Pilota memuāri.

Nav tik traki ar tiem krieviem. Viņus vienkārši vajag iebāzt latviešu kolektīvā - uuuun viss notiek. Tie man tādi mazie, personīgie čellendži/prieciņi - panākt, ka nevis izliekas vai simulē, ka ņepoņemaju, bet palēnam, vārdiņu pēc vārdiņa sāk teikt 'labrīt', 'uz redzēšanos' un tamlīdzīgi, citādi diezgan nožēlojami šķiet, ka 40-gadīga tante absolūti neko nesaprot latviski. Nu, nav taču tā valoda ne grūta, ne sarežģīta, tikai vide tāda, ka absurdā kārtā tīri labi var izdzīvot bez...
Mazliet taču tomēr ar lepnumu pret savu kultūru, nu!