Tā tīri interesanti, vai Tu vispār pats vari nosaukt tos kreizī normatīvus, uz kuriem Tu tik negatīvi atsaucies? Cilvēkiem patīk īgņoties par lauksaimniecību, ka redz viņiem ir jāievēro kaut kādas normas, lai gan tās ir paredzētas tamdēļ, lai viņi nesadirstu paši savu un apkārtējo vidi. Toties par finansējumu, kas iepludināts lauksaimniecības modernizācijā un inovācijā, kaut kā sūdzējies neviens nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas bija jautājums man? Bet īsi sakot, Latvijā lauksaimniecība ir gandrīz izskausta. Nevaram konkurēt par ar Leišiem, kuri vienmēr bijuši paši nacionālistiskākie no visiem baltiešiem. Sagadīšanās?
To modernizācijas naudu laikam saņem tie, kas jau tāpat bagāti un ar sakariem (Cūkmens arī zemnieks, zinies) un nodarbojas ar velns zin ko, nevis nabaga piensaimniecības, kas priecājas, ja savu pienu izdodas pārdot par pašizmaksu.
Kreizī normatīvi vispār ir mazliet cits stāsts un tur bieži vainīgi paši dievzemīši, kas havo to ES bullšitu bez razbora, atšķirībā no leišiem, kas šad un tad sūta dirst un panāk savu. Analoģiski ar poļiem, kuru preces mūsu tirgos ir daudz par daudz. Vot tev ir ļaunais nacionālisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas bija jautājums krishjaanim.

Man gribētos redzēt reālus faktus par to izskaušanu, jo runāt jau runā daudz ko, bet reizē par pagājušo plānošanas periodu Eiropas Savienība ir iepludinājusi lauksaumniecībā gandrīz miljardu eiro un es pats varu ar savām acīm novērtēt, ka manā lauku apvidā vietējie lauksaimnieki vizinās ar traktoriem, kuru pirkšanā sivēna tiesu ir ielikusi ES. Naudai piekļūt var visi, tas, ka to neizmanto, tas jau vairs īsti nav akmens ES lauciņā. Tie kuri ir uzņēmīgi, tie apsēžas, izurbjas cauri visiem normatīviem un papīriem, sataisa tos un paņem to, kas viņiem pienākas. Neviens klāt pats nenāks un nesniegs naudu izstieptā rokā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai jau tā būtu un pieņemam faktu, kas latvju lauksaimnieki ir tik tupi, ka nevar iebraukt ES tekstos kā izmantot savu brand new traktoru, lai nopenītu naudu. Maz zinu par agrāro saimniecību, tikai to, ka tā nav spējīga nodrošināt pat tik niecīgu populāciju kā Latvija ar sevis ražotiem basic produktiem, tāpēc mums labāk iepirkt leišu kefyras. Par mazo uzņēmējdarbību gan man ir first hand experience un tur ES nevis palīdz bet drīzāk liek šķēršļus. Kaut vai izveidojot ideālus noteikumus ''investoriem'', lai penetrēto vietējo tirgu ar savām lētajām, ķīnas bērnu ražotajām precēm, bet milzīgu birokrātijas un noteikumu labirintu vietējajiem.
Bet tagad vārds krišjānim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieņemu, ka informētības trūkums ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc daudzi neizmanto iespējas, jo vismaz tāds bija viedoklis manam paziņam, kas nodarbojās ar palīdzību ES fondu apgūšanā. Viegli jau ir vainot ES, tikko kaut kas neiet, bet jāiedziļinās faktos un tos es daudz neredzu pagaidām minam šāda tipa diskusijās. Neapņemos gan arī uzreiz apgalvot, ka EU nes tikai labo, par citām sfērām, kas nav zinātne, es pagaidām zinu relatīvi maz.

Hm, vai no šī visa nekas neder biznesa atbalstam? http://www.liaa.gov.lv/lv/finansejuma-iespejas/atbalsta-programmas-uznemejiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es saprotu, ka tipisks zemnieks moš ir tups un viņam nedoperaet viss tas sarežģītais eiro ņūspīks, tāpēc viņš neņem palīdzību. Uz Rīgu atbrauc reizi gadā ar savu pajūgu, lai pārdotu kartošku un dzīvo bez elektrības, interneta un citiem modernās pasaules labumiem. Nu tāds stereotips pastāv un droši vien ir kaut kur pamatots.
Bet kā ar uzņēmējiem. Tie ir paši apsviedīgākie un acīgākie cilvēki jebkurā sabiedrībā. Un es nerunāju par ģimenes konditorejas uzņēmumu ''Kliņģeris'', bet ražotnēm, ka apgroza ap ļimonu gadā. Arī nav informācijas, neko nesaprot un tāpēc neizmanto haļavu, kas izmesta kā pērle cūkas priekšā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, bet vai tad tiešām neviens neizmanto? Vienīgā rūpnīca, kurā es īsu brīdi pastrādāju, bija daļu no iekura biznesa uzsākšanai dabūjusi no Eiropas (no biznesa inkubatora, ja nemaldos).

(Reply to this) (Parent)

^ This is what I was talking about - trūkst informācijas, reklāmu.
https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/atbalsta_pasakumi_2014_2020/

(Reply to this) (Parent)

Savi 90% no tā, par ko te šķendējas kā par Briseles uzspiestu, ir izdomāts pašmāju gaiteņos un Briselē ar vieglu izbrīnu apstiprināts (tipa, ja jau tie latvieši tā grib, netraucēsim viņiem).

(Reply to this) (Parent)

Es varētu konkrēti nosaukt dažu valstu prasības pašnodarbinātajiem tulkotājiem būt obligāti PVN reģistrētiem.

UK ir 64K £ limits, līdz kuram vari strādāt nereģistrējoties PVN, un vairums pašnodarbināto arī to izmanto, jo limitu nesasniedz un biznesa izdevumi, kuros varētu ietaupīt PVN, ir niecīgi un ir līdz pamatiem vienkārša grāmatvedība (cash accrual). Tas nav tikai UK, bet arī citās valstīs ir šādi limiti, Latvijai šķiet ir 20K eiro.

Viss ir jauki tikmēr, kamēr tu nesāc sniegt pakalpojumus Spānijai un vēl dažām ES valstīm, kuras savdabīgi interpretējot noteiktas regulas, nepieļauj pakalpojumu sniegšanu, ja neesi PVN reģistrā. Man vienkāršāk ir atteikties no tiem dažam pasūtījumiem gadā no Spānijas klientiem, nekā pašam sākt visu ķēpu ar PVN vai arī algot grāmatvedi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut kā izklausās, ka tieši pašas valstis savā inercē homogenizēt biznesa izpausmes ir problēma, nevis EU regulas, kas tieši cenšās panākt, lai, piemēram, tāda Latvija varētu nodarboties ar biznesu Spānijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konkrēti kā tas izpaužas?

Tas funktieris, ko paredz ES regulas, varētu būt izdomāts noteiktiem gadījumiem, bet nestrādāt citos gadījumos. Iespējams, ka tas atvieglo darījumus lielajam biznesam, bet ir aizmirsts par pašnodarbinātajiem.

Jāsaprot, ka ES ideja ir nākusi no lielajām korporācijām (brīva kapitāla, pakalpojumu un preču kustība). Brīvā darbaspēka kustība jau ir kompromiss, par kuru mums no sirds jāpateicas sociālistiem. Bet pat sociālisti vairāk runā tieši par strādnieku tiesībām, un pašnodarbinātie ir diezgan neievērota kategorija. Nav daudz valstu, kur ir tik vienkārši reģistrēties par pašnodarbināto, kā tas ir UK. Es personīgi sagaidu, ka pēc Brexita sadarbība ar ES varētu palikt vēl vienkāršāka.

(Reply to this) (Parent)