|
29. Jun 2016|13:28 |
Viena no lielākajām ES problēma ir slikts PR un ideoloģijas trūkums. Lūk, piemērs ar burtisku jaunieša neizpratni par “What’s the EU ever done for us?”: https://www.theguardian.com/uk-news/2016/jun/25/view-wales-town-showered-eu-cash-votes-leave-ebbw-vale Gluži vai ņemts no Paitonu "Braiena dzīves". Remain kampaņas lukewarm entuziasms ir cits simptoms tam pašam - gandrīz vai likās, ka briti tiek aicināti balsot par mazāko ļaunumu. Tādus argumentus kā, piemēram, "kas notiks ar Ziemeļīrijas robežu" pirms referenduma vispār nedzirdēja.
Putins kopumā saprot to daudz labāk un vinnē ideoloģijas jomā. Iespējams, Krievija vinnē arī stratēģiskās gatavības jomā - to varēs redzēt pēc gadiem 10-15. Pastāvēs, kas pārvērtīsies? Vai ES arī vajadzētu pielietot apmaksātu troļļu armiju, aizmirst par ieguldīšanu reģionu attīstībā un uzsākt agresīvu ārpolitiku? Grāmatās un filmās ir tāda trope kā moral penalty - "sliktajiem" uzvarēt ir vieglāk, jo viņi var pielietot visus līdzekļus, kamēr pozitīvie tēli ir ierobežoti palikt ētiski pareizu darbību robežās. Narrative bias dēļ pozitīvie parasti tomēr uzvar. Dzīvē ir citādi - nevis uzvar pozitīvie, bet uzvarētāji raksta vēsturi un izmaina definīciju tam, ko tieši nozīmē pozitīvais.
No mana mazā viedokļa tāpēc liekas, ka status quo ir lokālais optimums šim laikam un vietai. Es nevēlos, lai ES nolaistos līdz impēriju līmenim "ideoloģijas ražošanas" un uzspiestas integrācijas ziņā. (Tālākā perspektīvā, kopējas identitātes izveidošanās pie status quo saglabāšanās notiks dabīgā veidā.) Tikai pēdējie gadi pierāda, ka decentralizēta, apolitiska savienība nestrādā.
Brexit ir jāapzīmē nevis ar politiķu šobrīd iemīļoto laulības šķiršanas metaforu, bet viena indivīda atkrišana no 28 personu grupņika. Loģiskai, ka tāda savienība nevar būt stabila, un tai atliek kļūt par īstu ģimeni vai arī izjukt. Visticamāk, kļūt par ģimeni pēc tam, kad liekie un gadījuma personas būs atmestas. |
|