ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2016-01-19 22:49:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kāpēc es nepiekrītu Karnam no jaunās Fireksijas un borgiem:

Efektivitāte ir instruments. Efektivitāte nevar būt terminālais mērķis un utilītfunkcija jebkuram saprāta veidam.

Tātad stratēģija pārveidot visu visumu kāda viena uzdevuma risināšanai to vienkāršo un ilgtermiņā samazina jaunu zināšanu inputu sistēmā, kas noved pie sistēmā esošo saprātu brīvības pakāpju skaita samazināšanās. Ticami, ka tas noved pie sistēmas adaptivitātes un līdz ar to stabilitātes mazināšanās , kas pastarpinātā veidā nobremzē arī jebkura brīvi izvēlēta virziena efektivitāti.

Ja efektivitāte ir instruments, tad kas ir utilītfunkcija jeb terminālais mērķis?

Zinātkāre/ interese.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2016-01-20 00:30 (saite)
Padomāju, šajā punktā piekrītu Tev, efektivitāte ir (konverģējošs) instrumentāls mērķis.

No otras puses, tas nemaina momentu ar patvaļīgi daudziem ortogonāliem terminālajiem mērķiem (sākot ar zinātkāri vai aģentu brīvības pakāpju maksimizāciju, turpinot ar spraudīšu skaita maksimizāciju Visumā un beidzot ar tiem pagaidām pavāji iedomājamajiem mērķiem, kādus sev varētu uzstādīt Bostroma-Hansona ekonomiskie "very small, very fast, and with few exceptions operating entirely on brute-force and very advanced reflexes" aģenti) un to joprojām ir jāņem vērā, domājot par civilizāciju/-ām, kas meklē un bīda savus attīstības ceļus un progresē pēc dažādām "partijas programmām".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-01-20 08:44 (saite)
Nu lūk un mums vajag ko? Dažādas (OK, ar ierobežojumu ``konstruktīvas``) civilizācijas. Ja mēs visu visumu izlietojam vienam uzdevumam tad šitas nesanāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2016-01-20 00:54 (saite)
''Ja efektivitāte ir instruments, tad kas ir utilītfunkcija jeb terminālais mērķis?''

Sapratu, ka tev tur viss jau sen pa plauktiņiem salikts. ZTP sevis paša pēc + zinātkāre zinātkāres pēc. Vobšem jebkas tā paša jebkā pēc. Vismaz tā tu daudzus gadus esi bliezis. Kas? Pusmūža krīze iestājusies? :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-01-20 08:41 (saite)
Par to jau arī ir runa - zinātkāre ir sevis pēc un ZTP to nodrošina. See topic.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-01-20 09:11 (saite)
Miglā tu parasti saki, ka tas ir viss, ko vajag, vismaz strīdos ar ticīgajiem vai ticības kā fenomena aizstāvjiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-01-20 12:44 (saite)
arī no šeit minētā izriet ka tas ir viss ko vajag, vai tad ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-01-20 14:08 (saite)
Tad ko nozīmē jautājums ''kas ir utilitfunkcija un teminālais mērķis''?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2016-01-20 07:49 (saite)
es visp drusk raustos no domas par to, ka saprātam (as in "general intelligence") vispār ir iespējams terminālais mērķis vai konkrēta utilītfunkcija, jo tādā gadījumā tas principā būtu limited intelligence (tikai dažos gadījumos ar tik plašu rīku/prasmju krājumu, ka viņš varētu atstāt general intelligence iespaidu)

un tas, ka uzdevums tiek noteikts kā bezgalīgi tāls/potenciāli neizpildāms (nu kā zinātkāres/intereses gadījumā, tb pastāv iespēja, ka pasaule ir ultimately neizzināma), nepalīdz, jo tups limited intelligence, kura utilītfunkcija ir "uzvarēt tetri", nekļūst gudrāks no tā, ja tiek uztaisīts tetris, kas nekad nebeidzas

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-01-20 08:40 (saite)
Aģents, kura utilītfunkcija ir uzvarēt tetri, būs ierobežots ar tetri. Protams, līdzīgi varētu teikt, ka aģents ir ierobežots ar zinātkāri vai ierobežots ar sadarbību vai ierobežots ar tieksmi turpināties. Manuprāt šeit palīdz tas, ka zinātkāres substrāts var būt jebkas, tb tas ir mainīgs pēc definīcijas. Terminālais mērķis ar bezgalīgi mainīgu substrātu - gan intereses gan sadarbības gadījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-01-20 09:13 (saite)
hmmmm
nu tb ka "interese/zinātkāre" faktiski ir nevis "par kaut ko konkrētu", nu tb ka saprāta mērķis nav "uzbūvēt the ultimate theory of everything, really everything", bet gan drīzāk kā "attieksme pret pasauli un sevi" un attiecīgi drīzāk kā indikators ("ir interese/zinātkāre = značit vesels, funkcionē pareizi, viss kārtībā", "nav intereses/zinātkāres = značit slims/sačakarējies/diskomfortā/jāskatās, ko vajadzētu pamainīt, lai interese atgrieztos")? Bet tad to tāpat īsti nesauktu par utilītfunkciju/pamatmērķi, nu tb es īsti nesauktu

nu tb teiksim, ja es kko rakstu, tad es to daru arī tad, kad ir baigais zajobs, bet sajūtu "man ir interesanti rakstīt" uztveru kā indikatoru, ka viss notiek pareizi un es neesmu kko baigi sačakarējusi / ja esmu, tad varēšu salabot / ar mani pašu viss ir kārtībā, bet tas nenozīmē, ka apgalvojums "es rakstu tāpēc, ka man ir interese rakstīt" izsmeļoši atbild uz jautājumu "kāpēc es rakstu". daļēji, protams, jā, bet līdz perfekcijai tur ir drusku jāvelk aiz ausīm (var pievilkt, bet ņēēēēēh.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-01-20 12:43 (saite)
Ir pilnīgi iespējams, ka mūsu veida saprātiem nemaz nav vienas noteiktas utilītfunkcijas. Tad atliek runāt par utilītfunkciju jeb mērķu jeb jēgu lauku. Tas labi iet kopā ar apsvērumu, ka katrs saprāts mērķus/ jēgas sev izvēlas pats. Ja tas ir tā, tad mūs interesē nevis utilītfunkcijas atrašana jeb izvēle, bet šādu funkciju/ jēgu atlases vai ģenerēšanas metode. Metodei izejā jādod tādas jēgas, kas ir konsistentas un ir konstruktīvas. Ticami ka tādām būs kaut kāda pārklāšanās jeb visām kopīgi nepieciešamie nosacījumi, daži no kuriem tad ir augstāk minētie turpināšanās - sadarbības - intereses nosacījumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2016-01-20 09:14 (saite)
Tādā formulējumā terminālais mērķis ir mērķa neesamība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?