secini, ka neglītas?
- Tak pēc lauķa! Par platu! Kā tēvam nospertas! Pretīgā krāsā! * insert your reason here *
Dafuq, risinās dialogs manā galvā. Kas ir tie principi, pēc kā tu secini, ka šitā drēbe ir ķipa neglīta, nepiestāv, neder, vienalga? Pēc čirkainiem matiem? Brūnām acīm? Tievām ciskām? Tur nav loģikas! Tajā visā nav ne kripatas loģikas! Tā, it kā ģērbšanās būtu kaut kāda uz sajūtām, emocijām un fīlinga balstīta padarīšana. Kamēr man vajag vienkāršību, ilgmūžību, kaut ko neuzkrītošu, izturīgu, militāri-praktisku, kaut ko tādu, ar ko var gan metināt, gan mežā brist, gan pie auto stūres sēdēt. Ērtu. Nevis hipsterbikses ko vilkt pie baltrocīšu krekla. Vēl atliktu izskūt paurim abas puses un galīgs saldais čalis.
Es varu perfekti paskaidrot, kā veidojas zudumi garā vadā sprieguma krituma dēļ, un kāpēc cementa-kaļķa apmetums nedrīkst būt par treknu. Mehāniski. Bet šitā man ir bijusi mistērija kopš laika gala - kas izskatās labi kopā ar ko un, bļe, kāpēc. Un kāpēc tad, ja tas tā ir, tad šie principi nav universāli un katram patīk kaut kas cits. Ununun.
Gravitācijas konstante ar nelielām variācijām pa lielam ir PILNĪGI vienāda visur uz planētas, un tai ir pohuj, vai tu esi žīds, nēģeris, baltais, sarkanais vai dzeltenais. Pa lielam mans riebums un panika iepērkot apģērbus, ir tieši tāda pati. Tai ir pohuj. Jo visā 'gaumes' un 'labi izskatās' lietā nav nekā loģiska. Nekā izmērāma, nekā konstanta, taustāma, viss ir no pirksta izzīsts.
Nice.