|
30. Jun 2016|14:02 |
"Pabalsti - tas ir uzlabojums defaultajam stāvoklim." - tik ilgi, kamēr pabalsti paši kļūst par defaulto stāvokli, aizturot jebkāda uzlabojuma iespējamību.
Manā gadījumā tas ir plašāks jautājums: vai valstij (kā institucionāli-politekonomiskam veidojumam, organizācijas formai, kolektīvas rīcības un risinājumu platformai) ir jāatbalsta zinātne? It īpaši tās zinātnes vai meta-zinātnes nozares, kas naudu nekad neražos?
Vai anarhisma (kā big goverment kritikas) ietvaros ir iespējams valsts/kopienas/lokālā teritoriālā veidojuma atbalsts naudu neražojošiem zinātnes segmentiem?
Es domāju, ka tas ir kopienu un valstu goda jautājums, kā piespraust kādu medāli vai žetonu pie krūts, taču pirmajā acu uzmetienā. Jo t.s. neražojošajām zinātnēm patiesībā ir arī milzīgs praktisks pienesums, par ko mūsdienās runā daudz retāk (jo to gluži vienkārši nevar izmērīt kvantitatīvi-statistiski, ar tūlītējiem rezultātiem un atdevi).
Tāpēc man nekremtu, ja pēkšņi vairums tautas nobalsotu nahrenizēt manu un līdzīgās nozares (kā daudzi UK jaunieši un zinātnieki tagad raud par tautas neizglītotību utt). Es par to nemaz nebrīnītos, ar visu atjaunotās LV vēstures un oficiālās ideoloģijas kursu tas būtu likumsakarīgi, man arī nav sevišķā naida pret šo "parasto tautu", jo viņiem neviens vienkārši nav pastāstījis, cik filozofija ir kruta, svarīga un izšķiroši nozīmīga (arī praktiski) ikdienas dzīvei, nation-buildingam, demokrātijai, pasaulei, zinātnei, utt. Nekāda resentimenta. Tāpēc es jau laicīgi domāju par citiem personīgās autonomijas modeļiem. |
|