Pilota memuāri.

Ir cilvēki, kuru loma mūsu dzīvēs ir būt par dekorācijām. Vienīgi dekorācijām un neko citu. Būt par statistiem, fōna troksni, būt tiem, kuri sēž ar tevi korķī blakus mašīnā vai tiekoties nepasaka neko derīgu nevienā teikumā. Pār viņu lūpām plūst vārdi bez jēgas, bez PVN. Un tā ir VISA jēga. Tāpēc vērtīgi saprast, kurš ir kurš. Kuri ir tie personāži, kuri tavā stāstā ir neatņemama tā sastāvdaļa, un kuriem derīguma termiņš sen iztecējis, kā vecai siļķu bundžai, kas tikai laimīgas sagadīšanās pēc ledusskapja tālākajā plauktā stāv un smird.

Man nav laika [tādām] muļķībām [tm]! Laiks kļuvis par luksusa preci.