| Comments: |
Un ES ir tas pozitīvais tēls, kas ierobežots palikt ētiski pareizu darbību robežās?
Un nedz pēdējie gadi, nedz EU vēsture vispār ir bijusi "decentralizēta, apolitiska savienība".
Pret EU vērstas tendences korelē ar spiestās integrācijas un federālistu "vienas valsts" centieniem. Katra jaukšanās iekšpolitikā korelē ar anti-EU sentimentu. Atceries, ka EU formāli skaitās "vienoti dažādībā". Taču nekas no tā nav redzams praksē. Galvenokrāt, protams, naudas un korporatīvo interešu dēļ.
Well, that's just, you know, like your opinion, man.
It's not just an opinion, it's truth, citādāk jau nerakstītu.
ES ļoti smagi izgāzās ar recesiju, eiro ieviešanu un bēgļu krīzi.
Ir ļoti daudz labas lietas, bet tās var neko nenozīmēt, ja šis ugunsgrēks netiek nodzēsts. Lielākā problēma ir tā, ka daudzi eirokrāti pat atsakās atzīt, ka ir ugunsgrēks.
Recesija pati par sevi nav problēma. Vajag vairāk domāt par ilgspējīguma veidošanu, un tas by definition ir nesavietojams ar pastāvīgu augšanu visās jomās.
Pārējais nosauktais tieši izriet no vienotas politikas trūkuma. Domāju, ka "eirokrāti" to ļoti labi saprot.
Ja recesija nav problēma, tad ES īslaicīgie ekonomiskie ieguvumi arī ir bezvērtīgi.
Ilgtspējība ir kaut kāds buzzword, ko es īsti nesaprotu tavā teiktajā. Bezjēdzīgi zaudētie gadi recesijas dēļ, augstais bezdarbs utt., kā tas var veicināt ilgtspējību?
recession
rɪˈsɛʃ(ə)n/
noun: recession; plural noun: recessions
1. a period of temporary economic decline during which trade and industrial activity are reduced, generally identified by a fall in GDP in two successive quarters.
Kā redzi, par bezdarbu nekas nav teikts. Bezdarbs ir problēma, bet man nav skaidrs kāpēc la ekonomikas palikšana +- iepriekšējā līmenī lai būtu problēma, ja vien mēs to par tādu nepasludinam. Gadi zaudēti kam?
Sustainability
In ecology, sustainability is the capacity to endure; it is how biological systems remain diverse and productive indefinitely.
Zaudētie gadi attīstībai, jo evolūcija negaida. Ja tev būs recesija un citā valstī izaugsme, tad pamazām tiek zaudēts viss.
Risinājums ir izaugsmes ekonomikas aizvietošana ilgspējīgu ekonomiku visas pasaules mērogā. Jebkura "bezgalīga" izaugsme ir lemta beigties ar crashu.
Diez vai tas ir reāli. Tas jau izklausās vēl kategoriskāk nekā komunisms. :)
Es sāku saprast, ka ar ilgtspējību tu domā nepārtrauktu stabilitāti, nevis to, ka dzīve kopumā iet uz augšu par spīti īslaicīgām recesijām, krīzēm un citām problēmām.
Kas ir nedaudz pretrunīgi tam, ka tu saki, ka recesija nav problēma, jo tas ir pretrunā nepārtrauktai stabilitātei.
Par laimi, šī recesija ir globāla.
Ne gluži, pat globāli vai ES līmenī dažas valstis ir mazākā recesijā nekā citas. Ja tas būtu randomi, tad nebūtu problēma, bet tā ir sistemātiski, tāpēc ir problēma.
"Pārējais nosauktais tieši izriet no vienotas politikas trūkuma" - un vēlamais tiešām būtu, piemēram, bēgļu krīzes sakarā, ka divu, trīs Eiropas valstu absurdo pabalstu dēļ tiek iedarbināts kaut kāds kopīgs "top-down" mehānisms, ko dalībvalstīm bez ierunām būtu jāpieņem?
Interesanti, no kādiem līdzekļiem tu pats dzīvo? Nav vienkārši piekasīšanās, gribu saprast, kādu finansējumu tu neuzskati par "absurdu".
Bet kāds tam sakars ar manu komentāru? Tas bija par bēgļu krīzi, proti, ES ieplūst milzīgs bars cilvēku, kuri pamatā dodas uz divām trīs valstīm, pēc tam EU līmenī grib ieviest top-down mehānismu, lai arī citas valstis maksātu par šo dažu valstu, lūk, arī visa kopīgā ideoloģija un kopīgie centieni.
Kas attiecas uz mani, studēju, saņemu stipendijas, reizēm rakstu rakstus, tulkoju, tagad arī zinātniskais asistents vienā projektā. Taču tā ir muļķošanās, mērķis ir pārcelties uz laukiem, audzēt pašam savu barību, iztiku un dzīvot autonomijā. Tāpēc EU ar visiem saviem kreizij normatīviem, regulējumiem, lielsaimniecību lobiju uztrauc personīgā līmenī. Lieki piebilst, ka tavs personiski ieinteresētais jautājums, maigi izsakoties, ir nerelevants. Ja interesē kādu finansējumu neuzskatu par absurdu - paša rokām (vai prāta spējām, tas arī ir instruments, prasme) nopelnītu finansējumu.
Ar paša rokām (galvu) pelnītu finansējumu dzīvot neviens neaizliedz arī tagad. Līdz pat vēsturiski nesenam laikam tā bija vienīgā opcija. Tad cilvēki vairumā valstu padomāja un saprata, ka veciem cilvēkiem, mazu bērnu vecākiem, slimiem cilvēkiem, ne pēc savas gribas no darba izmestiem utt. nav spēju, vai laika, vai iespēju finansējumu pelnīt. Pabalsti - tas ir uzlabojums defaultajam stāvoklim.
Pie mums var bieži novērot, ka veseliem vīriešiem vecumā no 20-40 gadiem nez kāpēc liekas, ka visiem ir tādas pašas iespējams pelnīt naudu kā viņiem. To varētu saukt par self-sampling bias. Un, lūk, ka paskatās uz tevi, kas pat šajā kategorijā ietilpst, tad var redzēt ko? Stipendija - tas arī ir pabalsts, starp citu, bet projekti pie mums tiek finansēti no ES naudas vai valsts naudas.
Bēgļus piesaukt izvairos, jo tas ir pārāk politizēts jautājums, kas daudziem izraisa knee-jerk reakciju. Uz bēgļiem var skatīties pēc precendenta principa, ņemot piemērus no citām jomām.
"Pabalsti - tas ir uzlabojums defaultajam stāvoklim." - tik ilgi, kamēr pabalsti paši kļūst par defaulto stāvokli, aizturot jebkāda uzlabojuma iespējamību.
Manā gadījumā tas ir plašāks jautājums: vai valstij (kā institucionāli-politekonomiskam veidojumam, organizācijas formai, kolektīvas rīcības un risinājumu platformai) ir jāatbalsta zinātne? It īpaši tās zinātnes vai meta-zinātnes nozares, kas naudu nekad neražos?
Vai anarhisma (kā big goverment kritikas) ietvaros ir iespējams valsts/kopienas/lokālā teritoriālā veidojuma atbalsts naudu neražojošiem zinātnes segmentiem?
Es domāju, ka tas ir kopienu un valstu goda jautājums, kā piespraust kādu medāli vai žetonu pie krūts, taču pirmajā acu uzmetienā. Jo t.s. neražojošajām zinātnēm patiesībā ir arī milzīgs praktisks pienesums, par ko mūsdienās runā daudz retāk (jo to gluži vienkārši nevar izmērīt kvantitatīvi-statistiski, ar tūlītējiem rezultātiem un atdevi).
Tāpēc man nekremtu, ja pēkšņi vairums tautas nobalsotu nahrenizēt manu un līdzīgās nozares (kā daudzi UK jaunieši un zinātnieki tagad raud par tautas neizglītotību utt). Es par to nemaz nebrīnītos, ar visu atjaunotās LV vēstures un oficiālās ideoloģijas kursu tas būtu likumsakarīgi, man arī nav sevišķā naida pret šo "parasto tautu", jo viņiem neviens vienkārši nav pastāstījis, cik filozofija ir kruta, svarīga un izšķiroši nozīmīga (arī praktiski) ikdienas dzīvei, nation-buildingam, demokrātijai, pasaulei, zinātnei, utt. Nekāda resentimenta. Tāpēc es jau laicīgi domāju par citiem personīgās autonomijas modeļiem.
Spoiler alert: citi pabalstu saņēmēji un bēgļi arī gribētu darīt kaut ko citu. Svarīgi ir tas, kāda reālā situācija ir, nevis kādu to gribētu redzēt. Un reālā situācija ir tāda, ka sistēma, kuru tu gribi kritizēt vispār padara tavu pastāvēšanu iespējamu. I rest my case.
Pat ja šis "Un reālā situācija ir tāda, ka sistēma, kuru tu gribi kritizēt vispār padara tavu pastāvēšanu iespējamu" būtu taisnība (un tā nav), no tā neizriet, ka atkarība no kādas sistēmas liegtu šo sistēmu kritizēt vai pat darboties par labu sistēmas atcelšanai. Cilvēks nedrīkst būt atkarīgs no sistēmām. Ja šāda atkarība ir konstatējama, jādara viss, lai vairotu autonomiju.
Nez vai tavi apziņas plūsmas teksti vispār pavelk līdz sistēmas kritikai.
Tu pastāvīgi pinies pretrunās un šobrīd tava pozīcija ir analoga ar pagrīdes oligarhu, kurš ņemas kritizēt korupciju citās nozarēs vairāk nekā savējā, vai, ja vēlies, dāmu, kas slepeni nodarbojas ar prostitūciju un tai pašā laikā atklāti kritizē vieglas uzvedības sievietes. Pat ja korupciju kritizēt tā vispār droši vien ir ok, pārlieku liela interese par korupciju tieši starp biznesa konkurentiem kaut kā nepārliecina par nodomu šķīstumu.
Nu vecīt, tagad tu visu iztēlo tā, it kā es būtu totāli atkarīgs no tiem pāris atmestajiem grašiem, ja vēlreiz tik ļoti vēlies personīgo, uz ko apzināti spiedi, tad tavai zināšanai tie graši sastāda ievērojami mazāko daļu no kopīgās bilances. Un vēlreiz, es nesaprotu, kāpēc kādas valsts struktūras ierēdnis nevar darboties tā, lai viņu algojošā struktūra beigtu eksistēt vai vismaz reformētos. Ar ko, tavuprāt, nodarbojas Faredžs!
Atšķirība ir tāda, ka par politiķu nākotni pēc status quo izmaiņām var neuztraukties, tie pastāvēs vienmēr un tie nav ne aizsargājama, ne liela sabiedrības daļa, atšķirībā no zinātniekiem, akadēmiķiem vispār, kultūras darbiniekiem, pabalstu saņēmējiem utt.
Pie tam ar ko nodarbojas un no kā saņem finansējumu Faredžs visiem ir zināms, atšķirībā no "tautas nākošām balsīm" - šādiem censoņiem prasītos kaut kā deklarēt atklātā tekstā pozīciju "es pats pagaidām saņemšu, bet citiem gan nenovēlu".
''Pie mums var bieži novērot, ka veseliem vīriešiem vecumā no 20-40 gadiem nez kāpēc liekas, ka visiem ir tādas pašas iespējams pelnīt naudu kā viņiem. ''
Es neesmu manījies daudz iebildumus pret pensijām vai studentu pabalstiem pat no asākajiem raitwingeriem. kur tu šito rāvi? Nicīgums jau ir tieši pret tiem 20-40 gadīgajiem salašņām, kas nez kāpēc izvairās no valstīm, ''kur varētu darīt kaut ko citu'', bet brauc uz tām dažām, kur var nedarīt neko.
Es ar pabalstiem un pensijām mēģinu uzbūvēt analoģiju vai drīzāk precedentu.
Nezkāpēc arī interneta raitwingeru jomā tieši šis kontignets ir kaut kā disproporcionāli daudz pārstāvēts.
Tas parasti nāk no t.s. libertariāņiem, kuri ir pavisam citas šlakas. Pārsvarā asociējas ar turīgiem amerikāņu biznesmeņiem, kas pārlasījušies ainu randu un grib atpakaļ mežonīgajos rietumos, kur tikai kapitālam spēks. No ierindas grass roots nacionālistiem, kas arī skaitās pie labā spārna, šādus sentimentus neatceros.
Tā tīri interesanti, vai Tu vispār pats vari nosaukt tos kreizī normatīvus, uz kuriem Tu tik negatīvi atsaucies? Cilvēkiem patīk īgņoties par lauksaimniecību, ka redz viņiem ir jāievēro kaut kādas normas, lai gan tās ir paredzētas tamdēļ, lai viņi nesadirstu paši savu un apkārtējo vidi. Toties par finansējumu, kas iepludināts lauksaimniecības modernizācijā un inovācijā, kaut kā sūdzējies neviens nav.
Tas bija jautājums man? Bet īsi sakot, Latvijā lauksaimniecība ir gandrīz izskausta. Nevaram konkurēt par ar Leišiem, kuri vienmēr bijuši paši nacionālistiskākie no visiem baltiešiem. Sagadīšanās?
To modernizācijas naudu laikam saņem tie, kas jau tāpat bagāti un ar sakariem (Cūkmens arī zemnieks, zinies) un nodarbojas ar velns zin ko, nevis nabaga piensaimniecības, kas priecājas, ja savu pienu izdodas pārdot par pašizmaksu.
Kreizī normatīvi vispār ir mazliet cits stāsts un tur bieži vainīgi paši dievzemīši, kas havo to ES bullšitu bez razbora, atšķirībā no leišiem, kas šad un tad sūta dirst un panāk savu. Analoģiski ar poļiem, kuru preces mūsu tirgos ir daudz par daudz. Vot tev ir ļaunais nacionālisms.
Tas bija jautājums krishjaanim.
Man gribētos redzēt reālus faktus par to izskaušanu, jo runāt jau runā daudz ko, bet reizē par pagājušo plānošanas periodu Eiropas Savienība ir iepludinājusi lauksaumniecībā gandrīz miljardu eiro un es pats varu ar savām acīm novērtēt, ka manā lauku apvidā vietējie lauksaimnieki vizinās ar traktoriem, kuru pirkšanā sivēna tiesu ir ielikusi ES. Naudai piekļūt var visi, tas, ka to neizmanto, tas jau vairs īsti nav akmens ES lauciņā. Tie kuri ir uzņēmīgi, tie apsēžas, izurbjas cauri visiem normatīviem un papīriem, sataisa tos un paņem to, kas viņiem pienākas. Neviens klāt pats nenāks un nesniegs naudu izstieptā rokā.
Lai jau tā būtu un pieņemam faktu, kas latvju lauksaimnieki ir tik tupi, ka nevar iebraukt ES tekstos kā izmantot savu brand new traktoru, lai nopenītu naudu. Maz zinu par agrāro saimniecību, tikai to, ka tā nav spējīga nodrošināt pat tik niecīgu populāciju kā Latvija ar sevis ražotiem basic produktiem, tāpēc mums labāk iepirkt leišu kefyras. Par mazo uzņēmējdarbību gan man ir first hand experience un tur ES nevis palīdz bet drīzāk liek šķēršļus. Kaut vai izveidojot ideālus noteikumus ''investoriem'', lai penetrēto vietējo tirgu ar savām lētajām, ķīnas bērnu ražotajām precēm, bet milzīgu birokrātijas un noteikumu labirintu vietējajiem.
Bet tagad vārds krišjānim.
Pieņemu, ka informētības trūkums ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc daudzi neizmanto iespējas, jo vismaz tāds bija viedoklis manam paziņam, kas nodarbojās ar palīdzību ES fondu apgūšanā. Viegli jau ir vainot ES, tikko kaut kas neiet, bet jāiedziļinās faktos un tos es daudz neredzu pagaidām minam šāda tipa diskusijās. Neapņemos gan arī uzreiz apgalvot, ka EU nes tikai labo, par citām sfērām, kas nav zinātne, es pagaidām zinu relatīvi maz. Hm, vai no šī visa nekas neder biznesa atbalstam? http://www.liaa.gov.lv/lv/finansejuma-iespejas/atbalsta-programmas-uznemejiem
Es saprotu, ka tipisks zemnieks moš ir tups un viņam nedoperaet viss tas sarežģītais eiro ņūspīks, tāpēc viņš neņem palīdzību. Uz Rīgu atbrauc reizi gadā ar savu pajūgu, lai pārdotu kartošku un dzīvo bez elektrības, interneta un citiem modernās pasaules labumiem. Nu tāds stereotips pastāv un droši vien ir kaut kur pamatots.
Bet kā ar uzņēmējiem. Tie ir paši apsviedīgākie un acīgākie cilvēki jebkurā sabiedrībā. Un es nerunāju par ģimenes konditorejas uzņēmumu ''Kliņģeris'', bet ražotnēm, ka apgroza ap ļimonu gadā. Arī nav informācijas, neko nesaprot un tāpēc neizmanto haļavu, kas izmesta kā pērle cūkas priekšā?
OK, bet vai tad tiešām neviens neizmanto? Vienīgā rūpnīca, kurā es īsu brīdi pastrādāju, bija daļu no iekura biznesa uzsākšanai dabūjusi no Eiropas (no biznesa inkubatora, ja nemaldos).
Savi 90% no tā, par ko te šķendējas kā par Briseles uzspiestu, ir izdomāts pašmāju gaiteņos un Briselē ar vieglu izbrīnu apstiprināts (tipa, ja jau tie latvieši tā grib, netraucēsim viņiem).
Es varētu konkrēti nosaukt dažu valstu prasības pašnodarbinātajiem tulkotājiem būt obligāti PVN reģistrētiem.
UK ir 64K £ limits, līdz kuram vari strādāt nereģistrējoties PVN, un vairums pašnodarbināto arī to izmanto, jo limitu nesasniedz un biznesa izdevumi, kuros varētu ietaupīt PVN, ir niecīgi un ir līdz pamatiem vienkārša grāmatvedība (cash accrual). Tas nav tikai UK, bet arī citās valstīs ir šādi limiti, Latvijai šķiet ir 20K eiro.
Viss ir jauki tikmēr, kamēr tu nesāc sniegt pakalpojumus Spānijai un vēl dažām ES valstīm, kuras savdabīgi interpretējot noteiktas regulas, nepieļauj pakalpojumu sniegšanu, ja neesi PVN reģistrā. Man vienkāršāk ir atteikties no tiem dažam pasūtījumiem gadā no Spānijas klientiem, nekā pašam sākt visu ķēpu ar PVN vai arī algot grāmatvedi.
Kaut kā izklausās, ka tieši pašas valstis savā inercē homogenizēt biznesa izpausmes ir problēma, nevis EU regulas, kas tieši cenšās panākt, lai, piemēram, tāda Latvija varētu nodarboties ar biznesu Spānijā.
Konkrēti kā tas izpaužas?
Tas funktieris, ko paredz ES regulas, varētu būt izdomāts noteiktiem gadījumiem, bet nestrādāt citos gadījumos. Iespējams, ka tas atvieglo darījumus lielajam biznesam, bet ir aizmirsts par pašnodarbinātajiem.
Jāsaprot, ka ES ideja ir nākusi no lielajām korporācijām (brīva kapitāla, pakalpojumu un preču kustība). Brīvā darbaspēka kustība jau ir kompromiss, par kuru mums no sirds jāpateicas sociālistiem. Bet pat sociālisti vairāk runā tieši par strādnieku tiesībām, un pašnodarbinātie ir diezgan neievērota kategorija. Nav daudz valstu, kur ir tik vienkārši reģistrēties par pašnodarbināto, kā tas ir UK. Es personīgi sagaidu, ka pēc Brexita sadarbība ar ES varētu palikt vēl vienkāršāka.
>> Pārējais nosauktais tieši izriet no vienotas politikas trūkuma.
Nevis vienotas politikas trūkums, bet tas, ka šī vienotā politika (eiro) nestrādā, ja nav federācijas.
Cik es sāku uztvert no cibas lietotājiem, daudzu apziņā federācija jau ir noticis fakts (lai vēl neapstiprināts ar ES konstitūciju), tikai daži vēl spirinās pret to. Bet vai tā ir? Vai federācija nav tikai eirokrātu iztēles auglis, kuram nav gatavi ne cilvēki (Breksits), ne arī nacionālo valstu valdības un politiķi.
Es nevēlos, lai ES nolaistos līdz impēriju līmenim "ideoloģijas ražošanas" un uzspiestas integrācijas ziņā. (Tālākā perspektīvā, kopējas identitātes izveidošanās pie status quo saglabāšanās notiks dabīgā veidā.)
Tas jauki, bet tieši šāda tendence ir saskatāma, tāpēc arī eiroskeptisms aug. Eiropa nevar veidot nekādu jaunu identitāti ES iespaidā tevis jau minēto iemeslu pēc - pēdējai nav nekādas vienojošas ideoloģijas toties ir milzu nomenklatūra, kas pati sevi baro, kļūst resnāka, uzpūtīgāka un ar vien mazāk interesējas ko tad īsti vēlas tie nožēlojamie plebeji savās nacionālajās valstīs.
Eiropas identitāte jau sen pastāv. Tā ir kulturāla daudzveidība, kas izpaužas caur dažādo nāciju kultūrām. ES šajā sakarā pārāk sāk uzvesties kā PSRS, kur mērķis ir pelēka, pakļāvīga masa, kas ganās tā kā tiem pavēlēs dārgā ģenerālsekretāre Merkele.
Vācijas kārtējais mēģinājums uzurpēt varu zem iegansta ''Eiropas apvienošana'' arī nav mazsvarīgs citu valstu negribēšanā sadarboties. Par ''bēgļu'' farsu nav pat vērts atkārtoties.
Par piāra trūkumu gan nesapratu. VISI meinstrīm mediji piāro ES. Gandrīz viss politiskais establišments līdz šim piārojis ES. VISA izglītības sistēma sākot no pamatskolām, beidzot ar univeriem ir pro-ES. Ir patiesībā diezgan labi jāpameklē, lai atrastu rakstus, ziņu reportus u.c. infu, kas parādītu ES ēnas puses. Kaut kādi jaunieši, kas kaut ko nesaprot var būt mūsdienu cilvēku kopējā tupuma sekas vai arī varbūt ne visiem ''naudas duša'' nozīmē balsošanu par kārtējo veidojumu ar imperiālām tieksmēm.
Lūk, par to oficiālās ideoloģijas un propagandas sadaļu pilnīgi precīzi, tiešām, sākot jau no skolām.
Labāk atbildi, ar ko dzīvē nodarbojies, ideologs tu mūsu...
acīmredzami švaki PR-o, ja jau par Brexitu cilvēkiem bija tik maz informācijas un izpratnes, bet par bēgļiem informācijas telpā valda dažādi mīti.
Lol, citēt SEVI ir stilīgi. Es tūlīt atsaukšos uz kādu savu postu, lai nodemonstrētu, ka tavs citāts ir mīts. Gribi? :)
ES PR-am ir švaki, jo cilvēki, kas balsoja par breksi pārsvarā nav uz ES fondiem veģetējoši tipi, kas cauru dienu onanē kādas gej-nigger grupas tiesību aizsardzības nevalstiskās organizācijas kantorīti, bet middle-lower class pilsoņi, kuriem jādzīvo ar tiem taviem ''mītiem'' reālā saskarsmē. Tāpat tiem parasti kopīgs fakts, ka viņi nes lielāko nodokļu slogu, no kura visa tā mītiskā ES laime tiek apmaksāta. Tā kontekstā es patiesībā tiešām brīnos par jauniem cilvēkiem un pensionāriem, kuri arī sastāda nopietnu freelouderu procentu un kuriem būtu jāpriecājas par lielākām svešām naudiņām savās kabatās. vecie droši vien vairāk saprot kas ir kas ar to savienību un balso intuitīvi. Jaunie, kas balsoja par izstāšanos droši vien ir tādi kā krišjānis, kuram nejebjot tās pedofīlu konfetes, jo vecāk cilvēki pamācīja no haļavno konfekšu devējiem izvairīties.
Interesanti, kas te pat Latvijā es neesmu sastapis gandrīz nevienu mazo uzņēmēju un mazos uzņēmumos strādājošo (tajā skaitā sevi), kas būtu kaut ko no tās mītiskās savienības guvuši. Vēl arvien jākārpās kā plikam pa nātrīm, lai izdzīvotu, jo laikam tie mītiskie benefiti aiziet visādiem kantorīšos sēdošiem papīru stūmējiem, nevis reālajiem IKP ražotājiem. Nav brīnums, ka kabineta intelektuālīši (neattiecinu uz tevi) nu baigā sajūsmā, jo var atļauties veģetēt ar savu sociālo zinību grādu, lai gan senāk tādam cilvēkam kā Marksam nācās dzīvot no radinieku, draugu un līdzjutēju padačkām. Un pēdējās vismaz ideju līmenī tiešām bija ''par darba ļaudīm''. Interesanti kā tas lefwingisms apgriezies ačgārni mūsdienās.
Nuss, man šķiet, ka nekāda kopēja ideoloģija principā nav iespējama, jo ES ir ekonomiska, nevis politiska savienība, aber politikā katrai dalībvalstij ir savas intereses, un tās cītīgi bloķē jebkuru mēģinājumu panākt kādu ciešāku federalizāciju. Tb ja jau pat FRONTEX 10 gadus ilgā cīņa par kopēju un slēgtu ārēju robežu ir suverenitāšu aizstāvju dzelžaini nobloķēta, tad kopējs PR var pastāvēt tikai Euronews līmenī un ietvaros.
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}